IR

Dāmas un kungi! Jums ir reta iespēja iepazīties ar ļoti veiksmīgu Latvijas uzņēmumu, kurš, par spīti savām ievērojamajām aprisēm un visās pasaules malās pārdotajām precēm, līdz šim savā mājvietā - Pērnavas ielā Rīgā - mitis teju nemanāms. Šo uzņēmumu sauc Mikrotīkls, un tas ražo bezvadu interneta tehnoloģijas. 

Mikrotīkla apgrozījums 2010.gadā bija 37 miljoni latu - četrreiz lielāks nekā citam pazīstamam elektrotehnikas nozares uzņēmumam SAF Tehnika, un tā darbības apjoms vairs daudz neatpaliek no, piemēram, kādreiz par zelta āderi uzskatītā Ventspils naftas termināļa (43 miljonu apgrozījums tajā pašā gadā). Taču atšķirībā no pēdējā Mikrotīkla pamatā nav pagātnes mantojuma - tas radies tukšā vietā 90.gadu vidū un ir šā uzņēmuma veidotāju prāta un spēju rezultāts. 

«Kāpēc runāt? Tas prasa laiku, tāpat ir ļoti daudz, ko darīt,» - tā uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Arnis Riekstiņš paskaidro, kāpēc par Mikrotīklu neko daudz nevar uzzināt medijos. Tomēr uzņēmums ir piekritis pastāstīt par sevi projektā Latvija var!, cerot, ka Mikrotīkla pieredze iedvesmos citus. Citādi uzņēmuma vienīgā publicitātes interese Latvijā esot atrast darbiniekus - labus programmētājus un elektronikas inženierus, kurus uzņēmums meklējot nepārtraukti. Darba piedāvājumi ir vienīgā sadaļa, kas Mikrotīkla mājaslapā internetā ir latviešu valodā. 

Pieslēdz internetu
Kādreizējais LU Polimēru mehānikas institūta pētnieks Arnis Riekstiņš Mikrotīklu izveidoja kopā ar amerikāni Džonu Talliju, kuru uz Latviju atveda gluži cits bizness - kādreizējais Latvijas un ASV kopuzņēmums Baltic International Airlines - un kurš savulaik strādāja arī interneta pakalpojumu sniedzējā Latnet Serviss. 

Arī Mikrotīkla sākums bija interneta pieslēgumi. «Mēs sākām ar to, ka savienojām zinātniskās iestādes ar bezvadu datu savienojumiem, tā sauktajiem radiolinkiem. Tur guvām pirmo pieredzi, veidojot datu savienojumus lielos attālumos. Tas bija kaut kas revolucionārs, salīdzinot ar tehnoloģijām, kas toreiz bija pieejamas, tā sauktajām izdalītajām līnijām. Bija jāgaida varbūt trīs mēneši, kamēr to [interneta pieslēgumu] ierīko. Mēs varējām ierīkot 3-5 stundu laikā.» 

Saprotot, ka bezvadu tehnoloģija ir perspektīva, Mikrotīkls veidots ar domu to izplatīt pasaulē. Riekstiņš atceras, ka pirmais projekts ārzemēs bija Moldovā, kur internetam pieslēdza valdības un parlamenta ēkas. Tieši orientēšanos uz starptautisko tirgu viņš uzskata par uzņēmuma veiksmes āķi. «Mēs sapratām, ka Latvijas tirgus ir par mazu, ka mums jātaisa kaut kas tāds, ko var lietot visur. Pirmos produktus taisījām, balstoties uz mūsu pieredzi Latvijā un pārējās bijušās PSRS valstīs.» 

Starptautiskajā tirgū uzņēmums darbojas ar MikroTik zīmolu. Riekstiņš nevēlas spekulēt, cik lieli spēlētāji viņi pašlaik ir savā specifiskajā bezvadu tehnoloģiju nišā pasaules mērogā, taču, kā teikts uzņēmuma mājaslapā, «mums ir tālākpārdevēji pasaules lielākajā daļā, un klienti - iespējams, ikvienā valstī uz planētas». 

