IR

Somi nespētu saprast, ka iespējamas tādas prezidenta vēlēšanas, kurās valsts augstāko amatpersonu negaidīti un daļēji slepeni, bez kādas iepriekšējas un atklātas diskusijas izvirza neliela grupa, un nākamajā rītā pēc vēlēšanām sabiedrības locekļi cits citam jautā, vai kāds pazīst šo cilvēku. Šādu praksi uzskatītu par apšaubāmu pat no nacionālās drošības viedokļa. 

Somijas prezidenta vēlēšanu amata kandidāti, pavisam kopā astoņi - seši vīrieši un divas sievietes - tika noskaidroti jau ļoti laikus pagājušajā rudenī. Pa šo laiku viņi sabiedrībai ir "izgaismoti" no visām pusēm.

Televīzijas kanāli, radio, prese un dažādas nevalstiskās organizācijas jau nedēļām, pat mēnešiem ilgi rīkojušas plašas diskusijas, kurās kandidāti nevar atļauties nepiedalīties. Sabiedrības aptauju reitingus publicē ik nedēļu. Somu lielākais laikraksts pat stadionā pārbaudījis arī pretendentu fizisko gatavību un licis atbildēt uz prāta spēļu jautājumiem.

Priekšvēlēšanas Somijā sākas šodien, trešdienā, kad savu balsi var nodot, piemēram, balsojot pasta kantorī vai bibliotēkā, ja vēlēšanu dienā kāds balsotājs plānojis izbraukt no valsts. Ārzemēs var nobalsot vēstniecībās.

Prezidentu uz sešiem gadiem Somijā ievēl visas tautas vēlēšanās. Īstā vēlēšanu diena gan ir 22.janvāris. Patiesībā tā būs tikai pirmā kārta.

Kaut gan buržuāziskās nacionālās koalīcijas kandidātam Sauli Nīnisto jau ilgstoši ir skaidrs pārsvars, šķiet, ka neviens kandidāts neiegūs vairāk par 50% balsu.

Kā var saprast, vēlēšanu kampaņas laikā visvairāk diskutēts par Eiropas Savienību (ES) un eiro. Divu kandidātu attieksme gan pret ES, gan eiro ir negatīva vai vismaz kritiska. Asākā diskusija bijusi tieši par šiem jautājumiem. Citi kandidāti pat žēlojušies, ka populistiskā konservatīvā partija "Īstie somi", kas parlamenta vēlēšanās pagājušā gada rudenī pārsteidzoši kļuva par otru lielāko parlamentā pārstāvēto partiju, spējusi noteikt priekšvēlēšanu diskusiju virzienu.

Daudz runāts arī par vienlīdzību, ienākumu līmeņa starpības pieaugumu, nabadzību un vides situāciju. Tās ir arī pašreizējās prezidentes Tarjas Halonenas iemīļotās tēmas.

Šķiet, ka visi kandidāti norūpējušies par labklājības valsts saglabāšanu. Apbrīnojami maz šoreiz tiek runāts par drošības politiku, armijas taupības režīmu un NATO. Tāpat kā Latvijā arī Somijā prezidents ir aizsardzības spēku virspavēlnieks. Otrs nozīmīgs pienākums ir kopā ar valdību vadīt ārpolitiku. Pēc nesen veiktajiem grozījumiem Konstitūcijā nekādu citu īpašu tiesību prezidentam nav, un izskatās, ka visi kandidāti ar to nav apmierināti.

Par NATO tiek runāts mazliet aplinkus, tomēr neviens no kandidātiem patlaban neatbalsta pievienošanos šai militārajai aliansei. Viņi zina, no kuras puses pūš vējš: patlaban tikai 16% somu atbalsta līdzdalību NATO.

Turklāt visi kandidāti atbalsta obligāto karadienestu un pretojas domai par profesionālas algotņu armijas izveidošanu. Tauta ir noskaņota ļoti patriotiski. Tā vēlas aizstāvēt savu valsti un dienestu armijā uzskata par tiesībām un pienākumu.

Arī par Krieviju nav daudz runāts. Pagājušajā nedēļā sociāldemokrātu kandidāts Pāvo Liponens apvainojās un nepiedalījās diskusijā Tamperē, jo vietējais laikraksts viņu kritizēja saistībā ar Baltijas jūras gāzes vada būvniecību - Liponens bija "Nord Stream" algots konsultants. Bijušā premjerministra Liponena reitings ir pārsteidzoši zems, tikai 4-7%.

Dažu kandidātu dzīvesbiedri piedalās vēlēšanu kampaņā, bet daži par savām ģimenēm nemaz nav runājuši. Zināms, ka Zaļo partijas kandidāta Pekas Hāvisto dzīvesbiedrs ir vīrietis, tomēr šķiet, ka tas somiem netraucē. Hāvisto var būt šo vēlēšanu pārsteigums.

Pavisam pretēju viedokli pārstāv Kristīgās partijas un "Īsto somu" kandidāti. Piemēram, pēdējais nekādi neatbalsta abortu.

Autors ir somu žurnālists