Kāpēc Zatlers pirms izšķirošā lēmuma netikās ar visām frakcijām un atstāja neatbildētus jautājumus?
Pēc Latvijas prezidenta asās rīcības radītā pirmā apmulsuma pārvarēšanas, vēsāku prātu un atpakaļejošu gaitu pārlūkojot lēmuma tapšanas nianses, jāsecina, ka eiforijā par iespēju rudenī pēc jaunām vēlēšanām pamosties no oligarhiem tīrā valstī esam pievēruši acis uz paša lēmuma tapšanas visai dīvainajiem apstākļiem.
Es atbalstu principu, ka cilvēkiem, un tajā skaitā Saeimas deputātiem, par saviem darbiem jāatbild, tādēļ negrasos šo Saeimu aizstāvēt. Taču vienlaikus uzskatu, ka valstī ar tik vājām demokrātijas tradīcijām, pieņemot tik būtiskus lēmumus kā ierosinājumu atlaist parlamentu, pirms griešanas ir septiņas reizes jānomēra, paturot prātā gan demokrātijas trauslumu, gan precedenta radīšanu Satversmes pielietošanā. Parlamenta atlaišana un ārkārtas vēlēšanas ir demokrātisks līdzeklis, taču tam jābūt labi pamatotam un izmantojamam vien galējā situācijā. Ja prezidenta mērķis ar savu lēmumu bija vairot atbildību un līdz ar to arī īstu tautas varu jeb demokrātiju, tad šī nu ir tā reize, kad viņš pats nedrīkst atstāt nekādus neatbildētus jautājumus.
