IR

Valsts prezidents Andris Bērziņš aicina Saeimā pārstāvētās politikās partijas vienoties, lai pieņemtu Latvijai un Eiropai svarīgus lēmumus, sacīts prezidenta paziņojumā presei.

"Laikā, kad pasaules lielākās ekonomikas un Eiropas Savienības valstis ir izšķirīgu lēmumu priekšā, Latvijas politiķu atbildība un attieksme pret valstī notiekošo un tā ietekmi uz globāliem lēmumiem ir izšķiroša. Politiskas spekulācijas un sabiedrības šķelšana sava elektorāta paplašināšanas nolūkā nav pieņemama un pieļaujama," paziņojumā norāda Bērziņš.

"Partijām ir jāatrod pamati, lai vienotos Latvijai un Eiropai stratēģiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Ja vēlamies Latvijas attīstību, nevis stagnāciju un cilvēku nedrošību par nākotni, šādai pieejai valstiski domājošu un atbildīgu politiķu vidū nav vietas. Neatrisināti jautājumi Latvijā var ietekmēt arī Latvijas pozīciju Eiropas Savienībai nozīmīgos jautājumos. Latvijas interesēs ir stipra Eiropas Savienība un saliedēta, savstarpējā tolerancē un cieņā balstīta Latvijas sabiedrība," uzsver Valsts prezidents.

Bērziņš šonedēļ sāks sarunas ar partijām par jautājumiem, no kuru risinājuma un konkrētiem Saeimas balsojumiem ir atkarīga turpmākā Latvijas virzība gan iekšpolitiski, gan Eiropas Savienības aktuālo jautājumu kontekstā.

Tādēļ prezidenta izvirzītajā sarunu darba kārtībā ir jautājumi par Latviju Eiropas Savienībā ‒ Lisabonas līguma grozījumu ratifikācija, jaunais Eiropas Savienības līgums, kā arī dažādi jautājumi, kas ir svarīgi Latvijai iekšpolitiski, ziņo BNS.

Prezidenta preses dienestā informēja, ka viens no šā gada būtiskākajiem ārlietu jautājumiem ir darbs, lai nodrošinātu adekvātu finansējumu Latvijai Eiropas Savienības nākamajā daudzgadu budžeta ietvarā gan tautsaimniecības attīstībai, gan arī lauksaimniecībai, kā arī lai maksimāli nodrošinātu esošā perioda līdzekļu apguvi. Visu Latvijas politisko spēku atbildība ir koordinēti strādāt ša mērķa sasniegšanai gan kohēzijas politikas, gan arī kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.

Veiksmīgas attīstības priekšnoteikums ir Latvijas pilna dalība Eiropa Savienības darbā. Prezidenta preses dienestā norādīja, ka Latvija nevar atļauties būt novērotāju pozīcijās, bet tai ir jāvar piedalīties un savu iespēju robežās ietekmēt Eiropas lēmumus. Turklāt Latvijas interesēs ir stabila un augoša Eiropa. Tādēļ nepieciešama pēc iespējas ātra Lisabonas līguma grozījumu ratifikācija. Pat ja šie grozījumi tieši neattiecas uz Latviju, kamēr tā nav iestājusies eiro zonā, pat ja to vēl nav paveicis vairums eiro zonas valstu, Latvija var parādīt savu labo gribu, darot iespējamu eiro zonas stabilizāciju.

Prezidenta preses dienestā arī min, ka Eiropas Savienībā patlaban notiek aktīvas debates par to, kā nodrošināt fiskālo atbildību Eiropas līmenī, kā ilgtermiņā samērot Eiropas tēriņus ar izdevumiem.

"Ja vēlamies stipru Eiropu, kura spēs ilgtermiņā rūpēties gan par Latvijas drošību, gan arī būs augošs noieta tirgus Latvijas precēm, mums ar jauno Eiropas līgumu ir jāveicina atbildīga saimniekošana Eiropā. Arī šeit mums ir jāsāk no pašu mājām, pārkāpjot pāri ikdienas politiskajiem ķīviņiem un vienojoties par Latvijas izaugsmei patiešām būtiskām lietām," teikts preses dienestā.

Savukārt Latvijā ir būtisks jautājums par fiskālās disciplīnas likuma izskatīšanu Saeimā un ar to saistītajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz atbildīgāku fiskālo politiku un nākotnē varētu ierobežot nesaprātīgu rīcību ar valsts finansēm. Šie grozījumi ir būtisks solis uz priekšu, seko jaunākajām pasaules tendencēm. Sarunās ne tikai jānoskaidro partiju viedokļi, bet arī jāizvērtē, lai finanšu stabilitāte nekļūtu par apgrūtinājumu ekonomiskajai izaugsmei, panākot vienošanos, kādu valsts budžeta plānošanas periodu izvēlēties par atbilstošāko, ņemot vērā arī Eiropas Savienības un pašvaldību kontekstu.

Latvijā šogad ir svarīga arī Nacionālā attīstības plāna (NAP) savlaicīga izstrādes organizēšana, kas paredz steidzamu, koordinētu un konsekventu valdības rīcību jau tuvākajā laikā nosakot attīstības mērķi un prioritātes, kas iezīmētu svarīgākos valsts attīstības virzienus vidējā termiņā. Latvijas politiskie spēki ir atbildīgi par darba organizēšanu tā, lai netiktu nokavēti NAP izstrādes termiņi, lai diskusijas būtu savlaicīgas, bet pieņemtie lēmumi uz nākotni vērsti, gudri, politiski un saimnieciski izsvērti. Lai paveiktu šo uzdevumu, darbā ir jāiesaista valdības partneri, jāuzklausa nozaru asociācijas, kā arī aktīvākās Latvijas pašvaldības.

Prezidenta preses dienests arī uzsver, ka būtisks ir jautājums par latviešu valodas kā valsts valodas un Latvijas valsts pamatu aizsardzību. Sarunās ar politiskajām partijām iecerēts meklēt saskarsmes punktus saliedētākas sabiedrības veidošanai, nefokusējoties tikai uz gaidāmo referendumu vai strikti juridiskiem jautājumiem, bet domājot par iespējamiem risinājumiem tuvākajā nākotnē, kas samazinātu izteiktu politisko spēku pozicionēšanos nacionālajā jautājumā.

Pirmā uz sarunu pie Valsts prezidenta trešdien, 18.janvārī, plkst.11 tiek aicināta Saeimas priekšsēdētāju un valdības vadītāju pārstāvošā partija "Vienotība", secīgi tuvāko nedēļu laikā notiks sarunas ar Zatlera Reformu partiju, Nacionālo apvienību, apvienību "Saskaņas centrs" un Zaļo un zemnieku savienību.