IR

Tajos «nelabais kā rūcošs lauva staigā apkārt», «kosmopolīti par 30 sorosītu grašiem pārdod» kaut ko un «ar zobenu nocērt jauniešu patriotiskos sapņus», viņš šausminājās. Un stāstīja apdraudējumu jūtošajiem, tāpēc kopā saspiesties sanākušajiem politikas dinozauriem: «Mēs, patrioti, esam bīstami tiem, kuri kāro kļūt par kungiem.»

Togad visu vasaru līdz pat vēlēšanām Ēķis kopā ar Aināra Šlesera (jeb «īsta valstsvīra», «cilvēka, kurš savieno laikmetus», kā viņu pats dēvēja) galma galveno himnistu Ēriku Stendzenieku savā televīzijā apdziedāja šo vienu politisko veidojumu samocīti iestudētu diskusiju ciklā «par Latvijas nākotni».

Bet nupat viņa televīzijai pienākusi nākotne, kuru tolaik mēģināja novērst ar sevis atražošanu pie varas. Ir parakstīta vienošanās par LNT grupas uzņēmumu - LNT kanāla, TV5, Latvijas mūzikas kanāla - pārdošanu Zviedrijas uzņēmumam Modern Times Group.

Dots devējam atdodas

Salicis tolaik visas olas un arī preses neatkarības un labas žurnālistikas principus «nacionālo» kungu oligarhu groziņā, Ēķis tagad pārdod savu politiski angažēto «sapņu fabriku», iedomājieties, kaut kādiem aizjūras zviedriem. Turklāt galvenajiem biznesa konkurentiem - MTG ir Latvijā raidošo telekanālu TV3, 3+ un TV6 īpašnieks. Un atzīst, ka pārdot uzņēmumu liek smagā finansiālā situācija, kuru radījusi televīzijas digitalizācija. Bet pats ir bijis viens no šīs Latvijas politiskā biznesa virtuves shēmas radītājiem. Ēķis ir apsūdzētais tā dēvētajā Kempmayer lietā, un tiesa uzlikusi arestu viņa mantai - arī akcijām uzņēmumā Neatkarīgie nacionālie mediji, caur kuru viņam pastarpināti pieder LNT.

Katrs ir pats sava likteņa kalējs, varētu atgādināt spārnotu teicienu cienītājam Ēķim, kurš pieminētajā sapulcē Ķīpsalā vēstīja, ka «tautas balss - Dieva balss». Tiesa, tur viņam gan bija taisnība - tauta toruden vispirms apcirpa zem PLL izkārtnes sanākušo valsts varas privatizētāju pārstāvniecību parlamentā, bet pērn pirmstermiņa vēlēšanās izmēza viņus no Saeimas. Tomēr Ēķim pašam nupat būtu laiks meditēt par tēmu «Dievs nav mazais bērns».

LNT gals ir viens no oligarhu varas gala loģiskajām sekām, turklāt šajā gadījumā īpaši labi redzama viņu varas radītās koruptīvās politisko un biznesa attiecību sistēmas neefektivitāte. Tā nav spējīga uzturēt pat tik svarīgu savas varas priekšnoteikumu kā sava propagandas mašīna.

Vēl nav zināmi LNT zaudējumi pērn, taču 2010.gadā, kad Ēķis stāstīja par saviem ļaunu vēstošajiem sapņiem, viņa uzņēmuma zaudējumi pārsniedza 800 tūkstošus latu, bet gadu iepriekš pat bija pārsnieguši miljonu. Lai cik smaga ekonomiskā krīze valstī (ko tik smagu arī bija darījusi Ēķa pārstāvēto varas privatizētāju politika), atskatā no šodienas īpaši labi redzams, ka LNT bija spēlētājs kroplā tirgū, kurā varēja izdzīvot tikai zem savējo politiskā «jumta». Līdzko «jumts» aizbraucis, «biznesa» vairs nav. Tas ir līdz smieklīgumam prasti - līdzko Šlesers vairs nav ministrs vai vismaz Saeimas deputāts, Ēķa uzņēmums vairs nevar pastāvēt.

