Man patīk IT – es tiešām mīlu šo nozari un, ja man šodien būtu 18 un es stāvētu profesijas izvēles priekšā – IT būtu viena no absolūtajām favorītēm. Bet man diemžēl vai par laimi 18 ir tālu aiz muguras un ir vairāk kā 15 gadu pieredze darbā tehnoloģiju vidē, kas man liek aizsvilties, kad lasu par šīm high tech vīzijām, kas grib pārņemt visu mūsu dzīvi. Es arvien vairāk un vairāk sāku to redzēt kā milzi uz māla kājām. Sistēmu attīstītāji mūs gatavo dzīvei perfektā pasaulē, bet mūsu pasaulei līdz perfekcijai ir tikpat tālu cik līdz vismaz mēnesim. Pazūd elektrība un fantastiskā virtuālā pasaule pazūd kā sapnis pamostoties. Izlādējas mobilā baterija un... čuš. Kaut kas ne tā datu pārvadē un tu aptiekā 10 min vietā pavadi stundu, kamēr datori atgremo virtuālās receptes un pieņem maksājumu. Vai tu, kas tikko esi laimīgi nokārtojis autovadītāja eksāmenu, uzzini, ka mistiskas kļūdas dēļ datori ir sajaukuši visus rezultātus vienā putrā un neviens nevar noteikt, kurš īsti ir un kurš nav nokārtojis šo eksāmenu. Vai kāda kļūda bankas datoros novelk no tava konta vienu un to pašu maksājumu divas reizes un labi vēl, ka tikai divas...Virtuālo pakalpojumu attīstītāju darbs un sapņi ir viena lieta, bet nopirkto pakalpojumu serviss ir pavisam kas cits. Nemaz nerunājot par to, ka šo sistēmu attīstītāji mēģina radīt sistēmu, kas derētu, ja ne visiem, tad pēc iespējas vairāk klientiem, tā sanāk mēģinājumi pakļaut vienus klientus citu klientu vēlmēm vai vēl trakāk – savām no reālās dzīves tālām idejām. Tas nav patīkami! Serviss – lai pūce sasper! Viņi izmanto mūs – klientus - kā izmēģinājumu trusīšus – cīņā par jaunāko tehnoloģiju tirgu izlaiž tirdzniecībā sasteigtus un praksē pietiekami nepārbaudītus produktus, un tad labi ja vēl negribīgi mēģina labot tās problēmas, par kurām sūdzas klienti. Kā jums patiktu telefona saruna ar klientu, pieņemot pasūtījumu, kas pārtrūkst, jo nezkāpēc pēkšņi „pazūd zona”! Kā jums patiktu supermoderns it-telefons, kuram nemitīgi pienāk citam domāti zvani tikai tāpēc, ka telefons pieslēgts 2 stacijām un IT-puikas nevar atrast risinājumu, ka pieslēgties vienai vai abām, nevis kā tagad - abām vai nevienai.
Zviedrijā veica aptauju uzņēmumos, kuros parādījās, ka tieši IT jaunievedumu un servisa problēmas izmaksā milzīgas summas un sagādā vislielākās galvassāpes. To esmu pieredzējusi savā darba vietā vairāku gadu garumā. Tas ir viens no lielākajiem stresa momentiem manā darba ikdienā, kad IT bremzē un sarežģī manu darbu. Ja viss norit perfekti, tad pakalpojums ir perfekts. Pietiek kādam sajaukt vienu vienīgu zīmi: e-rēķins pazūd, e-pasts nesasniedz mērķi, sūtījums pēkšņi atrodas 1000 km attālumā no saņēmēja. Un šīs kļūdas labošana aizņem dienas, telefonzvanus, sastresoti klienti un papīra kaudzes atgādinājumiem, labojumiem utt. Mūsu servisa tehniķis mēdz teikt, ka pēdējās modes tehnikas iegāde ir lielākā muļķība, ko var izdarīt.
Mans kolēģis ceturtdien sūtīja steidzamu detaļu elektronikas sistēmai, kas bija nepieciešama lielam pasākumam tagad brīvdienās. Ieteicu manuprāt drošāko sūtījuma veidu – pastu. Bet neiedomājos viņam ieteikt kontrolēt pašam, lai sūtījums tiešām aiziet ceturtdien. Manam kolēģim patīk automātika – ieraksti orderi, nospied print pogu un viss notiek – viņam šķiet. Diemžēl viņam kārtējo reizi nācās vilties – ceturtdienas pēcpusdienā viņš nepavaicāja sūtījumu nodaļai, vai sūtījums ir aizgājis un tas aizgāja tikai piektdien, bet sestdienās pastu piegādā tikai kā īpašu pakalpojumu, kas jānorāda nosūtot. Visu piektdienas pēcpusdienu viņš meklēja iespēju kā 300 km attālumā klients saņems tik svarīgo detaļu. Un es šim modernās tehnoloģijas mīlētājam „iekniebu”, sakot: redzi, ja viss nebūtu tik traki datorizēts, tu varētu piezvanīt pasta klientu servisam un dzīvai personai palūgt šim sūtījumam pasūtīt papildus pakalpojumu - sestdienas piegādi, bet diemžēl, kad visi tikai skannē strīpu kodus un klakšķina datoru klaviatūras – tas izrādās neiespējami.
