IR

Lai gan politiskās apvienības „Saskaņas centrs" vadošie pārstāvji referenduma gaidās viens pēc otra nāk klajā ar paziņojumiem, ka tikai un vienīgi savu vēlētāju interesēs balsos par valsts valodas statusa došanu krievu valodai, patiesībā pret saviem vēlētājiem SC izturas kā pret beztiesīgiem kaķiem. Tāpat kā pret tiem diviem nabaga dzīvniekiem Rīgas domes telpās.

Es patiesi neapskaužu SC sakūdītos vēlētājus, kuriem 19.februāra rītā pēc referenduma būs jāskatās patiesībai acīs un jāturpina dzīvot Latvijā. Tāpat kā Rīgas domes kaķiem ir jāturpina sava neapskaužamā dzīve pēc tam, kad viņu spožā sprosta durvis aizveras pēc televīzijas kameru un fotoaparātu izslēgšanas. Krievu valodas referenduma epopejas gaitā SC darbība kļuvusi biedējoša, jo līdz galam nav skaidra nedz viņu motivācija, nedz patiesie mērķi.

Minoritātes tiesības

Līdzību ar kaķiem liek piesaukt nekas cits, kā mūslaiku varoņa Nila Ušakova pērn rudenī sāktā tēla spodrināšanas kampaņa žēlsirdības izkārtnes aizsegā. Kaķi ir bezgala mīļi dzīvnieki, un viņu izpestīšana no patversmes - sirdis kausējoša cēlsirdība. Tomēr, paraugoties uz šo akciju bez rozā brillēm, acīs duras vismaz divas skaudras patiesības, kas nav nedz Rīgas iedzīvotāju, nedz pašu kaķu interesēs.

Ar savu tēlu aizņemtajam mēram neinteresē, cik patiesībā stresa pilna dzīve ir kaķiem slēgtā un svešiem cilvēkiem pārpilnā publiskā telpā un cik visā šajā epopejā ir ievērotas dzīvnieku labturības prasības. Tāpat kā nerūp tas, ka tagad uz Rīgas mēra darba telpām ceļš ir slēgts iedzīvotājiem, kuriem ir alerģija pret kaķiem. Ja N.Ušakovam tik ļoti rūp dažādu minoritāšu tiesības, tad būtu jāpadomā arī par alerģisko cilvēku minoritāti. Minoritāte paliek minoritāte, un tiesības paliek tiesības.

Protams, var saprast SC kā jebkura politiska spēka nerēķināšanos ar citu partiju vēlētāju interesēm, taču dīvaini ir noraudzīties, ka kampaņā par krievu valodas nostiprināšanu Latvijas Satversmē SC tik bezkaunīgi krāpj savus pašu vēlētājus. Sakot vienu, bet darot citu. Solot to, kas nav iespējams. Sakūdot cilvēkus uz protesta akciju, labi zinot, kādas tam būs sekas.

Ir ļoti negodīgi no SC puses musināt savus vēlētājus uz atklātu konfrontāciju ar latviešiem.

Ar mietu pa galvu

Vēsture un statistika ir nepielūdzamas, tām neinteresē pašcieņa un citas subjektīvas sajūtas. Balsojums 2012.gada referendumā par divvalodības ieviešanu tā arī ieies vēsturē - melns uz balta - tik un tik tūkstoši par krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešanu, tajā skaitā SC politiķu balsis. Kā jebkurās vēlēšanās un referendumā jēga ir tikai rezultātam, nevis motivācijai, ar kādu cilvēks atnācis uz vēlēšanu iecirkni.

Atcerēsimies, ka pagājušā vasarā 10.Saeimu arī atlaida ar ļoti dažādu motivāciju, ko apstiprina 11.Saeimas vēlēšanu rezultāti, kuri nebūt pilnībā neaizmēza oligarhus un nedeva arī iespēju Valdim Zatleram Saeimā „iejāt uz balta zirga". Taču 650 tūkstošu balsojums referendumā ieiet vēsturē kā tieša atbilde uz prezidenta rīkojumu Nr.2, lai kāda arī būtu cilvēku personīgā motivācija.

