IR

Valdība otrdien uzdeva piesaistītajam finanšu konsultantam un otram lidsabiedrības "airBaltic" akcionāram "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) nedēļas laikā iesniegt prasīto informāciju par BAS un "airBaltic" savstarpējiem norēķiniem un panākt vienošanos par būtiskajiem nosacījumiem, lai valdība varētu lemt par naudas ieguldīšanu uz bankrota robežas esošajā lidsabiedrībā. Tas nozīmē, ka būtiskie lēmumi tiks pieņemti tikai pēc vēlēšanām. Ja vienošanās nebūšot, nākšoties domāt par "citiem risinājumiem", kurus taktisku apsvērumu dēļ pagaidām neatklāšot.

"Valdība jau nolēma pirms trim nedēļām ieguldīt naudu un ir gatava to darīt pietiekami ātri, bet otram akcionāram ir jāpanākas pretī, lai to izpildītu," teica satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš vēl no rīta preses konferencē turpināja aizstāvēt viedokli, ka valstij nevajag ieguldīt neko, ļaut to darīt privātajam un samazināt valsts daļu līdz 25,1% esošo 52,6% dēļ.

"Prudentia" un BAS nav vienojušies par valdības izvirzītajiem nosacījumiem - lai gan, pēc "Prudentia" partnera Kārļa Krastiņa vārdiem, "airBaltic" vadītāja Bertolta Flika nomaiņa ir "izlemts jautājums". Nav vienošanās par pārējām prasībām: bāzes lidostu Rīgā, akcionāra līguma un statūtu izmaiņām. Turklāt esot parādījušies jauni fakti, kas var "ietekmēt darījuma struktūru". Kā vienu piemēru Krastiņš nosauca gan šonedēļ gaismā nākušās ziņas par neskaidro statusu nepilniem 60 000 lidsabiedrības akciju (valdība apgalvo, ka jau pērn tās bija nolemts dzēst, bet Fliks apgalvo, ka, ieķīlājot tās, ir izdevies piesaistīt jaunu investoru un nesakritību novēršana pamatkapitāla ierakstos bijusi valdības prasība).

Otrs piemērs ir naudas plūsmas starp BAS piederošajiem uzņēmumiem un "airBaltic". Krastiņš paskaidroja, ka BAS ir vairāk nekā 20 meitas uzņēmumu, kas pastāvīgi pārgrupējas, tiek pārdoti u.tml. Tā kā darījumi ar "airBaltic" pārsniedz vairāk nekā 75% BAS biznesa, esot jānovērtē, par kādām cenām tiek sniegti pakalpojumi, vai tās ir adekvātas tirgus cenām. Jautāts, vai "Prudentia" ir saskatījusi darījumos kaut ko nelikumīgu, Krastiņš sacīja, ka ir nepieciešams laiks dažādu aizdomu pārbaudei, kā piemēru minot, piemēram, veidu, kā notiek norēķini par "airBaltic" biļetēm, tās iegādājoties mājas lapā, naudai tiekot novirzītai caur dažādām tūrisma aģentu un tamlīdzīgām kompānijām, kas reģistrētas Vācijā un kam ir saistība ar BAS. Prasītā informācija tiekot sniegta ierobežotā apjomā.

Lielākā "airbaltic" kreditora - "Latvijas krājbankas", valdes locekļi uz valdības sēdi ieradās ar paziņojumu, ka banka uzņēmumu vēl vairāk kreditēt nevar un ir vajadzīgs īstermiņa aizdevums līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu. Augulis presei teica, ka arī šādā gadījumā otram akcionāram ir jāizpilda valdības izvirzītie noteikumi.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) sacīja, ka, neraugoties uz valdības lēmumu jau pirms trim nedēļām konceptuāli piedalīties pamatkapitāla palielināšanā, sarunu progress ar BAS esot vērtējams kā nepietiekams. Ja līdz 20.septembrim prasītā informācija netikšot sniegta, būšot jādomā par citiem risinājumiem, kas sarunu taktikas dēļ netikšot konkretizēti.

Otrdiena arī nenesa lielāku skaidrību par to, kāpēc šonedēļ lidsabiedrība bez brīdinājuma atcēla vairākus reisus, tostarp labi piepildītos maršrutos uz Berlīni un Briseli. "Prudentia" pārstāvis sacīja, ka no lidsabiedrības nav saņemta informācija par tehniskiem vai ekonomiskiem iemesliem, tādēļ tā esot vērtējama kā viena cilvēka griba. Savukārt premjers norādīja, ka tā no Flika puses esot klaji destruktīva rīcība, kas rada tiešus un netiešus zaudējumus uzņēmumam, un par tās motīviem esot jāatbild pašam lidsabiedrības vadītājam. Taču viņš neuzskatot par sagadīšanos to, ka reisu slēgšana parādās kā jaunais temats Aināra Šlesera (ŠRP) priekšvēlēšanu kampaņā.