IR

Galvenie faktori demogrāfijas problēmas risināšanai ir finansiālā drošība un emigrējošo (it īpaši gados jaunāko cilvēku) atgriešanās Latvijā.

Faktors, kas ietekmēs cilvēku atgriešanos Latvijā, ir darba vietas ar tādu atalgojuma līmeni, kas cilvēkiem liekas konkurētspējīgs salīdzinājumā ar atalgojumu ārvalstīs. Protams, ir arī ļoti daudz citu faktoru, taču šis kopumā ir galvenais.

Tāpat te palikušo finanšu stabilitātei galvenais faktors ir darba vietas un atalgojuma līmenis, kas ļauj paplašināt ģimeni.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) sniegtajiem tautas skaitīšanas datiem, no 2000.gada līdz 2011.gada sākumam no Latvijas ir emigrējuši 190 tūkstoši iedzīvotāju. Demogrāfijas eksperts Mihails Hazans prognozē, ka emigrējuši vēl 30-40 tūkstoši. Lai šie cilvēki varētu atgriezties, valstī ir jābūt papildus aptuveni 220 tūkstošiem darba vietu. Papildus tam ir jāizveido darba vietas aptuveni 160 tūkstošiem valstī palikušajiem bezdarbniekiem.

Kopējais darba vietu deficīts valstī patlaban ir aptuveni 380 tūkstoši. Ņemot vērā, ka patlaban kopējais darba vietu skaits Latvijā ir aptuveni 840 tūkstoši (novērtējumi, ņemot vērā aktuālāko informāciju pēc tautas skaitīšanas datiem), tas ir milzīgs izaicinājums.

Jautājums par atalgojuma līmeni, kas varētu likties pievilcīgs cilvēkiem, lai atgrieztos Latvijā, ir ļoti komplicēts, un šis slieksnis katram cilvēkam ir ļoti individuāls. Taču absolūtais minimums varētu būt pie vidējās algas Latvijā - 500 lati neto (uz rokas), kas ir krietni virs pašreizējiem aptuveni 350 latiem. To ļauj secināt arī citu "jauno" ES valstu pieredze.

Teorētiski, ja valstī papildus tiek izveidoti 380 tūkstoši darba vietu un vidējais atalgojuma līmenis palielinās no aptuveni 350 līdz 500 latiem, valstī ievērojami palielināsies patēriņš un imports (imports nozīmē naudas aizplūšanu no valsts). Vienīgais veids, kā ekonomiku sabalansēt, ir palielināt eksportu (naudas ieplūšanu valstī). Šajā gadījumā tādu darba vietu skaitu ar tādu atalgojuma līmeni varēs nodrošināt tikai tad, ja salīdzinājumā par pašreizējo situāciju eksports būs par vismaz 10 miljardiem latu lielāks nekā patlaban.

Tagad Latvijas eksports kopumā ir aptuveni septiņi miljardi latu. Faktiski vienīgais veids, kā tik ievērojami palielināt eksportu, ir attīstīt apstrādes rūpniecību. Nelielu ietekmi varētu atstāt arī citas nozares - piemēram, tranzīts, tūrisms, finanšu pakalpojumi utt. Pozitīvā ietekme varētu būt arī importa aizstāšanā, īpaši enerģētikā. Taču galvenais nosacījums attīstībai ir - tagad ir vajadzīgs milzīgs izrāviens apstrādes rūpniecībā no pašreizējiem 12% no IKP līdz 30% no IKP, kas ļautu sasniegt nepieciešamo eksporta pieaugumu par 10 miljardiem latu.

Jo mazāka ir valsts, jo lielāka nozīme ekonomikā ir eksportam. Latvijā tagad eksports uz vienu iedzīvotāju ir krietni mazāks nekā izmēra ziņā līdzīgās valstīs. Tā saskaņā ar "Eurostat" datiem, Latvijā tie ir 3,2 tūkstoši eiro, Lietuvā - 4,5 tūkstoši, Igaunijā - 6,5 tūkstoši, Slovākijā - 9 tūkstoši, Slovēnijā- 10,7 tūkstoši.

Autors ir Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) Ekonomikas un biznesa institūta direktors, Dr.oec.