Viss ir atļauts! 3
Satieku Endrū Vilsonu vēlēšanu rītā franču kafejnīcā La Boulangerie, kādus simt metrus no Saeimas ēkas. Londonas Universitātes pasniedzējs un European Council on Foreign Relations vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vilsons ieradies Latvijā, lai šāgada Rīgas konferencē runātu par Baltkrieviju, par ko drīz izdos grāmatu. Taču viņa akadēmiskā karjera vislielākajā mērā saistās ar Ukrainu, pētot tās politiku, viņš atklāja, ka, par spīti ārējām līdzībām - vēlēšanām, politiskajām partijām -, Ukrainas politikas veidošanas mehānismi būtiski atšķiras no klasiskās Rietumu demokrātijās sastopamajiem. Viņa 2005.gadā iznākušo grāmatu Virtual Politics: Faking Democracy in the Post-Soviet World (Virtuālā politika: Demokrātijas viltošana postpadomju pasaulē) daudzi slavējuši kā svarīgu ieskatu šajās manipulatīvajās metodoloģijās, kuras arī Latvijai nav svešas.
-
Sveiciens!
Lai tālāk lasītu šo rakstu, Jums jābūt žurnāla Ir abonentam.
Abonentus laipni lūdzam ienākt.
Ja vēl neesat Ir abonents, aicinām izmantot ērto Ir abonēšanas iespēju.
Populārākie viedokļi
Es tā īsti nesapratu, kas tiek domāts ar "polittehnoloģijām" šī raksta kontekstā? Apgalvojumam formā, ka tās esot sakņojušās boļševismā, ir diezgan mazs sakars ar realitāti, ja mēs ar polittehnoloģijām saprotam dažādu politiskās domas ietekmēšanas instrumentu kopumu. Vai nu intervētājs nav sapratis intervējamo, vai nu apzināti maldina publiku, vai nu pats vāji izprot tematu. Man jau vairāk šķiet, ka tomēr tā ir apzināta maldināšana, vispārinot uz konkrētu reģionu attiecināmu traktējumu uz parādību kopumā. It kā Rietumu valstīs polittehnoloģijas neeksistētu. Nav taču grūti kaut vai elementāri iegūglēt "political propaganda" vai "political public relations", kā arī neskaitāmos attīstītajā English-speaking pasaulē radušos trikus, kā mērķtiecīgi uzrunāt konkrētu atomizēto publiku Internet-balstīto sociālo mediju laikmetā. Lai arī neesmu Raudsepa domubiedrs ekonomikas jautājumos, tomēr biju gaidījis kvalitatīvāku rezultātu. :/


