Ага. Общий дефицит моего бюджета тысяча латов в месяц.
Сейчас будем думать, где эту тысячу взять, пойти на курсы безработных по обучению основам предпринимательства или взять кредит под недвижимость.
С таким подходом романы надо писать, а не экономику поднимать:
"Сейчас мы напишем бизнес-план, откроем бизнес, и всё у нас получится".
Утопические экономисты.
Demogrāfijai palīdzēs eksporta palielināšanās
Viedokļi
------
И вот этот дебилизм – самая страшная опасность современности...
Ч.Ш.: В книге «Логический интеллект» Вы предложили замечательную формулировку, что «сегодня мир управляется физически сильным, но интеллектуально убогим насильником».
А.З.: Да, Вы правы, интеллектуально убогим насильником. Ситуация вот какая. Американцы практически могут сделать все. Лететь на Марс, клонировать животных, и т.д. Однако, интеллектуально американцы, возглавляющие мир, не понимают ничего. Это – общество дебилов. И вот этот дебилизм – самая страшная опасность современности...
«Надежда – на новое поколение» / Москва – Гренобль, апрель 2006 г.
Выдержки из последней беседы с Александром Зиновьевым
www.socialdesign.ru/z...
И вот этот дебилизм – самая страшная опасность современности...
Ч.Ш.: В книге «Логический интеллект» Вы предложили замечательную формулировку, что «сегодня мир управляется физически сильным, но интеллектуально убогим насильником».
А.З.: Да, Вы правы, интеллектуально убогим насильником. Ситуация вот какая. Американцы практически могут сделать все. Лететь на Марс, клонировать животных, и т.д. Однако, интеллектуально американцы, возглавляющие мир, не понимают ничего. Это – общество дебилов. И вот этот дебилизм – самая страшная опасность современности...
«Надежда – на новое поколение» / Москва – Гренобль, апрель 2006 г.
Выдержки из последней беседы с Александром Зиновьевым
www.socialdesign.ru/z...
Interesanti, kāpēc ir nepieciešams IMPORTA palielinājums....ja jau palielināsies darba vietu skaits...loģiski būtu domāt, ka viņi taču kaut ko saražos....ne tikai nopelnīs naudu...lai tērētu IMPORTAM???
Kā būtu, ja lielāko daļu IMPORTU aizstātu ar pašu ražojumiem un paši to tad arī izmantotu?
Pie esošās loģikas tikai loģistikas bizness un tulkotāju biroji attīstās. Ak, jā un arī to valstu bizness, kuru imports palielinās uz LV :).
Kā būtu, ja lielāko daļu IMPORTU aizstātu ar pašu ražojumiem un paši to tad arī izmantotu?
Pie esošās loģikas tikai loģistikas bizness un tulkotāju biroji attīstās. Ak, jā un arī to valstu bizness, kuru imports palielinās uz LV :).
Tur autors no "sākuma" rēķina - lai cilvēks atgrieztos ... alga jāpalielina - loģiski, ka ja šodien palielina algu, tad ... tā kā patreiz vairums patēriņa preču ir importētas, tad attiecīgi imports palielināsies. Lai izdevumus par importu nosegtu, mums vajadzēs attiecīgi par tādu pat summu eksportēt.
Kāpēc neaizstāt importu ar pašu ražojumiem ...
Nu principā jau vajag aizstāt, bet ir lietas, ko principā nekādi nevar aizstāt - automašīnas, mobilie telefoni, benzīns utml
Un ir preces, ko Eiropā saražo sajaucot kopā 50 dažādus E, ieliek mazā, mazā, skaistā, skaistā iepakojumā, pieskandina visu TV ar reklāmu un cilvēki pērk. Ar tādiem tā īsti nepakonkurēsi, jo vietējam ražotājam nekad nebūs tādi līdzekļi, lai ar reklāmām pārspētu tos E-ražotājus. Valdība ierobežot tos praktiski nevar - tik vien var mēģināt stumt ES līmenī ierobežojumus tādiem produktiem. Atliek vienīgi izglītot iedzīvotājus, ka pirmkārt tie E, lai ari nav viennozīmīgi kaitīgi, tomēr veselīgi arī nav. Otrkārt tas mazais iepakojums radīts tāpēc, lai cilvēks maksātu šausmīgi lielu cenu par svara vienību.
