IR

Trešdien darbu sāks interneta enciklopēdija "Barikadopedija.lv", kuras nolūks ir apkopot rakstus, dokumentus, atmiņas, fotogrāfijas un videomateriālus par trešās atmodas notikumiem laikā no 1986.gada līdz 1991.gada 6.septembrim, kad PSRS Valsts padome atzina Latvijas Republikas neatkarību, otrdien vēsta laikraksts "Diena".

Jaunās dokumentu vietnes svinīgā atklāšana paredzēta 19.janvārī Barikāžu muzejā. Ideja par Barikadopēdiju dzima pirms gada - 2011.gada 19.janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā Barikāžu dienām veltītajā konferencē, un to pieteica bijušais "Padomju Jaunatnes" redaktors Andrejs Cīrulis, kurš ir Barikadopēdijas fonda valdes priekšsēdētājs un mājaslapas galvenais redaktors. 

Tiesa, otrdien vietnē var iekļūt, vien zinot paroli, taču Cīrulis Ir.lv teica, ka trešdien jau visi interesenti varēs brīvi un bez maksas ienākt Barikadopēdijā un lasīt, pētīt vēsturiskās liecības.

Ir.lv tika dota iespēja ielūkoties Barikadopēdijā, tāpēc lasītājiem darām zināmu, ka te ir apkopotas septiņu gadu - no 1985. līdz 1991.gadam - svarīgāko notikumu hronikas, tiks ievietoti raksti par 29 nozarēm, 184 tēmām, 67 pasaules vietām, varēs uzzināt par 1112 cilvēkiem, par tā laika svarīgākajām organizācijām un medijiem. Barikadopēdijā ievietoti 589 raksti.

Barikadopēdijas izveides ideju pērn atbalstīja arī visas Saeimas frakcijas un Izglītības, zinātnes un kultūras komisija. Taču naudu valdība tomēr nepiešķīra. Saeimas komisija vērsās Kultūras ministrijā, lūdzot valdībai piešķirt finansējumu interneta enciklopēdijas veidošanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet neatšifrēja, ka atmodas laika liecību apkopošana internetā varētu attiekties uz sadaļu - īpaši svarīgiem valstiskiem uzdevumiem.

Finanšu ministrija ierosinājumu noraidīja, jo likumā šādi gadījumi neesot paredzēti. Bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kura tagad ir premjera Valda Dombrovska (abi - "Vienotība") padomniece, atceras, ka valdība vēlējusies, lai ar iesniegumu par līdzekļu piešķiršanu pie tās vēršas kā Latvijas Nacionālā bibliotēka, tā Latvijas Nacionālais arhīvs, jo ir jābūt pārliecībai, ka šie materiāli tiks saglabāti un pieejami "gadu desmitos un simtos", norāda laikraksts.

Par spīti valdības noraidošajai attieksmei, Barikadopēdija tomēr izveidota. Tā neesot biznesa projekts un būs lasāma bez maksas. Mājaslapa iecerēta kā visas tautas veidota dāvana Latvijas 100.dzimšanas dienā. Par tās autoru varēs kļūt ikviens, pievienojot savas atmiņas, foto, audio un video materiālus par laiku, kad Latvija atguva neatkarību. Portālā tiks ievietoti avīžu un žurnālu raksti, kas būs apskatāmi arī oriģinālā.

"Tagad būtiskākais jautājums ir, vai tas finansiāli jāatbalsta tantiņai Bauskā vai valdībai," teica Cīrulis, norādot, ka portāla uzturēšanai un veidošanai tiks vākti ziedojumi. Viņš uzsvēra, ka Barikadopēdiju sabiedriskā kārtā veido labākie speciālisti - projekta direktors Eduards Cauna, kā arī Edgars Lecis, Ilmārs Poikāns, Emīls Klotiņš, Ģirts Tauriņš, Uldis Zariņš, Arturs Žogla, Jānis Rožukalns, Kaspars Rudzītis, Kristaps Kukurs.

Visi materiāli tiks saglabāti Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Nacionālā arhīva krātuvēs, uzsvēra Cīrulis, norādot arī uz to ievērojamo lomu rakstu sagatavošanā. Portāla izveidē piedalījušās virkne institūciju. Līdz šim finansiāli ir palīdzējis Latvijas Kultūrkapitāla fonds un individuālie ziedotāji.