Monopola gals

Tāpēc tagad izklausās ērmoti pārspriedumi par it kā topošo monopolu, kas varot rasties, ja LNT tikšot pārdots Zviedrijas mediju uzņēmumam. Jo, pirmkārt, kāda būtu alternatīva - LNT vienkārši pazušana no tirgus? Varbūt pārdošanās kādam Krievijas impēriski angažētam mediju kantorim, kuram formāli Latvijā nekas cits nepiederētu, tāpēc iegūtā tirgus daļa formāli nesummētos ar šejienes ēterā pludojošo kaimiņvalsts televīzijas produkciju?

Otrkārt, MTG un Ēķim piederošo TV kanālu kopējā auditorijas daļa gan tiek lēsta apmēram 35% līmenī, taču Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka nevis to, ka vieniem īpašniekiem nedrīkst būt vairāk kā 35% jeb «dominējošs stāvoklis» šajā tirgū, bet gan to, ka nav pieļaujama «dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana». Grūti iedomāties, ka savu stāvokli TV tirgū kāds varētu izmantot vēl ļaunprātīgāk, nekā to darīja Ēķa LNT. Katrā ziņā MTG piederošā TV3 līdzšinējā darbība ļauj domāt, ka neslēpta partejiska tendenciozitāte, kas aumaļām gāzās ārā no LNT, Latvijā noteikti mazinātos.

Treškārt, un tas ir vissvarīgākais, - Latvijas mediju tirgū līdz šim valdījis slēpts, taču ikvienam vērīgākam skatītājam vai lasītājam acīmredzams monopols, kas savas politiskā biznesa intereses bīdījis ne vienmēr tik atklāti kā LNT, taču gana nepārprotami lielā daļā televīzijas, sabiedrisko ieskaitot (ko vērts kaut vai tikai LTV īpašais līgums ar Ventspili, par ko mums ik vakaru televizoru ekrānos atgādina pulkstenis pirms Panorāmas!), un arī drukātajā presē.

Nav jābrīnās, ka tieši šī oligarhu kontrolētā prese un televīzija tagad visvairāk satraucas par it kā topošo monopolu. Apdraudējums tai ir patiešām nopietns - ja oligarhi vairs nespēj uzturēt pat sev tik svarīgu mediju kā televīzija, tad kas notiks ar, piemēram, «Roulendu» nopirkto Dienu vai Lembergam nepiederošo Necīņu jeb NRA? Kur nu vēl ar kādām sīkākām par presi dēvētām «sabiedrisko attiecību» bodītēm.

Pēdējā kauja

Oligarhi tik lēti nepadosies vis. Varam nešaubīties, ka ierasto ietekmes instrumentu zaudēšanu tie mēģinās kompensēt ar ietekmes pastiprināšanu sabiedriskajā radio un televīzijā. Tāpēc cīņa par jaunā apvienotā sabiedriskā medija vadību būs nopietna. Un izšķirīgā kauja šajā karā pirms tam notiks par jauno Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

NEPLP jeb «Kleckina kantoris» ir labi kalpojis pirmītējiem kungiem, un atražot līdzīgu atmirstošajai, taču arvien sazarotajai «sistēmai» būs izšķirīgi svarīgi. Tā kā par pieciem NEPLP locekļiem balsos Saeima, bet izpratne par kritērijiem, kuriem būtu jāatbilst kandidātiem, ir, protams, ļoti dažāda neatkarīgi no partijas piederības, šajā lemšanā izšķirīga var būt vienota Lemberga «zaļo zemnieku» un oligarhiem vienmēr draudzīgā Saskaņas centra rīcība. Rezultātu var izšķirt pat šķietami sīkumi - piemēram, vai apstiprināšanai Saeimā tiks virzīti pieci kandidāti vai tomēr septiņi, kādā gadījumā aizkulišu manevru un intrigu laukums būtu vaļā visiem slēptu vienošanos vējiem.

Ēķa savulaik piesauktie naudas patrioti arvien ir bīstami un, nīgri rūkdami, «staigā apkārt». Taču viņa televīzijas liktenis rāda viņu varas norietu. Jācer, ka neatgriezenisku.