Mikrotīkla klienti lielākoties ir interneta pakalpojumu sniedzēji un uzņēmumi, kuriem nepieciešams savienot datortīklus. «Mūsu produktu veikalā nopirkt nevarat, taču, ja pieteiksities uz interneta pieslēgumu, tad ir liela varbūtība, ka jūsu interneta pakalpojumu sniedzējs jums mājās noliks kastīti, kura ražota Mikrotīklā,» Riekstiņš norāda, ka uzņēmums ražo, piemēram, maršrutētājus jeb rūterus. Uzņēmuma līdzīpašnieks spriež, ka uz konkurentu fona Mikrotīkla iekārtas izceļas ar programmatūru, kura tās darbina. «Labāk vai sliktāk var uztaisīt daudz ko, bet dzelzs bez programmatūras nav nekas. Mūsu programmatūra konkrētajā nišā ir ieguvusi labu statusu.» 

Par vēl vienu būtisku faktoru, kas Mikrotīklam nesis panākumus, līdzīpašnieki sauc nemitīgu jaunu produktu izstrādi. «Situācija nozarē mainās ļoti strauji. Bieži ir tā, ka mēs jau gandrīz esam uztaisījuši jaunu produktu, bet tad izrādās, ka tehnoloģija ļauj to uztaisīt vēl lētāk, labāk, ātrāk, un mēs vienkārši nesākam to ražot,» stāsta Riekstiņš. Viņš slavē savu darbinieku komandu (pašlaik ap 90 cilvēku) par radošumu un biznesa partneri Talliju, kurš «vienmēr pilns idejām». 

«Domāju, ka mūsu izglītības sistēmā ir iespējas apgūt daudz, ja vien ir vēlēšanās,» viņš saka, kad lūdzu raksturot jauno speciālistu sagatavotību elektronikas nozarē. «Daudziem cilvēkiem būtu vairāk iespēju atrast interesantu darbu, ja viņi būtu skolā mācījušies eksaktos priekšmetus. Kad jaunam cilvēkam liek izvēlēties, viņš izvēlas to, kas ir vieglāk un interesantāk, nevis to, kas viņam nākotnē varētu labāk noderēt. Vēlāk viņš to nožēlo, bet ir jau par vēlu,» novērojis Riekstiņš. 

Izgudro, bet neražo
Ar Riekstiņu tiekamies nevis Mikrotīklā, bet Hanzas elektronikas ražotnē Ogrē. Iemesls - vēl kāda Mikrotīkla īpatnība. Uzņēmums savus produktus izgudro, bet tos ražo citi. Latvijā to dara Hanzas elektronika, uzņēmuma produkcija top arī rūpnīcās Lietuvā un Ķīnā. «Katram jādara tas, ko viņš vislabāk māk,» Riekstiņš paskaidro šo stratēģiju. «Mums būtu grūti pārvaldīt tik daudzus, dažādus procesus. Labāk koncentrējamies uz to, ko uzskatām, ka mākam pietiekami labi, un ļaujam citiem darīt to darbu, ko viņi māk labi. Pagaidām tas darbojas veiksmīgi.» 

Riekstiņš atklāj, ka sarežģītākie produkti tiek ražoti Latvijā. 2010.gadā Mikrotīkls atvēra meitasuzņēmumu Honkongā, lai varētu ērtāk vadīt ražošanu un pārdošanu Tālajos Austrumos. Citur savu biznesu uzņēmums virza caur izplatītājiem. Klientus ir piesaistījuši gan caur mājaslapu internetā, gan lielajām nozares izstādēm. Tagad uzņēmums rīko pats savas izstādes un konferences. «Mūsu lietotāji tajās uzstājas ar saviem referātiem, stāsta, kā viņi lieto iekārtas, dalās pieredzē ar citiem. Viņiem tas ir ļoti vērtīgi un mums arī, jo tā iegūstam informāciju, kā viņi lieto mūsu iekārtas un kādas ir viņu vēlmes,» stāsta Riekstiņš. 

«Piedāvājot tirgū jaunus produktus, pircēju atsaucība pārsniedza gaidīto, un šī apstākļa iespaidā tika pārsniegtas esošās sadarbības partneru ražošanas jaudas. (..) Sabiedrības vadība meklē jaunus sadarbības partnerus savas produkcijas ražošanai, lai nākotnē nerastos produkcijas deficīts,» rakstīts uzņēmuma 2010.gada pārskatā. 

