Ak, no Jūrmalas lielā Satversmes aizstāve Grigule nāk.
Jūrmalā pašvaldības firmas valde gadiem, neko nedarot, saņem algu 7
Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums „Jūrmalas attīstības projekti" par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošu latu, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījums šai firmai pievērsa uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstoši latu vērti zemes gabali.
„Jūrmalas attīstības uzņēmums" dibināts ar mērķi būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra - būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts nav nekas. Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.
Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt. „Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību," "Nekā personīga" skaidroja tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.
Iecerēto, bet nesākto dzīvokļu būvēšanu Ražuks gribēja uzticēt pašvaldībai, kur strādājuši vajadzīgie speciālisti. Bet reformas jau atkal palika pusceļā - Ražuks amatu zaudēja, bet paguva atlaist tagadējo kolēģi Saeimā no ZZS Ivetu Griguli. Viņa gadu nostrādāja par „Jūrmalas attīstības projektu" valdes priekšsēdētāju. Grigule no komentāru sniegšanas „Nekā personīga" izvairījās.
Bez Grigules šo gadu laikā uzņēmuma vadībā paguvuši pastrādāt 20 ar Jūrmalas domi saistīti cilvēki. Līdz ar Grigules atnākšanu sācies darbs pie pirmās sociālās mājas celtniecības Līču ielā, bet arī tas beidzās neveiksmīgi. Stāvbremzi norāva Finanšu ministrija - tā laika mērs Ģirts Trencis nebija ar ministriju saskaņojis pašvaldības ilgtermiņa saistības divu miljonu apmērā. Policija sāka kriminālprocesu, Trencis amatu zaudēja. Ministrija aizliedza pašvaldībai ņemt aizņēmumus, un darbi kārtējo reizi apstājās.
Patlaban jaunā mēra Gata Trukšņa vadībā darbi atsākušies - Līču ielā mājas drīz būs uzceltas un Jūrmalas dome kaļ jaunus plānus.
Decembra beigās dome nolēma būvēt divas 12 stāvu sociālās mājas. Projekta tāme - vairāk nekā seši miljoni latu. Domes opozīcija uzskata, ka Jūrmalas nomalē purva vidū uzceltām dzīvokļu mājām izmaksas ap 700 latiem kvadrātmetrā esot pārāk augstas. Līdzīgas cenas esot dzīvokļiem Rīgas centrā.
„Ekonomiska pamata šim projektam nav nekāda. Tas ir absolūti neekonomisks projekts. Es to sauktu par noziedzīgu projektu," uzskata Jūrmalas domes deputāts Juris Visockis (Jaunais laiks).
Jūrmalas attīstības projektu vadība noliedz, ka dzīvokļus mākslīgi sadārdzinās. Tomēr pateikt, kāda būs dzīvokļu gala cena, varēs tikai pēc būvnieka atrašanas.
"Ēkas paliks mūsu pašvaldības SIA īpašumā. Pēc tam dome 10 gadu laikā pirks noteiktu skaitu dzīvokļu. Bet, kam tie dzīvokļi tiek piešķirti, nav mūsu kompetence ar to nodarboties," norādīja „Jūrmalas attīstības projekti" pārstāvis Andris Jankovs Priede. Pēc viņa teiktā, cenu dzīvokļiem noteikts vienošanās starp pašvaldības uzņēmumu un Jūrmalas domi.
Kur Jūrmalas dome ņems naudu jauno māju celtniecībai, vēl nav zināms. Jūrmalas mērs cer, ka aizdevumu iedos Valsts kase, kur naudas esot daudz. Kā raidījumam apgalvoja Finanšu ministrijā - šādiem būvdarbiem naudu valsts nedos. Ja pilsēta domā sniegt savas garantijas, lai kredītu bankā ņemtu „Jūrmalas attīstības projekti", tam būs jāgaida ministrijas atļauja. Pagaidām Finanšu ministrijas ierēdņi gaida dokumentus no Jūrmalas domes, kas pieprasīti pagājušajā nedēļā.
Populārākie viedokļi
Vēl viens pierādījums, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi ir nejēdzība kā suga. Uzņēmējdarbība var ilgstoši pastāvēt tikai un vienīgi kā privāta darbība ar īpašnieku atbildību. Retie gadījumi, kad kaut kur kāda VAS vai līdzīgs veidojums ir kādu laiku darbojies veiksmīgi, ir izņēmumi, kas neapgāž likumsakarību.