Tā kā Latvija ir iekš PTO un ES, tad mēs importu pa tiešo ierobežot nedrīkstam.
Bet valdība nu jau saprot, kas tai jādara, lai pašu ražotāju sāktu atbalstīt - ir nepieciešams samazināt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un/vai samazināt obligatās sociālās iemaksas - tad ražot Latvijā kļūs relatīvi izdevīgāk. Valdība sola sākt samazināt šos darbaspēka nodokļus no 2013. gada. Vai šos solījumus pildīs??? Līdz šim Dombrovskis nav izcēlies ne ar solījumu pildīšanu, ne ar rūpēm par Latvijas uzņēmējiem. Es gan nedomāju, ka viņš tīšām tād slikts, domāju, ka viņš pārāk bija aizņemts ar savu teoriju par to, ka fiskālās stabilitāte ir pamatu pamats - ka viņam dažbrīd vienkārši pietrūcis laika padomāt ar galvu.
Kāpēc neaizstāt importu ar pašu ražojumiem ...
Nu principā jau vajag aizstāt, bet ir lietas, ko principā nekādi nevar aizstāt - automašīnas, mobilie telefoni, benzīns utml
Un ir preces, ko Eiropā saražo sajaucot kopā 50 dažādus E, ieliek mazā, mazā, skaistā, skaistā iepakojumā, pieskandina visu TV ar reklāmu un cilvēki pērk. Ar tādiem tā īsti nepakonkurēsi, jo vietējam ražotājam nekad nebūs tādi līdzekļi, lai ar reklāmām pārspētu tos E-ražotājus. Valdība ierobežot tos praktiski nevar - tik vien var mēģināt stumt ES līmenī ierobežojumus tādiem produktiem. Atliek vienīgi izglītot iedzīvotājus, ka pirmkārt tie E, lai ari nav viennozīmīgi kaitīgi, tomēr veselīgi arī nav. Otrkārt tas mazais iepakojums radīts tāpēc, lai cilvēks maksātu šausmīgi lielu cenu par svara vienību.
Tā kā Latvija ir iekš PTO un ES, tad mēs importu pa tiešo ierobežot nedrīkstam.
Bet valdība nu jau saprot, kas tai jādara, lai pašu ražotāju sāktu atbalstīt - ir nepieciešams samazināt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un/vai samazināt obligatās sociālās iemaksas - tad ražot Latvijā kļūs relatīvi izdevīgāk. Valdība sola sākt samazināt šos darbaspēka nodokļus no 2013. gada. Vai šos solījumus pildīs??? Līdz šim Dombrovskis nav izcēlies ne ar solījumu pildīšanu, ne ar rūpēm par Latvijas uzņēmējiem. Es gan nedomāju, ka viņš tīšām tād slikts, domāju, ka viņš pārāk bija aizņemts ar savu teoriju par to, ka fiskālās stabilitāte ir pamatu pamats - ka viņam dažbrīd vienkārši pietrūcis laika padomāt ar galvu.
pag pag. Dombrovskis tikai izpilda cilveku gribu ka tas demokratiska valsti politikim pienakas. Kamer sabiedriba nav masveida atbalsts lielo izevumu - tatad pensiju - smazinasanai, vins nodoklus pec labakas gribas nevar samazinat. Turklat atbalstit uznemejsu ar naudu vai nodoklu atlaidem nav nekada maksla. Atbalstit bez naudas - to jau vajag prast.
Eksporta palielināšana, protams, ir lielisks risinājums. Tikai kur lai rod to papildus pieprasījumu? Ja globālā ekonomika sarūk, patēriņš tikai un vienīgi samazinās. Neierobežots patēriņa pieaugums nav iespējams - agrāk vai vēlāk tas tikai noved pie dabas resursu izsīkuma. Jautājums ir, kas Latvijai ir primārā rūpe - izaugsme apstākļos, kad izaugsme nav iespējama? Jeb iedzīvotāju labklājība - ar to saprotot cilvēku apmierinātību ar dzīvi, līdzvērtīgas iespējas realizēt savu potenciālu - lai arī samaksa par darbu būtu zemāka un darba dienas ilgums īsāks.
