IR

Pirms desmit gadiem šajās dienās Zviedrijas pilsētas Gēteborgas centrs līdzinājās karalaukam. Skatlogos lidoja bruģakmeņi, notika sadursmes ar policiju. Plašajos grautiņos savainojumus guva 143 cilvēki, tostarp 53 policisti. 530 cilvēki tika aizturēti, un vairākus desmitus notiesāja par dalību vardarbīgos nemieros. Tāds bija miermīlīgās Zviedrijas "sveiciens" toreizējam ASV prezidentam Džordžam Bušam un citiem ES galotņu sanāksmes dalībniekiem. Zviedrijas sabiedrībai šie notikumi bija trauma, kuru atceras vēl šodien.

Kā jau tas ir ļoti bieži, arī šoreiz nevar vainot tikai vienu vai otru pusi - demonstrantus vai policiju. Jau ilgi pirms paredzētā samita bija skaidrs, ka demonstrācijas notiks. Līdzīgas antikapitālistu demonstrācijas bija pieredzētas jau iepriekš: Pasaules bankas sanāksmes laikā Sietlā 1999. gadā, tāpat arī Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas sanāksmēs Vašingtonā, Prāgā un Nīcā 2000. gadā. Kad kļuva zināms, ka uz Gēteborgas samitu ieradīsies arī pats Džordžs Bušs, bija skaidrs - protesti būs, un tie būs lieli.

Demonstrācijās galu galā piedalījās ap 50 000 cilvēku. Kā atzina arī policija (kuras pārstāvji pilsētā toreiz patrulēja neieredzēti kuplā skaitā - 2500 likumsargu), lielo demonstrāciju norise tika garantēta. Tāpat arī samita dalībnieki tika pasargāti. Tātad - uzdevums izpildīts. Bet vai tiešām tā bija? Kas tad galu galā izraisīja milzīgos postījumus Gēteborgas centrālajā ielā - Avēnijā? Un vai no šādas notikumu attīstības nevarēja izvairīties?

Viens no centrālajiem katalizatoriem nemieros (to atzinusi arī Augstākā tiesa un īpaši izveidotā izmeklēšanas komiteja) bija policijas rīcība samita pirmajā dienā, 14. jūnijā. Piecas minūtes pirms ASV prezidenta "Air Force 1" piezemēšanās policija pilnībā nožogoja Vitfeldskas ģimnāziju, kurā mitinājās ap 500 demonstrantu. Ēkai apkārt tika sakrauti milzīgi konteineri, izveidojot nepārvaramu sienu. Policijas vadība paziņoja, ka visi ģimnāzijas iemītnieki tiek turēti aizdomās par gatavošanos dažādiem noziegumiem. Taču par šo pasākumu nezin kāpēc "aizmirsa" informēt pašas policijas izveidoto dialoga grupu kontaktam ar demonstrantiem. Dažiem simtiem cilvēku beigu beigās ļāva atstāt ģimnāzijas teritoriju, bet visus pārējos aizturēja. Ģimnāzijas ēka tika slēgta, un to paturēja ciešā policijas uzraudzībā līdz pat samita beigām.

Jāpiebilst, ka Vitfeldskas ģimnāzijā bija plānots ne tikai izmitināt demonstrantus, bet arī rīkot dažādus seminārus un diskusijas. Tam visam policija pārvilka treknu strīpu, turklāt bez nopietna pamatojuma. Hānss Ābrahamsons, konfliktu pētnieks no Gēteborgas universitātes, secina, ka ģimnāzijas ēkas aizbarikādēšana notikusi pēc amerikāņu specdienestu lūguma.

Lielākās nekārtības notika 15.jūnijā, kad daļa demonstrantu no tā sauktā antikapitālistu marša izlēma "šturmēt" policistu rindas, kuras nožogoja ceļu uz ēku, kurā notika samits. Rezultātā izcēlās sadursmes, kurās policisti zirgos un ar suņiem nez kāpēc centās izklīdināt visus miermīlīgos demonstrantus un arī vienkāršos gājiena vērotājus. Viss beidzās ar to, ka aptuveni simts melnās maskās tērptu cilvēku netraucēti postīja veikalus un banku birojus. Policisti neiejaucās, jo uzskatīja, ka vandāļu aizturēšanas gadījumā citi aktīvisti ielauzīsies netālajā policijas ēkā.

