Zatlera Reformu partijas kongresā no kreisās partijas kodols - Edmunds Sprūdžs, Valdis Zatlers, Kristīne Lībiņa-Egnere un Vjačeslavs Dombrovskis. Foto: Mārtiņš Zilgalvis, F64
ZRP panākumus vēlēšanās mazina paša partijas tēva radītie ierobežojumi
Šovasar dibinātajai Zatlera Reformu partijai (ZRP) ir labas izredzes 11.Saeimas vēlēšanās, kā tas bijis jebkurai ar lielu pompu un spilgtu līderi dibinātai jaunai partijai atjaunotās Latvijas valsts līdzšinējā Saeimas vēlēšanu pieredzē. Taču parasti izcilu sasniegumu jaunpienācēji vēlēšanās guvuši vien ar noteikumu, ka partijas tēvs un līderis ir arī premjerministra kandidāts un ka partija var nest to, ko ceļ jeb izpildīt savus solījumus. Lai kādas mieles pēcāk atstājuši Andris Šķēle un Einars Repše, sava uzvaras gājiena sākumā viņi tiešām pildīja to, ko solīja, pat ja solījumi bija dažādi vērtējami.
Valda Zatlera dibinātā partija līdzinās Tautas partijai un „Jaunajam laikam" tajā ziņā, ka arī tā tapusi ar lielu publisku ažiotāžu un uz viena līdera pleciem balstīdamās. To ZRP gadījumā vēl uzkrītošāku padara partijas nosaukumā ietvertais partijas tēva vārds un mājas lapu rotājošais portrets. Taču te arī līdzības beidzas, jo pretēji gaidītajam V.Zatlers nekļuva par savas partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam un partija nav spējīga pildīt solīto pat īsajā priekšvēlēšanu laikā. ZRP sniegumu vēlēšanās, kas pats par sevi būs labs jaunai partijai, visticamāk, mazinās pinekļi, kuros jauno pārmaiņu nesēja kumeļa kājas sapinis pats radītājs vēl pirms partijas pasaulē nākšanas. Apzināti vai neapzināti, bet Valsts prezidenta V.Zatlera 28.maija rīkojums Nr.2 ielicis partijai šūpulī galvenos šķēršļus, pār kuriem priekšvēlēšanu sprintā partija klūp un krīt.