I.Brīvers par šo labi izteicās :''Vai tad cilvēks, kad ir pārstājis augt vairs neattīstās ?" Domāju, ka pasaulē būs laiks domāt par ekonomisko un sociālo attīstību nevis tikai izaugsmi, mūs tas protams skars ! 3 un vairāk % izaugsmes gadā laiki lēnām paiet, un nav vairs nedz iespējami nedz vajadzīgi gadu no gada patērēt arvien vairāk, turklāt uz kredīta !
Visa brīvā tirgus ekonomika ir būvēta uz teoriju, ka pieprasījums visu laiku augs. Senāk iekaroja kolonijas, tagad izplata brīvo tirgu un izdomā aizvien jaunus citu par citu muļķīgākus produktus, par kuru nepieciešamību cilvēkus pārliecina ar glancētiem žurnāliem.
Ja tirgus nepalielināsies, tad principā esošās pensiju sistēmas, kas balstītas uz uzkrāšanu uzreiz pārstās eksistēt. (Tāpat kā kreditēšana utml). Ar prātu jau liekas, ka to patēriņa murgu būtu jāaptur, bet šitā sistēma nav tik vienkārši apturama. Jebkura piebremzēšana novedīs pie recesijas - un tas nenozīmē, ka visi pelnīs un tērēs nedaudz mazāk - nē. Tas nozīmē, ka daļa pelnīs un pērēs kā iepriekš, bet citus atlaidīs no darba un tie netērēs nemaz. Lielā depresija 1928.-32. gados pierādīja, ka ekonomika spēj ilgstoši tādā veidā agonēt un nespēj pati no sevis atjaunot daudzmaz līdzsvarotu situāciju.
Ja tirgus nepalielināsies, tad principā esošās pensiju sistēmas, kas balstītas uz uzkrāšanu uzreiz pārstās eksistēt. (Tāpat kā kreditēšana utml). Ar prātu jau liekas, ka to patēriņa murgu būtu jāaptur, bet šitā sistēma nav tik vienkārši apturama. Jebkura piebremzēšana novedīs pie recesijas - un tas nenozīmē, ka visi pelnīs un tērēs nedaudz mazāk - nē. Tas nozīmē, ka daļa pelnīs un pērēs kā iepriekš, bet citus atlaidīs no darba un tie netērēs nemaz. Lielā depresija 1928.-32. gados pierādīja, ka ekonomika spēj ilgstoši tādā veidā agonēt un nespēj pati no sevis atjaunot daudzmaz līdzsvarotu situāciju.
Taisnība par patēriņu (pārtēriņu). Tomēr tas nav tikai tā, ka "daži" pelnīs un tērēs tāpat. Normālos laikos ir tā, ka veselas valstis dzīvo uz citu rēķina. Vai kādam šķiet, ka viņš jebkad varētu atļauties savu māju, auto, datorus, mobilos u.t.t., ja tos ražotu cilvēki ar līdzīgu algu kā tev pašam? Nekad! To visu var atļauties tikai tādēļ, ka vairums pasaules iedzīvotāju dzīvo absolūtā nabadzībā un strādā par grašiem. Būtu interesanti, ja kāds uztaisītu pētījumu par to, kāds būtu dzīves līmenis, ja visā pasaulē algas būtu vienādas (un valstis nedzīvotu uz parāda). Būtu interesanti redzēt, cik maz mēs patiesībā varētu atļauties.
Rupniecibas preces jau razo masinas nevis cilveki, lidz ar to stradnieka algai ir maza ietekme uz galaprodukta cenu. Tacu lielaka alga pasaules proletariatam nozimetu lielaku pieprasijumu pec izejmaterialiem un energoresursiem, kuru piedavajums ir ierobezots, to cena automatiski augs un preces klutu daudz dargakas un nepieejamakas. Tapec piekritu, ka pasaule vieni sobrid var dzivot loti labu dzivi tikai tapec, ka citi dzivo akmens laikmeta. Vispareja labklajiba ar maju, masinu un telefonu pasaule sobrid nav iespejama .
