Dziedot mūžu nodzīvoju

Dziedot mūžu nodzīvoju 1

Rīgas 810.gadskārta ir laba izdevība sarīkot dziesmu svētkus, kuros virsdiriģenti viegli pārvērš dārdošos simbolos lietas, par ko reālajā dzīvē mēs strīdētos

Kārlis Vērdiņš, dzejnieks 17.augusts 2011 12:06

Izdrukāt Nosūtīt

Pirms dažiem gadu desmitiem trimdas dzejnieks Gunars Saliņš rakstīja: «Dziedi - dziedi tā, ka zvaigznes spiežas pie rūtīm, un saule un mēness, un vecāsmātes no zvaigznēm un vecietēvi.» Un tajā pašā laikā Padomju Latvijā Imants Ziedonis rakstīja: «Es jums saku: dziediet! Dziediet, kad jums ir labi. Bet visvairāk dziediet, kad jātiek pāri nejēdzībai.»

Sveiciens!
Lai tālāk lasītu šo rakstu, Jums jābūt žurnāla Ir abonentam.
Abonentus laipni lūdzam ienākt.
Ja vēl neesat Ir abonents, aicinām izmantot ērto Ir abonēšanas iespēju.