Kad vaicāju, kas bija šie veiksmīgie produkti, Riekstiņš atbild, ka neatceras. «Tādi ir vairāki produkti, kurus mēs neesam spējuši saražot,» viņš saka. 2010.gadā, kad daudzi Latvijā mocījās ar «lielās depresijas» sekām, Mikrotīklam bija straujas izaugsmes laiks - apgrozījums pieauga par astoņiem miljoniem latu jeb vairāk nekā ceturto daļu. Uzņēmums nopelnīja 11,7 miljonus latu. Mikrotīkla augšupeja 2011.gadā ir turpinājusies, apstiprina Riekstiņš. 

Mikrotīkla apskaužamā rentabilitāte tā dibinātājam ļāvusi kļūt par vienu no turīgākajiem cilvēkiem Latvijā. Baltic Screen veidotajā bagātāko cilvēku topā 2010.gadā Riekstiņš ierindojās pirmajā desmitā (viņa īpašumu vērtību lēsa 38 miljonos latu). «Mēs vienmēr skatāmies, kā var saražot produktu lētāk, ātrāk. Varbūt tas, ka mēs darbojamies šajā nozarē, kaut ko nosaka. Bet es domāju, ka Latvijā ir daudz rentablu uzņēmumu, varbūt ne visi uzrāda peļņu,» Riekstiņš uzņēmuma ienesīgumu vērtē piezemēti. 

Par biznesa vidi Latvijā starptautiskais veiksminieks negaužas. «Mēs savu biznesu vienmēr esam balstījuši uz to, ka uztaisām produktu, un cilvēki izvēlas to pirkt nevis tāpēc, ka mēs viņus kaut kā mudinām vai veicinām, bet tā ir viņu pašu izvēle. Mēs neesam piedalījušies nekādos valsts pasūtījumos, neesam saņēmuši ES naudu.» Un nodokļi? «Uzņēmuma ienākuma nodoklis Latvijā ir viens no zemākajiem pasaulē. Par darbaspēka nodokļiem varam diskutēt. Mani vairāk satrauc, kā tā nodokļu nauda tiek iztērēta,» no Riekstiņa dzirdēsit daudz netradicionālu atziņu. 

Vienīgais, ko viņš lūdz, ir «ļaut strādāt», un pārdomājis atzīst, ka saskarsmē ar valsts institūciju pārstāvjiem dažkārt tomēr rodas sajūta, ka tās atrodas citā pasaulē. «Viņi nedomā, ka esam Latvijas uzņēmums un ka vajadzētu vismaz nelikt mums šķēršļus. Ja arī mēs ko nepareizi izdarām, tad var pateikt, kā izdarīt pareizi, un mēs to ņemam vērā. Latvijā tā ļoti pietrūkst, citās valstīs tādā ziņā ir salīdzinoši labāki apstākļi. Beigās jau visi zaudēsim, ne tikai mēs kā konkrēts uzņēmums.» 

Kad aicinu nosaukt institūcijas, kurām vajadzētu mainīt attieksmi, Riekstiņš min pieredzi ar Valsts ieņēmumu dienestu. Ir bijuši gadījumi, kad nācies pārrakstīt PVN deklarāciju tāpēc, ka simtu tūkstošu latu darījumā ir atrasta kļūda par diviem santīmiem. Salīdzinājumam - Amerikā līdzīgos dokumentos centus neņem vērā vispār, summas tiek noapaļotas. «Tie ir sīkumi, bet tērē mūsu laiku un pašu valsts iestāžu laiku. Rezultāts ir niecīgs, salīdzinot ar procesiem, ko pārvaldām.» 

Riekstiņš savulaik pārgājis no zinātnes uz biznesu, jo nav bijis patīkami, ka zinātnē vienmēr jālūdz nauda no citiem. «Man ļoti patīk, ka varu piedalīties produktu radīšanā un cilvēki produktu grib pirkt, nav jālūdzas,» viņš saka. Mikrotīkla pieredze ļauj apgalvot, ka reti kurš tik precīzi trāpījis naglai uz galvas.

Mikrotīkla apgrozījums 2010.gadā bija 37 miljoni latu.
Mikrotīkla produkciju ražo rūpnīcās Latvijā, Lietuvā un Ķīnā. Iekārtas pārdod 200 izplatītāju visā pasaulē, un ir tikai dažas valstis, kur to nav.

3 faktori, kas noteica Mikrotīkla veiksmi
1. Orientācija uz pasaules tirgu - jau pašā sākumā bija mērķis radīt produktu, ko lietotu visur
2. Nemitīga jaunu produktu izveide
3. Izglītoti darbinieki, kurus interesē tas, ko viņi dara