Šajā rakstā nekas netika minēts par imigrāciju - to mēs arī ātri vien varētu atrisināt - pasaulē ir gana daudz cilvēku, kam Latvija liktos kā paradīze.
Tātad mans jautājums joprojām paliek atklāts. Bet es patiesībā jau zinu atbildi, kas reizē arī apgāž autora rakstā minētās hipotēzes un aprēķinus - tieši tos, kas ir saistīti ar ģimenes paplašināšanu (par repatriāciju gan autoram varētu būt taisnība). Kā jau parasti - neviens nekad nesadūšojas kaut teorētiski pamatot, kāds sakars finansiālai stabilitātei ar bērnu skaitu. Tieši tā - sakara nav absolūti nekāda! Viss ir cilvēku galvās.
P.S. Ja kāds iedomājas, ka abi strādājoši vecāki, kam ir salīdzinoši laba alga, dzīvoklis (visticamāk, uz kredīta) un savs auto nozīmē finansiālu stabilitāti, tad tas ļoti maldās. Nekas nav nedrošāks - katru dienu jācīnās, lai, nedod Dievs, kaut kas nenotiktu, jo līdzvērtīgu darbu var tā uzreiz arī neatrast (un tas nav tikai Latvijā, bet visā pasaulē). Šādā situācijā radīt bērnus ir ārkārtīgi sarežģīti un no labklājības viedokļa bīstami. Tādēļ arī Vācijas piemērs, kur pat ar viņu milzīgo IKP utt dzimstība tāpat ir katastrofāli zema.
Tātad mans jautājums joprojām paliek atklāts. Bet es patiesībā jau zinu atbildi, kas reizē arī apgāž autora rakstā minētās hipotēzes un aprēķinus - tieši tos, kas ir saistīti ar ģimenes paplašināšanu (par repatriāciju gan autoram varētu būt taisnība). Kā jau parasti - neviens nekad nesadūšojas kaut teorētiski pamatot, kāds sakars finansiālai stabilitātei ar bērnu skaitu. Tieši tā - sakara nav absolūti nekāda! Viss ir cilvēku galvās.
P.S. Ja kāds iedomājas, ka abi strādājoši vecāki, kam ir salīdzinoši laba alga, dzīvoklis (visticamāk, uz kredīta) un savs auto nozīmē finansiālu stabilitāti, tad tas ļoti maldās. Nekas nav nedrošāks - katru dienu jācīnās, lai, nedod Dievs, kaut kas nenotiktu, jo līdzvērtīgu darbu var tā uzreiz arī neatrast (un tas nav tikai Latvijā, bet visā pasaulē). Šādā situācijā radīt bērnus ir ārkārtīgi sarežģīti un no labklājības viedokļa bīstami. Tādēļ arī Vācijas piemērs, kur pat ar viņu milzīgo IKP utt dzimstība tāpat ir katastrofāli zema.
Apmēram tā jau ir. Tikai nav skaidrs kā to panākt. Vēl jo īpaši ņemot vērā, ka rūpniecībā strādājošiem (īpaši, ja tā ir ar augstāku pievienoto vērtību) vajadzīgas specifiskas prasmes. Dažādās nozarēs dažādas. Un pašreizējiem bezdarbniekiem (un arī uz ārzemēm aizbraukušiem) šo prasmju parasti nav. Un kas tās rūpnīcas būvēs?
Kā kā...ļoti vienkārši, kā jau daudzas valstis ir to darījušas - ieguldot investīcijas specifiskās nozarēs saskaņā ar valsts plāniem, piepalīdzot valsts investīciju bankām un fondiem. Attiecīgi veicot arī attiecīgas programmas mācību iestādēs un motivējot darba devējus attīstīt savu darba spēku ! Pie mums maz no minēta ir - visas finanšu iestādes privatizētas līdz pēdējam, palikušās gaida savu kārtu, darba devēji sastāda kosmiskas prasības par mazām algām un tādu vārdu kā motivācija nezin, toties ''izmaksu optimizāciju'' uz darbinieku rēķina gan labi ! Latvijā savukārt ir vesela šlaka neoliberālistu un tiem līdzīgi domājošu, kam liekas, ka brīvs tirgus ar burvju mājienu visu atrisina&visi dzīvo laimīgi !
