IR

Ieva Alberte Jālepojas ar to, ka ir vieta no kurienes nāc, tāpat kā ar dzimtu. Tas prasa nervus - es esmu no Adulienas, kur ir palīgskola un allaž skolā man bija kauns teikt no kurienes tad esmu, jo tur jau tie dumie dzīvo. Tagad ar lepnumu saku, ka esmu no Adulienas un Tirzas, lai arī otrais vārds izklausās tieši kā pāri Gaujai Tirzā iekšā. Un arī pieaugušajiem patīk pamēdīties joprojām par šo vietvārdu. Lepnumu par savu vietu guvu tad, kad sāku dzīvot citur, tad novertēju, ka ne jau nosaukumā ir spēks, bet vietā, kur dzimis Mariss Vētra, Andrievs Niedra un Ludolfs Liberts.
Ja es dzīvotu Diršos, es būtu par nosaukuma maiņu. Jo īpaši tāpēc, ka nekas tur nav jāmaina - ne ceļazīmes, nekā. TIk vienas mājas un vienas z/s nosaukums. tas nosaukums ir cilvēku prātos. Un nedaudz diskusiju un pārmaiņu nenāks prātam par ļaunu.