Foto: Kaspars Krafts, F64
"Ģeniālajam tautsaimniekam" Aivaram Lembergam nevajadzētu nodarboties ar ekonomiskajām prognozēm. Slikti viņam sanāk.
Pirms dažiem mēnešiem Lembergs visai aktīvi aizstāvēja domu, ka Latvijai vajadzētu vērsties pie Starptautiskā Valūtas fonda ar lūgumu pagarināt mums izsniegtā aizdevuma atmaksas termiņu, jo tas būšot valstij izdevīgāk.
Tas nekas, ka šāda aizdevuma pagarināšana nozīmētu arī paildzināt SVF uzraudzību pār Latvijas budžetu, ko Lembergs citviet salīdzinājis gan ar padomju okupāciju 1940.gada 17.jūnijā, gan ar atrašanos nacistu nāves nometnē Aušvicā. Tas nekas, ka 2010.gada martā viņš pats šādu iespēju noraidīja kā neizdevīgu: "Var vērsties pie kredīta devēja ar lūgumiem pagarināt termiņu. Bet kādi būs noteikumi – labāki vai sliktāki? Skaidrs, ka sliktāki." Latvijas sabiedrība ir jau tā pieradusi pie Lemberga runas pretrunīgajiem plūdiem, ka tas, ka viņš vienbrīd saka vienu, bet citreiz gluži pretējo, jau sen nevienu vairs sevišķi neizbrīna.