Bet raksts ir ļoti labs, būtībā atsver veselas darba grupas pusgada ''pētījumu'' !
Bet raksts ir ļoti labs, būtībā atsver veselas darba grupas pusgada ''pētījumu'' !
-------
Lai solījumus izpildītu, tad vajadzēja panākt lielāku dzimstību, jo bez iedzīvotāju skaita pieauguma jau nekādu labklājības valsti (komunismu) nevarētu uzcelt. Kaut ko jau reālā komunisma apstākļos izdevās īstenot:
''(..)1980. gadā, kad masu tirāžā tika publicēta LKP CK sekretāra Imanta Andersona brošūriņa Trešais bērns, Latvijā piedzima 35 534 bērni. Par šādu skaitli šodien mēs varam tikai sapņot. Taču tolaik trauksme tika celta visaugstākajā līmenī. Šī brošūrīņa bija signāls visām varas un propagandas struktūrām darīt visu, lai veicinātu dzimstību. Uzsvars tika likts uz trešā bērna propagandu. 1987. gadā Latvijā jau piedzima 42 135 bērni un trīs bērnu ģimene kļuva par ļoti izplatītu, gandrīz vai standarta ģimenes modeli. Ko mēs redzam šodien?' Bens Latkovskis, publicists.
zinas.nra.lv/viedokli...
- Ko mēs redzam šodien, t.i., ņemot vērā pēdējo divdesmit gadu laikā notikušo? Redzam, likumsakarīgu tendenci, jo to nodrošina Latvijas valsts varnešu īstenotā politika:
Ilmārs Mežs: Latvijā valda izteikta bezbērnu politika
Valsts prezidents nesen atkārtoti izteica viedokli, ka nauda nav galvenais, ar ko varēs uzlabot Latvijas kritisko demogrāfisko situāciju. Šai domai varētu piekrist tikai tik daudz, ka turīgajās ģimenēs valsts naudas piešķīrums, protams, nebūs svarīgs, jo šiem aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju nauda ir pietiekami. Taču pārējiem 90% ģimeņu lielāks atbalsts no valsts ir būtisks un pat izšķirošs faktors, lai varētu atļauties radīt bērnus.
www.diena.lv/latvija/...
Lai solījumus izpildītu, tad vajadzēja panākt lielāku dzimstību, jo bez iedzīvotāju skaita pieauguma jau nekādu labklājības valsti (komunismu) nevarētu uzcelt. Kaut ko jau reālā komunisma apstākļos izdevās īstenot:
''(..)1980. gadā, kad masu tirāžā tika publicēta LKP CK sekretāra Imanta Andersona brošūriņa Trešais bērns, Latvijā piedzima 35 534 bērni. Par šādu skaitli šodien mēs varam tikai sapņot. Taču tolaik trauksme tika celta visaugstākajā līmenī. Šī brošūrīņa bija signāls visām varas un propagandas struktūrām darīt visu, lai veicinātu dzimstību. Uzsvars tika likts uz trešā bērna propagandu. 1987. gadā Latvijā jau piedzima 42 135 bērni un trīs bērnu ģimene kļuva par ļoti izplatītu, gandrīz vai standarta ģimenes modeli. Ko mēs redzam šodien?' Bens Latkovskis, publicists.
zinas.nra.lv/viedokli...
- Ko mēs redzam šodien, t.i., ņemot vērā pēdējo divdesmit gadu laikā notikušo? Redzam, likumsakarīgu tendenci, jo to nodrošina Latvijas valsts varnešu īstenotā politika:
Ilmārs Mežs: Latvijā valda izteikta bezbērnu politika
Valsts prezidents nesen atkārtoti izteica viedokli, ka nauda nav galvenais, ar ko varēs uzlabot Latvijas kritisko demogrāfisko situāciju. Šai domai varētu piekrist tikai tik daudz, ka turīgajās ģimenēs valsts naudas piešķīrums, protams, nebūs svarīgs, jo šiem aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju nauda ir pietiekami. Taču pārējiem 90% ģimeņu lielāks atbalsts no valsts ir būtisks un pat izšķirošs faktors, lai varētu atļauties radīt bērnus.
www.diena.lv/latvija/...
