IR

Edmunds Zālīte buutu nepieciesama labi paarvaldiita valsts banka ar iespeeju mums, latvijas iedzivotajiem, kljuut par taas akcionaariem. ideaalaa variantaa gan taas pelnja, gan kjiilas, gan procenti paliktu mums pasiem/latvijas valstij.

kaa iespejamaa kandidaate vareetu buut hipoteku banka.

pasreizeejaa situaacja, kad aarzemju bankas sagraabj muusu iipasumus ar kreditu palidzibu, ir nepienemama.

Andrejs Zviedris Es ļoti augstu vērtēju profesionāļu vērtējumus, un šis neapšaubāmi ir tieši tāds.

Tomēr ir kāda nianse, kas prasās papildinājumā. Runa ir par reālo politiku. Tie darboņi, kas šai valstī ir tikuši pie siles, ne vienmēr rīkojas saskaņā ar valsts un nodokļu maksātāju interesēm. Arī pašvaldībās. Un tad tas ir tehnikas, situācijas un sarunāšanas jautājums - kā sadalīt "ietekmes sfēras" starp pozīcijas krēslos sēdošajiem un "neaizmirst" pašu svarīgāko krēslu aizņēmējus tā, lai būtu kaza paēdusi un vilks dzīvs. Citiem vārdiem sakot, kā izmantot dienesta stāvokli savās personiskajās interesēs. Tas, kur glabāt naudu, varētu būt viena no interesēm pašvaldībā kādam, kurš par šo jautājumu atbild. Kur tieši ir "lazeikas" publiskā sektora naudas glabāšanā komercbankā un kā no tā izvilkt profitu personīgi sev un pie viena padalīties arī ar vēl kādu, lai precizē speciālisti.

Politiķu, ierēdņu un pašvaldību darbinieku tieksmes "piepelnīt" klāt pie algas faktiski notiek visos sektoros un visos līmeņos. Tā ir līdzīga sērga kā padomju tirdzniecības darbiniekiem paradums apsvērt, atšķaidīt un apskaitīt. Skaidrs, ka latvieša tikums te palīgs nav un pat desmit knābji situāciju kardināli neglābs. Caurspīdība publiskā sektora lēmumu pieņemšanās un interakcijās ir vienīgais veids, kā vērst lietas uz labo pusi. Modernās IT caur tīklojumu ļoti labi šai lietai spēj palīdzēt, ir arī akadēmiska rakstura darbi (Informational State, Sandra Braman, piemēram).

Ar lielu nožēlu jāatzīst, ka Latvijā IT valsts sektorā ir purvs. Jaunā laika Reirs kā sāka, tā zaļzemnieces turpināja ceļu iekšā tīrelī aizvien dziļāk. Man nav pārliecības, ka Dombrovska jaunais pārresoru kantoris būs spējīgs situāciju uzlabot, ja prasība caurspīdīgot publisko sektoru nenokļūs valdības, parlamenta un prezidenta dienaskārtībā kā Nr.1. Caurspīdīgumam jāizpaužas kā iespējai redzēt par ikvienu lēmumu (izņemot slepenos) to pieņemšanas ceļus un pieņēmējus. Un absolūti nav svarīgi pa lielam no valsts interešu viedokļa, vai tas ir uz Microsoft, atvērtā koda vai kādas citas platformas būvēta sistēma, lai gan saprotu, ka visticamāk šis tehnoloģiju jautājums ir pietiekami sarežģīts šai valstij, lai tiktu tālāk par to. Gardais kumoss sasaistīs lēmumu pieņēmējus, un mēs turpināsim mīņāties uz vietas.