Ja SC rūpēja vēlētāju pašcieņa un interešu patiesa ievērošana, tad pareizi būtu bijis rosināt citus likumu grozījumus. Ja arguments ir, ka SC vēlētājus aizvainoja vēlēšanas uzvarējušas partijas nepaņemšana valdībā, tad bija jārosina izmaiņas vēlēšanu likumos un Saeimas Kārtības rullī, piemēram, paredzot noteiktas privilēģijas vai amatu kvotas Saeimas vēlēšanās uzvarējušai partijai. Ja arguments ir joprojām lielais nepilsoņu skaits, tad jārosina attiecīgi Pilsonības likuma grozījumi. Ja arguments ir sliktā latviešu valodas apmācības kvalitāte skolās vai no valsts puses nenodrošināti valodas kursi, tad jārosina attiecīgi likuma grozījumi. Ja uztrauc sociālās un ekonomiskās problēmas, tad savukārt jānāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem šajās jomās.

Neko tādu mēs SC dienaskārtībā neredzam. Tā vietā kā ar mietu pa galvu - divvalodības ieviešana. Turklāt tieši starp acīm arī saviem sabiedrotajiem - Zatlera Reformu partijas pārstāvjiem, kuri taču bija gatavi ņemt SC valdībā par katru cenu.

Turklāt arī arguments, ka latvieši paši provocējuši situāciju ar Nacionālās apvienības pavasarī sākto parakstu vākšanu, patlaban ir pilnīgi nevietā divu iemeslu dēļ. SC aktīvi atbalstītā parakstu vākšana apšauba valsts konstitucionālos pamatus, kamēr NA rosinātā tāda nebija. Otrkārt, ja reiz NA ideju vēlētāji neatbalstīja ar atbilstošu parakstu skaitu, tad tajā pat brīdī zuda iemesls viņiem atbildēt vai atriebties.

Tikai valoda

11.Saeimas darbības dažu mēnešu īsajā laikā SC izcēlies ne tikai ar aktīvu atbalstu tautas nobalsošanai par otru valsts valodu, bet paspējis iesniegt vēl virkni likumu grozījumu, kas cenšas mainīt esošo valodas lietojuma situāciju par labu krievu valodai. 28.novembrī SC vēsta, ka "Saeimas frakcija iesniegusi grozījumus Izglītības likumā, kas ļautu veikt apmācību visās svešvalodās (ieskaitot krievu valodu) valsts augstāko mācību iestāžu maksas programmās, dotu lielāku brīvību skolām, kuras īsteno bilingvālās programmas, valsts valodā vai citā valodā pasniedzamo priekšmetu izvēlē, kā arī uzliktu par pienākumu pašvaldībām ieviest nacionālo mazākumtautību izglītības programmas vispārējās izglītības iestādēs, ja pēc tām no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju puses ir pietiekams pieprasījums".

Savukārt 8.decembrī publicētā paziņojumā SC aicina atzīt, "ka krievu valodai, kas ir dzimtā valoda 30% valsts iedzīvotāju, nevajadzētu būt svešvalodas statusam. Nevajadzētu jau tāpēc vien, ka valstij, iedzīvotāju skaitam strauji samazinoties, nav tiesību atgrūst trešo daļu valsts iedzīvotāju - godīgiem nodokļu maksātājiem, kuri strādā kopējam labumam. Bet tāpēc nepieciešams sākt diskusiju par to, kādam ir jābūt krievu valodas statusam".

Tad pat SC frakcija ir iesniegusi Saeimā grozījumus Valsts valodas likumā, paredzot mazākumtautību valodas lietojuma iespēju paplašināšanu iedzīvotāju saziņā ar valsts un pašvaldību institūcijām tajās Latvijas pilsētās un novados, kur ne mazāk kā 20% iedzīvotāju ir nacionālo mazākumtautību pārstāvji. SC arī acināja "izdarīt grozījumus likumā "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību", nekavējoties atsaucot tā saucamās deklarācijas (faktiski atrunas)".