Ļoti skaidrs un jau daudz kur dzirdēts plāns, ja skatāmies un vērtējam situāciju iekšēji, mikroekonomiski - Latvija kā neatkarīga ekonomiski pastāvīga vienība. Taču jāvērtē būtu arī makroekonomiskais aspekts - Latvija kā Pasaules tirgus dalībnieks. Piemēram, kas ir tie pakalpojumi, ar kuriem patiešām varam konkurēt?Ja lūkojas pārstrādes ražošana virzienā, līdzšinējā pieredze rāda, ka daudzas valstis, kas ieņēmušas pārstrādes rūpniecības nišu dara to salīdzinoši superefektīvāk nekā mēs.
Varbūt jāmaina perspektīva. Šajā pasaulē mēs visi esam saistīti. Latvija ir tikai Eiropas guļamrajons - geto (kā Tārgale Ventspilij, kā Ozolnieki Jelgavai vai pat abi kopā Rīgai). Ekonomikas specializācijai šādā gadījumā vajadzētu būt citādākai.
Lielākajā eksportējošajā Eiropas valstī Vācijā ir viena no sliktākajām demogrāfiskajām situācijām Eiropā. Šobrīd Vācijas demogrāfijas piramīda ir sliktākā starp attīstītajām valstīm.
Šādi izskatās Vācijas demogrāfijas piramīda.
en.wikipedia.org/wiki...
Iedzīvotāju imports un preču eksports nekādas Vācijas demogrāfijas problēmas nav atrisinājis.
Eiropā cilvēki vidējā vecumā ir divreiz vairāk kā bērnu, Latvijā 4-6 reiz vairāk, bet Vācijā 2,5 reizes vairāk. Būtībā demogrāfija ir visas Eiropas problēma ar retiem izņēmumiem, bet Latvijas jo īpaši.
Tāpat Vācijā ir vienas no zemākajām algām pasaulē, rēķinot pret Vācijas IKP uz iedzīvotāju. Tas saistīts tieši ar ekonomikas struktūru, kurā dominē eksports. Liela peļņa uzņēmumiem un labi ieņēmumi valstij, zemas algas pilsoņiem. Tas arī nosaka Vācijas konkurēt spēju, no kuras viņi nu nekādi nevēlas atteikties, pārējā Eiropa var nomirt badā, tā teikt paši vainīgi.
Tiem, kuri sapņo par imigrāciju uz Latviju:
1) imigranti nebrauc uz valstīm, kuras pamet pamatiedzīvotāji, īpaši, ja netālu ir bagātas un pārtikušas valstis un robežas ir atvērtas;
2) ir imigrantus importējošas un eksportējošas valstis, mēs esam eksportējoša, cilvēki ir mūsu eksportprece un mums nav naudas, lai mēs varētu cilvēkus sākt importēt;
3) imigrācija nav nekāds demogrāfijas risinājums, tās ir narkotikas un atkarība, lielākā daļa imigrantu nāk ar sociālām un integrācijas problēmām priekš Eiropas, viņu vēlme strādāt bieži ir apšaubāma, bet viņiem tāpat būs jāmaksā pensijas, pabalsti u.t.t;
4) labi redzams, ka iedzīvotāju imports un preču eksports nekādas Vācijas demogrāfijas problēmas nav atrisinājis.
Šādi izskatās Vācijas demogrāfijas piramīda.
en.wikipedia.org/wiki...
Iedzīvotāju imports un preču eksports nekādas Vācijas demogrāfijas problēmas nav atrisinājis.
Eiropā cilvēki vidējā vecumā ir divreiz vairāk kā bērnu, Latvijā 4-6 reiz vairāk, bet Vācijā 2,5 reizes vairāk. Būtībā demogrāfija ir visas Eiropas problēma ar retiem izņēmumiem, bet Latvijas jo īpaši.
Tāpat Vācijā ir vienas no zemākajām algām pasaulē, rēķinot pret Vācijas IKP uz iedzīvotāju. Tas saistīts tieši ar ekonomikas struktūru, kurā dominē eksports. Liela peļņa uzņēmumiem un labi ieņēmumi valstij, zemas algas pilsoņiem. Tas arī nosaka Vācijas konkurēt spēju, no kuras viņi nu nekādi nevēlas atteikties, pārējā Eiropa var nomirt badā, tā teikt paši vainīgi.
