Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Satversmes tiesā (ST) pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu kā otru valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem, pavēstīja NA pārstāve Ieva Līne.
Pieteikumu Satversmes tiesai parakstījuši 30 Saeimas deputāti ‒ visi 14 Nacionālās apvienības frakcijas pārstāvji, 15 "Vienotības" deputāti (Ilma Čepāne, Dzintars Zaķis, Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete, Rasma Kārkliņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš), kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.
Jau vēstīts, ka iesniegumu Satversmes tiesai (ST) ar aicinājumu apturēt referendumu, kurā jālemj par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, parakstījuši 30 deputāti, vēsta BNS.
Tikmēr Zatlera Reformu partijas (ZRP) Saeimas frakcijas deputāti skeptiski vērtē plānu prasīt ST apturēt tautas nobalsošanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. ZRP frakcija uzskata, ka augsts dalības procents un skaidra atbilde referendumā ir labākais veids, kā demonstrēt, ka latviešu valoda vienmēr būs vienīgā valsts valoda Latvijā, ZRP frakcijas viedokli pauda ZRP pārstāve Daiga Holma.
"ZRP frakcijas deputāti uzskata, ka referendumam ir jānotiek, jo pašlaik tā apturēšana ir nokavēta un sabiedrība atkal tiktu šķelta tikai Nacionālās apvienības un partijas "Vienotība" politisko ambīciju dēļ. Patlaban ir būtiski, ka šajā jautājumā skaidrība ir jau referenduma dienā - 18. februārī, un apturēt referendumu procesa vidū nebūtu profesionāli, jo tas rada pretrunas sabiedrībā. Ir nepieņemami, ka atsevišķi koalīcijas partneri, no vienas puses, vēlējušies pēc iespējas ātrāk panākt referenduma norisi, izplatot publiskus aicinājumus tajā balsot pret, bet, no otras puses, lūguši to apturēt, tādējādi paildzinot procesu," teikts frakcijas paziņojumā.
Līdz ar to katrs ZRP frakcijas deputāts lems par to, vai parakstīties zem Nacionālās apvienības sagatavotā pieteikuma ST, kas paredz tai lūgt apturēt referendumu, kā arī atzīt par Satversmei neatbilstošiem Valsts prezidenta un Saeimas prezidija lēmumus par attiecīgo Satversmes grozījumu nodošanu izskatīšanai parlamentā.
Jau vēstīts, ka sagatavotais pieteikums būs par likuma "Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu", Valsts prezidenta lēmuma un Saeimas prezidija 20.decembra atzinuma par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" atbilstību Satversmei un Latvijas Republikas proklamēšanas aktam. Pēc NA juristu uzskata, pieteikums ietver arī tautas nobalsošanas apturēšanu.
"Mūsu juristi tā uzskata. Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ir izteicies, ka teorētiski šāda iespēja pastāv. Mūsu vēlme ir pēc iespējas skaidrāk parādīt, ka jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu nav apspriežams. Vai tas notiek, maksimāli lielam skaitam aizejot un parakstoties pret, vai tas notiek, ar Satversmes tiesas lēmumu pasakot, ka referendums nav leģitīms, tas ir otršķirīgs jautājums," iepriekš teica Dzintars.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtris Latvijas Radio trešdienas rītā atzina, ka teorētiski pastāv iespēja, ka ST aptur referenduma sarīkošanu.
"Patlaban varu tikai teorētiski spriedelēt. Ja tiek noformulēts pieteikums atbilstoši mūsu kompetencei un tiesa lemtu par lietas ierosināšanu, un vienlaicīgi būtu izteikts lūgums apturēt kādas darbības, jo nebūtu loģisks tiesas spriedums, ja notikumi ietu savu ceļu, un tad tiesas spriedumam būtu nulle vērtības. Ja izpilde novestu pie bezjēdzības spriedumā, tad mēs iepriekš apturam, tā ka tad teorētiski tas ir iespējams," norādīja Kūtris.
ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa BNS iepriekš paskaidroja, ka vispirms pieteikumu izvērtēs ST priekšsēdētājs. Ja pieteikums būs virzāms tālāk, tas tiks nodots ST kolēģijai, kam, vēlākais, mēneša laikā būs jāsniedz atzinums, vai ir ierosināma lieta.
ST kolēģijas atzinumā tiks minēta lietas ierosināšanas ietekme uz referenduma sarīkošanu. Ja lieta tiks ierosināta, pēc likuma, tā jāizskata piecu mēnešu laikā.
Plānots, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.
Skatīt ST - atbilst, vai neatbilst referendums Satversmei - tas ir jādara nākotnes vārdā, tas būtu sākums tam procesam,ar kuru ieviestu Satversmē nemaināmus lielumus, par kuriem mūsu valstī turpmāk nediskutēs, bet šim referendumam ir jānotiek, ja jau ir savākti cik tur parakstu, citādi šitās putas ap 2. valsts valodu nenorims. 