SC mājaslapā atrodama arī šāda vēsts: "Lai izvērtētu sabiedrības attieksmi pret sabiedriskās organizācijas „Dzimtā valoda" iniciatīvu Satversmes grozījumiem, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu, 2011. gada 6.decembrī Sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" valde nolēma organizēt plašu pasākumu ciklu, iesaistot dažādas sabiedriskās organizācijas, Latvijā dzīvojošās radošās inteliģences pārstāvjus. Tika nolemts organizēt publiskas diskusijas, konferences, kuru darbā būtu piesaistāmi Eiropas Savienībā praktizējoši eksperti. Ņemot vērā Eiropas valstīs esošo likumdošanu, izvērtēt valodas lietošanas praksi dažādos valsts pārvaldes līmeņos un publiskajā sektorā".

Kāpēc pēkšņi tagad, atjaunotās neatkarības 21.gadā, tāds likumu grozījumu birums, kas vēršas pret latviešu valodas statusu valstī? SC priekšvēlēšanu programmā nav nekas teikts par divvalodību. Tas netika arī diskutēts vēlēšanu kampaņā. Tieši otrādi - SC pats piedāvāja moratorija noteikšanu uz trim gadiem nacionālajiem un vēstures jautājumiem. Vai tad tas neattiecas arī uz valsts valodu? Vai tad priekšvēlēšanu solījumi ir jāatmet uzreiz, kad netiek valdībā. Tos taču var censties īstenot visus trīs gadus, esot arī Saeimas opozīcijā.

Atklāt nodomus

Ja gribam pavisam precīzi, tad šis ir izvilkums no SC 4000 zīmju programmas 11.Saeimas vēlēšanām: „ Mūsu galvenās problēmas - grimšana nabadzībā un sociālās spriedzes pieaugums - pastāv neatkarīgi no tautības vai valodas. Taču daudzi politiskie spēki, kuri pārstāv gan latviešu intereses, gan nacionālo mazākumtautību intereses, turpina uzsvērt nacionālos un vēstures jautājumus un izvairās risināt sociālās un ekonomiskās problēmas. Šajos apstākļos "Saskaņas Centrs" aicina citus politiskos spēkus visu uzmanību veltīt aktuālo uzdevumu risināšanai, atklāt savus nodomus un likt lietā kompetenci minētajās jomās, nevis slīgt diskusijās par strīdīgiem vēstures jautājumiem. Mēs ierosinām līdz 11.Saeimas pilnvaru termiņa beigām noteikt moratoriju jebkādām likumdošanas iniciatīvām, kas attiektos uz nacionāli un vēsturiski jutīgiem jautājumiem. Partijām, kuras paraksta valdības deklarāciju, jāapņemas ievērot un aizsargāt Satversmi, kāda tā ir šobrīd."

Izskatās gan, ka kopš ievēlēšanas 11.Saeimā pats SC ir bijis lielākais musinātājs uz īpaši jūtīgu jautājumu aktualizēšanu.

Ja citētajā izvilkumā SC aicina citas partijas atklāt savus nodomus, tad no SC 22.decembra paziņojuma par Saeimas zāles atstāšanu brīdī, kad Saeima lēma par Satversmes grozījumiem, kas paredzētu valsts valodas statusu krievu valodai, zināmā mērā var nolasīt paša SC nodomus: „Mēs esam savas valsts patrioti, un mums rūp Latvijas nākotne, jo šī ir zeme, kur dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Pēdējo 20 gadu laikā labējie ir pieļāvuši desmitiem kļūdu ekonomikas, finanšu, sociālajā jomā. Drīz visiem kļūs skaidrs, ka viņi ir pieļāvuši arī desmitiem kļūdu nacionālajā politikā."

Ko nozīmē drīz un ko mēs redzēsim? Vai kļūda nacionālajā politikā ir tā, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda? Vai tiešām SC tic, ka to iespējams labot 18.februārī un ka 19.februārī pamodīsimies oficiāli divvalodīgā valstī? Laikam jau netic, liecina pašu izteikumi. Bet ko tādā gadījumā nozīmē sāktā ofensīva pret latviešu valodu? Kam īsti SC melo - saviem vēlētājiem vai pārējiem? Kam vajadzīgas šīs spēlītes ar beztiesīgiem kaķiem?

Autore ir neatkarīga žurnāliste