IR

Latvijā nevienas izglītības iestādes sarakstā nav 12 481 bērnu un jauniešu obligātajā izglītības vecumā - no septiņiem līdz 18 gadiem, t.i., par tūkstoti vairāk nekā pagājušā gada sākumā. Bērni nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotie dati.

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu un Ministru kabineta attiecīgajiem noteikumiem, ir apkopojis datus par obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav minēti nevienas izglītības iestādes sarakstā.

Aivars Stankevičs, IKVD vadītājs, pavēstīja, ka līdz 2011. gada 30. decembrim 69 pašvaldībām nav informācijas par 3595 bērniem, kuri neapmeklē nevienu izglītības iestādi un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības teritorijā.

Dienests apkopojis deviņu republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldību sniegto informāciju par obligātajā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav minēti nevienas izglītības iestādes sarakstā.

Par 7654 jeb 62% no visiem obligātā izglītības vecumā esošiem bērniem pašvaldībām ir informācija, ka viņi izbraukuši no valsts, savukārt par 3595 bērniem pašvaldībām nav informācijas par izglītības iestādes neapmeklēšanas iemesliem. Stankevičs to skaidro tādējādi, ka skolēna deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko.

Pašvaldībām nav informācijas par 29% no obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem un par izglītības iestādes neapmeklēšanas iemesliem. Tajā skaitā astoņi ir adoptētie bērni, 762 bērniem ir anulēta deklarētā dzīvesvieta, 45 ir bezvēsts prombūtnē, 218 skolu neapmeklē citu iemeslu dēļ, deviņi bērni ilgstoši slimo, 72 ir invalīdi. 218 gadījumos tagad tiek apzināta situācija un sākti pasākumi, lai bērns obligāto izglītību tomēr iegūtu. Šie ir gan bērni, kas vienkārši neapmeklē skolu, gan tie, kas strādā, paši audzina bērnus, izslēgti no izglītības iestādes utt.

Statistikā ir arī 41 bērns, kurš nav reģistrēts nevienā izglītības iestādē, jo iebraucis no ārvalstīm. Pēc speciālistu teiktā, tie ir bērni, kuru vecāki deklarē bērnus Latvijā pēc tam, kad te iegādājušies zemi, pašiem Latvijā nedeklarējoties. Lielākoties šādi gadījumi vērojami Jūrmalā un Rīgā.

Datu apkopojumā redzams, ka lielāks bērnu skaits, kuri nav nevienas izglītības iestādes sarakstā un par kuriem pašvaldībai nav informācijas, ir Rīgā (66%), Jūrmalā (11%) un Daugavpilī (3%).

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra Mareka Gruškevica teikto nereģistrēto bērnu skaits ir pieaudzis par 1154 bērniem salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu, taču par 889 bērniem samazinājies to skolēnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas.

Gan Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa, gan Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne šos rezultātus izskaidro ar aizbraukušo vecāku bezatbildību, kuri nenokārto visas formalitātes, atstājot Latviju.

Pašvaldību savienība apsver grozījumu iesniegšanu likumos, lai noteiktu sankcijas vecākiem par bērnu nereģistrēšanu izglītības iestādē. Pagaidām gan savienībai konkrētu priekšlikumu likumu grozījumiem nav.