Šīs pašas dienas vakarā Gēteborgas centrā tika organizēts tā sauktais "Reclaim the City" pasākums. Tas sākotnēji bija miermīlīgs, taču cilvēkus pamatīgi saniknoja policistu taktika - vispirms viņi ielenca pasākuma dalībniekus, bet tad caur policistu rindām teritorijā bez jelkādiem traucējumiem atkārtoti tika ielaisti antidemonstranti, kuri uzbruka cilvēkiem. Galu galā izvērsās plašas sadursmes starp demonstrantiem un policistiem. Šoreiz policija ķērās pie šaujamieročiem. Viena no lodēm gandrīz trāpīja kādam žurnālistam. Bet vienu cilvēku - deviņpadsmitgadīgo Hanni Vestbergu, kurš meta akmeņus uz policistiem - nopietni sašāva, un puisis ar smagu asiņošanu tika aizvests uz slimnīcu. Incidents ar Vestbergu vēl šodien tiek minēts kā piemērs pārspīlētai reakcijai no policijas puses. Video kadros ir skaidri redzams, ka policisti nav nopietni apdraudēti. Vestbergs stāv uz ielas praktiski viens pats pret 60 policistiem (pārējie demonstranti pēc pāris brīdinājuma šāvieniem izklīda). Taču pret viņu tiek raidīts šāviens. Vēl šonedēļ Vestberga tēvs Zviedrijas televīzijā pauda neizpratni par to, kāpēc policistu rīcība nav kārtīgi izmeklēta, kamēr viņa dēls tika notiesāts un ir izcietis sodu.

Samits jau bija beidzies, kad policija izlēma veikt vēl vienu operāciju. Jo, raugi, Šillerskas ģimnāzijā (kur demonstranti apmetās pēc Vitfeldskas ģimnāzijas telpu slēgšanas) slēpjoties blonds, bruņots vācu terorists. 16.jūnija vakarā īpašo uzdevumu vienība iebruka ģimnāzijā un izveda tur atrodošos 78 cilvēkus ārā. Ar automātiem bruņotie vīri lika šiem cilvēkiem gulēt pagalmā, ar sejām dubļos, kamēr tika pārmeklēta ģimnāzijas ēka. Teroristu tur atrast neizdevās. Un vēl tagad tiek pretrunīgi vērtēta telpu pārbaudīšanas metode - visas durvis atslēdza skolas apsargs, kas diezin vai būtu spējis sevi aizstāvēt, ja kādā no istabām tiešām būtu slēpies terorists.

Traģiskie notikumi ir atstājuši dziļas pēdas Zviedrijas sabiedrībā. Par grautiņiem ir sarakstītas vairākas grāmatas, tāpat slavenais zviedru kinorežisors Lukass Mudisons ir uzņēmis dokumentālo filmu par notiesātajiem jauniešiem "Terroristerna - en film om dom dömda" ("Teroristi - filma par notiesātajiem"). Bet pats galvenais - desmit gadu laikā policija ir nopietni mainījusi savas darba metodes demonstrācijās. Ir izveidotas civilās drēbēs ģērbtu policistu grupas, kuras uztur dialogu ar demonstrantiem. Un taktika no konfrontācijas ir mainījusies uz atbalstu demonstrācijas dalībniekiem. Konfliktu pētnieki un sociologi ir vienisprātis - šodien uz notikumiem Gēteborgā policija būtu reaģējusi profesionālāk. Var teikt, ka Gēteborgas nemieri izgaismoja demokrātijas trūkumu Zviedrijas sabiedrībā. Pilnībā no nekārtībām izvairīties nebūtu iespējams, taču sekas nebūtu tik graujošas kā 2001.gadā.