Tiem, kuri sapņo par imigrāciju uz Latviju:
1) imigranti nebrauc uz valstīm, kuras pamet pamatiedzīvotāji, īpaši, ja netālu ir bagātas un pārtikušas valstis un robežas ir atvērtas;
2) ir imigrantus importējošas un eksportējošas valstis, mēs esam eksportējoša, cilvēki ir mūsu eksportprece un mums nav naudas, lai mēs varētu cilvēkus sākt importēt;
3) imigrācija nav nekāds demogrāfijas risinājums, tās ir narkotikas un atkarība, lielākā daļa imigrantu nāk ar sociālām un integrācijas problēmām priekš Eiropas, viņu vēlme strādāt bieži ir apšaubāma, bet viņiem tāpat būs jāmaksā pensijas, pabalsti u.t.t;
4) labi redzams, ka iedzīvotāju imports un preču eksports nekādas Vācijas demogrāfijas problēmas nav atrisinājis.
Cik saprotu demografija mums ir vajadziga tapec lai butu, kas maksa pensijas. Ja tadu pensiju un veco cilveku uzturesans problema nebutu,tad nebutu svarigi cik dzimst bernu, bet galvenais butu labklajiba un atalgojums. Tatad reali mes risinam problemu, ka uzturet vecos cilvekus. Bet sai problemai var but ari cits risinajums, kas nav saistits ar darbaspeka importu vai repatriesanu - jau eksistejosa darba speka raziguma palielinasanu. Jo nav svarigi nodokli maksa 2 darbinieki no algas 500 Ls vai viens no algas 1000.
--------
'Nav cilvēku - nav problēmu'- Jo straujāk dilst latviešu tauta, jo mazāk probļēmu varnešiem?
Reāli jau varnešus nekāda demogrāfija nesatrauc - galu galā naudiņa par to Nacionālās attīstības plānu, saskaņā ar kuru ''cilvēks centrā'' - ir saņemta un iztērēta. Tagad var ķerties pie nākamā rakstīšanas un īstenošanas, tāpēc tā 'čivināšana' jāpalielina - lai jau 'tauta' pašumējas!
Kamēr vieni 'šūmējas', tikmēr vieklie zēni darbojas netraucēti:
Ošlejs: Nacionālajā attīstības plānā jāparāda veids, kā Latvijai kļūt bagātai
www.diena.lv/latvija/...
'Nav cilvēku - nav problēmu'- Jo straujāk dilst latviešu tauta, jo mazāk probļēmu varnešiem?
Reāli jau varnešus nekāda demogrāfija nesatrauc - galu galā naudiņa par to Nacionālās attīstības plānu, saskaņā ar kuru ''cilvēks centrā'' - ir saņemta un iztērēta. Tagad var ķerties pie nākamā rakstīšanas un īstenošanas, tāpēc tā 'čivināšana' jāpalielina - lai jau 'tauta' pašumējas!
Kamēr vieni 'šūmējas', tikmēr vieklie zēni darbojas netraucēti:
Ošlejs: Nacionālajā attīstības plānā jāparāda veids, kā Latvijai kļūt bagātai
www.diena.lv/latvija/...
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai
Vēl par šo tēmu
-
Pētījums: labu darbu raksturo labs atalgojums, nevis reputācija 3
Darba samaksas un sociālo garantiju nozīmīgums apliecina, ka cilvēkiem nepieciešams...
-
Infografika: Aug atšķirība starp vīriešu un sieviešu algām 18
Visā Eiropas Savienībā (ES) sievietes joprojām pelna vidēji par 16,4% mazāk nekā...
-
Trīs virzieni ēnu ekonomikas problēmas risināšanai 7
Politiķiem nevajadzētu „mest akmeni" tikai uzņēmējdarbības lauciņā
-
Darba alga Latvijā gadā pēc nodokļiem pieaug par 5% 3
Eksperte: valsts budžets vēl nevar atļauties palielināt algu fondu