Prezidents Andris Bērziņš stājies amatā

Jaunais prezidents ekonomisko attīstību sauc par galveno uzdevumu. 55% iedzīvotāju netic, ka Bērziņš pierādīs sevi kā labs, neatkarīgs prezidents

Valsts prezidents Andris Bērziņš īpaši sasauktā Saeimas sēdē piektdien pulksten 9 no rīta stājās amatā. Sēdē piedalījās ministri, ārvalstu vēstnieki, arī līdzšinējie prezidenti, taču klāt nebija prezidenta kundze, ar kuru Bērziņš apprecējās pagājušajā nedēļas nogalē.

Satversme nosaka, ka Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.” Bērziņš šajā solījumā “iedzīvotāju” vietā teica “tauta”. Solījumam sekoja valsts himna.

Pēc solījuma došanas Bērziņš teica īsu uzrunu, kurā kā savu galveno savu uzdevumu nosauca ekonomiskās attīstības veicināšanu, lai pārvestu mājās aizbraukušos tautiešus, jo patlaban tautas skaitītāji Latvijā nespēj vairs atrast 2 miljonus cilvēku. “Darbs ir visa pamats,” sacīja prezidents. Viņš arī uzsvēra, ka tiem, kas norāda uz prezidenta reprezentatīvo lomu, pierādīs, “ka ar manā rīcībā esošiem instrumentiem valsts labā var izdarīt daudz”.

Vienlaikus Bērziņš norādīja, ka prezidenta uzdevums ir apvienot sabiedrību, un nav pieļaujama nekāda iedzīvotāju dalīšana pēc tautības, reliģijas vai citām pazīmēm.Viņš pauda arī pārliecību, ka Latvijā atradīsies spēks “tiesiskuma un labas pārvaldības stiprināšanai”. Ārvalstu partneriem Bērziņš pavēstīja, ka Latvija saglabās līdzšinējo politisko kursu, būs uzticams sabiedrotais un pildīs visas savas saistības. Bērziņš pieminēja, ka ir astotais Valsts prezidents un visi viņa priekšgājēji devuši ieguldījumu tautas labā.

Prezidents arī sacīja, ka “cer un tic” – viņu atbalstīs vairākums Latvijas sabiedrības. Jaunākais TNS veiktais sabiedriskās domas pētījums gan rāda, ka tas nebūs viegli sasniedzams uzdevums, jo patlaban tikai 3% iedzīvotāju uzskata, ka Bērziņš noteikti parādīs sevi kā neatkarīgu prezidentu, 13% domā, ka tas viņam drīzāk izdosies, 33% pārliecināti ka drīzāk neizdosies, bet 22%, ka noteikti neizdosies.  Noteikts viedoklis nav bijis 29% aptaujāto.

Pēc Bērziņa uzrunas īsus apsveikuma vārdus teica Saeimas priekšsēdētaja Solvita Āboltiņa, vēlot prezidentam godam kalpot Latvijai. Pēc sēdes Saeimā notika arī svinīgā pieņemšana ārvalstu diplomātiem, jo šoreiz prezidents nolēmis nerīkot inaugurācijas balli.

Vēlāk prezidents kopā ar premjeru  un Saeimas priekšsēdētāju nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un saņēma apsveikumus no sanākušajiem cilvēkiem. Aģentūra LETA novērojusi, ka pēc ziedu nolikšanas prezidents apsvēra, vai doties pie cilvēkiem, retoriski vaicājot: “Vai tie ir gaidītāji vai garāmgājēji?”. Tomēr pēc īsas sarunas ar kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi viņš devās pie apmēram 200 sagaidītājiem.

Šīs dienas oficiālā programma turpinājās pie Rīgas pils, kur Valdis Zatlers svinīgi nodeva Andrim Bērziņam pils atslēgu un simboliski pavadīja uz prezidenta darba telpām.

Pēcpusdienā prezidents devās apciemot savu pirmos skolu Nītaurē, kur tikšanās izvērtās emocionāla un Bērziņš tās laikā no aizkustinājuma pat apraudājās. Prezidents nolēmis savu algu pirmajos mēnešos ziedot skolām.

Saeima ievēlēja Andri Bērziņu Valsts prezidenta amatā 2.jūnijā. Par viņu balsoja 53 deputāti, bet otrs kandidāts – līdzšinējais Valsts prezidents Valdis Zatlers saņēma 41 balsi.

Andris Bērziņš dzimis 1944.gadā. Padomju laikos strādājis sadzīves pakalpojumu nozarē kā televizoru meistars, astoņdesmito gadu beigās bijis Valmieras rajona Izpildkomitejas priekšsēdētājs, 1990.gadā ievēlēts par Augstākās padomes deputātu un balsojis par Latvijas neatkarības deklarāciju.

1993.gadā bijis Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas komisijas priekšsēdētājs un sācis vadīt no šīm nodaļām izveidoto “Unibanku”. Banku viņš pameta 2003.gadā, neredzot vienotu attīstības vīziju ar jaunajiem zviedru īpašniekiem. 2006.gada rudenī viņš ievēlēts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu, vēlāk – VAS “Latvenergo” padomes locekli, padomes priekšsēdētāju.

2005.gadā Bērziņš pievērsās politikai, nesekmīgi kandidējot Rīgas domēs vēlēšanās kā ZZS pretendents uz pilsētas mēra amatu. Pērn rudenī viņš ievēlēts 10.Saeimā, kur vadīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Valsts prezidenta amatu pirms Andra Bērziņa ieņēmuši Valdis Zatlers, Vaira Vīķe – Freiberga, Guntis Ulmanis, pirmskara Latvijas republikas laikā – Alberts Kviesis, Gustavs Zemgals un Jānis Čakste. Pēc valsts apvērsuma un vēlāk prezidenta Kvieša pilnvaru beigām amatu 1936.gadā pārņēma arī Kārlis Ulmanis, pasludinot sevi par tautas vadoni.