IR

Nepieciešamos parakstus ar atbalstu krievu kā oficiālai Eiropas Savienības (ES) valodai ir iespējams savākt, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka (PCTVL).

Deputāte aģentūrai LETA sacīja, ka oficiāli par parakstu vākšanu tiks lemts marta beigās paredzētajā Eiropas brīvās alianses kongresā, un parakstu vākšana varētu tikt uzsākta jau 1.aprīlī. Parakstu vākšanas kampaņai būtu atvēlēts gads.

Pēc Ždanokas teiktā, parakstu vākšana neizmaksātu dārgi, jo atbalstu krievu valodai kā ES oficiālajai valodai varētu paust arī internetā. Kampaņu finansētu atsevišķas partijas un sabiedriskās organizācijas.

Kampaņa, kuras laikā paredzēts savākt parakstus, lai atbalstītu vairāku valodu, to skaitā arī krievu valodas, kļūšanu par oficiālo ES valodu, ir apšaubāma un pat smieklīga, uzskata no Latvijas ievēlētie EP deputāti Sandra Kalniete (V) un Kārlis Šadurskis (V).

"Šo iniciatīvu es vērtēju kā apšaubāmu politisku kampaņu. ES dalībvalstīs minoritāšu situācija vēsturiski ir izveidojusies ļoti dažāda. Salikt kopā krievu un korsikāņu valodu un aģitēt par to statusu Eiropā ir politisks un sociolingvistisks absurds," sacīja Kalniete.

Viņa norāda, ka minoritāšu valodām, kas nav oficiālā valoda kādā citā ES dalībvalstī, nekad netiks piešķirts ES oficiālās valodas statuss. "Ždanokas rosinātā parakstu vākšana par krievu valodu būs kārtējā Latvijas iedzīvotāju muļķošana un kūdīšana. Parakstu vākšanas ierosinātāji labi apzinās, ka šai iniciatīvai nebūs politiska atbalsta un tā tiks noraidīta ES institūcijās, pat ja tā savāks nepieciešamo balsu skaitu. Viņiem tā ir bezatbildīga politiska kampaņa savas atpazīstamības paaugstināšanai," saka deputāte.

Arī Šadurskis norādīja, ka krievu valodas salīdzinājums ar basku un kataloņu valodu ir smieklīgs, jo krievu valoda ir dzimtā valoda vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku. "Izklausās pat nekaunīgi un nenopietni, ja krievu valodai piešķirtu oficiālās ES valodas statusu. Tādējādi šajā situācijā nav iespējams salīdzināt valodas, kurās runā tikai pāris miljonu cilvēku, ar krievu valodu, kas ir viena no lielākajām pasaules valodām," saka deputāts.

Viņš domā, ka nav iespējams kopā savākt vienu miljonu parakstu, piemēram, 54 000 Lielbritānijā, kā arī atgādina, ka, pat ja šie paraksti tiks savākti, ir jārēķinās, ka Eiropas Komisija kopā ar EP un ES Padomi nekad nepieņems "tik absurdu lēmumu". "Atšķirībā no parakstu vācējiem Latvijā, ES institūcijas tomēr vadās no veselā saprāta. Turpretī referenduma organizatorus Latvijā apvieno naids pret Latvijas Republiku," pārliecināts deputāts.

Šadurskis pieļauj, ka kampaņā par krievu valodas oficiālo statusu Latvijā ir iesaistījušies arī ārvalstu spēki. "Latvijas referendums nu ir kļuvis par daļu no plašākas starptautiskas bezkaunības, kas, šķiet, jau agrāk bijusi rūpīgi un labi izplānota. Mums ir jāsaglabā miers, pašcieņa, un tad netiks apdraudēts Latvijas valstiskums!"

Jau ziņots, ka eiroparlamentāriešu grupa Eiropas brīvā alianse, kura kopā ar "zaļajiem" veido ceturto lielāko EP politisko grupu, atbalstījusi Ždanokas priekšlikumu sākt parakstu vākšanas kampaņu, lai rosinātu noteikt vairākām Eiropas tradicionālajām valodām, arī krievu valodai, oficiālās ES valodas statusu, šodien vēsta laikraksts "Čas".

Tiek rosināts piešķirt oficiālās ES valodas statusu vairāku tautu valodām, kurām nav pašām savas valsts ES teritorijā. Šādu statusu plānots piešķirt basku, kataloņu, korsikāņu un vēl vairākām valodām, tostarp arī krievu valodai.

Kā vēsta laikraksts, lai šo iniciatīvu īstenotu, nepieciešams savākt kopumā miljons parakstu vismaz septiņās ES valstīs. Paraksti tiks vākti Lielbritānijā, Francijā, Spānijā, Nīderlandē, Vācijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā. Katrā valstī nepieciešams savākt noteiktu skaitu parakstu, piemēram, Latvijā jāsavāc 6000, bet Lielbritānijā - 54 000 parakstu.

Ņemot vērā, ka tiek rosināts pieņemt lēmumu par vairākām valodām, un to, ka piecas Eiropas brīvajā aliansē esošās partijas ir valdošās partijas savos reģionos, izredzes savākt parakstus laikraksts vērtē ka reālas.

Ja nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts, šī iniciatīva tiks iesniegta Eiropas Komisijā, kurai tā jāizskata un jāiesniedz EP un ES Padomei.

Ja minēto iniciatīvu izdosies realizēt, tas nozīmēs, ka visām iniciatīvā norādītajām valodām, tostarp krievu valodai, būs ES oficiālās valodas statuss, kas ļaus šajās valodās komunicēt ar ES institūcijām.

Martā notiks Eiropas brīvās alianses ģenerālā asambleja, kurā tiks apspriests parakstu vākšanas organizēšanas plāns. Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā skaidroja, ka par oficiālu ES valodu var kļūt tikai valoda, kam šāds statuss ir kādā no dalībvalstīm, ja to ierosina attiecīgās valsts valdība un ja tam piekrīt visas pārējās dalībvalstis. Pašlaik ir 23 šādu valodu: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru.

Papildus oficiālajām valodām ES ir vairāk nekā 60 vietējo reģionālo vai mazākumtautību valodu kopienu, kurās regulāri runā 40 miljoni cilvēku. Attiecīgā valsts var lūgt ļaut šīs valodas lietot saziņā ar ES institūcijām - arī šajā gadījumā ir nepieciešama visu ES valstu valdību piekrišana un valstij jāuzņemas visi izdevumi, ieskaitot tulkošanu. Šāds statuss ir piecām reģionālajām valodām - galīciešu, katalāņu un basku Spānijā, gēlu Skotijā un velsiešu Lielbritānijā.

Lai krievu valoda iegūtu jebkādu statusu ES, tas vispirms jāiegūst kādā no dalībvalstīm. Ne Eiropas Komisija, ne kāda cita no ES iestādēm nevar - pat tad, ja tiktu savākts miljons parakstu - "no augšas" noteikt, kāda valoda lietojama Latvijā vai jebkurā citā ES valstī.

Jau ziņots, ka savulaik Eiropas krievu alianse jau paudusi vēlmi panākt, ka ES dokumentiem jābūt tulkotiem arī krievu valodā.