Tādas studijas negribējām

Tādas studijas negribējām 21

Akadēmisko mācībspēku ar doktora grādu Latvijā pietiek tikai divām lielām universitātēm, taču valsts uztur veselas 17. Studentiem ir iespēja par velti izvēlēties kādu no 960 izglītības programmām, lai gan to kvalitāte mēdz būt vāja. Tad kāpēc mums visiem ik gadu no valsts budžeta jāmaksā 41 miljons latu par augstākās izglītības sistēmu, kuru tikai retais atzīst par adekvātu?

Inta Lase, Vides fakti, speciāli Ir 10.augusts 2011 12:54

Izdrukāt Nosūtīt

Pirms divām vasarām jūnijā kā viens no labākajiem Reinholds Pīrāgs (22) nokārtoja pirmā kursa gala eksāmenus un ieskaites Latvijas Universitātes Vadības un ekonomikas fakultātē, paspieda roku pasniedzējiem un... devās uz dekanātu izņemt dokumentus. Valsts budžeta finansētās studijas Reinholdu nepārliecināja - virspusējas un teorētiskas. Turklāt prasības Rīgas 1.ģimnāzijas absolventam šķita pārāk zemas. Izņēmis dokumentus, viņš iestājās citā - Rīgas Ekonomikas augstskolā jeb tā sauktajos zviedros.

Sveiciens!
Lai tālāk lasītu šo rakstu, Jums jābūt žurnāla Ir abonentam.
Abonentus laipni lūdzam ienākt.
Ja vēl neesat Ir abonents, aicinām izmantot ērto Ir abonēšanas iespēju.

Populārākie viedokļi

Ezernieks Raksts skar aktuālu tēmu. Bet vai autore pacentusies aizrakties līdz problēmas saknei? Lielākā problēma, ka augstākā izglītība praktiski netiek regulēta valstiski stratēģiski svarīgos jautājumos, un savukārt stratēģiski mazāk svarīgos jautājumos ir pārāk drastiski regulējumi. Piemēri? Lūdzu:
1. Filiāles - tās saradās kā sēnes pēc lietus. Ne tur atbilstoša infrastruktūra, ne bibliotēka, ne mācībspēki un pētnieki. Ne ar ko neatšķiras no klūdziņu pinēju vakara kursiem.
2. Koledžas. Nezinu, kuram ienāca prātā doma tehnikumus pieskaitīt augstskolām, bet rezultāts ir neapskaužams. Tagad mums ir 60 valsts augstskolas!!!
3. Kvalitātes vērtēšana. AIKNC ar Dzelmi priekšgalā ir jāsvilpj ziepēs, viņu metodika un eksperti nevar pēc būtības atklāt īstās problēmas, toties interešu konflikti tur viens otram galā. Kāda tur kvalitāte? Bet augstskolas turpina regulāri maksāt vieņiem par katras programmas novērtēšanu. ZIEPĒS viņus!!!
4. Rīgas ūdensgalva. Latvijai vajaga pāris spēcīgas universitātes Rīgā, un labu augstskolu tīklu reģionos (līdzīgi kā Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā). 8 augstskolas + specializētās akadēmijas - tas viss, kas LV ir vajadzīgs. Bet pašreiz Rīga turpina uzsūkt vidusskolu beidzējus no visas Latvijas, vilinot ar šķietami labākām darba iespējām. Un pārējā Latvija paliek tukša. Vēl viens stratēģisks jautājums - policentriska attīstība.

Varētu arī turpināt, ja kādam interese.

8 ATBILDES ATBILDĒT 12.augusts 2011 19:33

Mārtiņš Zvejnieks Man kā Rīgas Ekonomikas augstskolas studentam jāatzīst, ka tāda diemžēl ir realitāte.

Norāde raksta autoram: Latvijas labākās vidusskolas nosaukums ir "Rīgas Valsts 1. ģimnāzija" nevis "Rīgas 1. ģimnāzija" (raksta pirmā rindkopa).

ATBILDĒT 11.augusts 2011 10:28

kristinekatrina Pašu it kā studēt gribētāju attieksme daudzos gadījumos ir nožēlojama. "Tādas studijas negribējām"- ziniet, ko negrib - negrib lasīt, negrib pētīt... attiecībā uz zviedru grāmatām - lielākā problēma ir studentu vājas valodu zināšanas. Nevis negrib, bet nemāk lasīt.