IR

Valsts prezidents Valdis Zatlers  nolēmis ierosināt referendumu par 10.Saeimas atlaišanu, viņš sestdien vakarā paziņoja uzrunā tautai, ko tiešraidē translēja Latvijas Televīzija un Latvijas Radio.

Uzrunājot tautu, Zatlers paziņoja, ka ceturtdienas Saeimas lēmums neļaut veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās “ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēja varu un tiesu varu”, kas jau iezīmējās iepriekšējā parlamenta sasaukuma laikā. “Saeima izrādīja necieņu un neuzticēšanos tiesu varas kompetencei," ceturtdienas balsojumu novērtēja Zatlers. Turklāt tas nav noticis pirmo reizi – šī Saeima bez pamatojuma jau noraidīja no tiesnešu vidus virzītu kandidātu Augstākai tiesai, bet iepriekšējais Saeimas sasaukums nav apstiprinājis Augstākās tiesas virzītu kandidātu ģenerālprokurora amatam.

“Saeima parādīja, ka vispirms tā aizstāv šauru grupu vai konkrētu cilvēku personiskās intereses, nevis valsts intereses," paziņoja Zatlers, norādot, ka arī valdība, kurai būtu jādomā par Latvijas nākotnes uzdevumiem un attīstību, “vairāk skatās uz to, ko saka kāds cilvēks ārpus Saeimas". Prezidents atzina, ka tauta un arī viņš pats līdz šim ir pārāk labticīgi vērojuši interešu grupu darbību, bet ir pienācis laiks rīkoties radikāli. "Tuvojas mūsu valsts demokrātijas privatizācija", teica Zatlers.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija pēdējo gadu laikā ir paveikusi brīnumu – pārvarējusi ekonomisko krīzi, kuras smagumu uz saviem pleciem iznesuši Latvijas iedzīvotāji. “Kā vārdā šie upuri tika nesti, vai tiešām, lai vairotu oligarhu peļņu, lai ļautu apzagt savu valsti, lai tiesiskums kļūtu par nenozīmīgu saukli?” sacīja prezidents. 

Zatlers uzsvēra, ka labi apzinās, ka šis lēmums viņam var liegt izredzes tikt apstiprinātam atkārtoti Valsts prezidenta amatā, taču viņš ir zvērējis strādāt tautas labā, tāpēc viņš nedomās par savām interesēm un nolēmis rosināt atlaist Saeimu, lai dotu cilvēkiem jaunu iespēju mainīties uz labu.

Šī ir pirmā reize Latvijas valsts vēsturē, kad Valsts prezidents ir izmantojis Satversmes 48.pantā noteiktās tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.

Referendumam par Saeimas atlaišanu jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Valsts prezidenta ierosinājuma paziņošanas Centrālai vēlēšanu komisijai (CVK). Visticamāk, referendums varētu notikt kādā no jūlija brīvdienām, kas iekrīt šajā mēneša termiņā. Konkrētais referenduma laiks ir jānosaka CVK un tās vadītājs Arnis Cimdars jau prognozējis, ka komisija sanāks uz sēdi pirmdien un referenduma termiņš varētu būt 30.jūlijs.

Referendumā Saeima būs atlaista, ja vairāk nekā puse balsotāju izteiksies par Saeimas atlaišanu. Šajā referendumā nav kvoruma ierobežojumu, tas būs noticis pie jebkura balsotāju skaita. Ja Saeima ir atlaista, tad ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šī lēmuma ir jānotiek jaunām vēlēšanām - tātad vēlākais līdz septembra beigām.

Valsts prezidenta lēmums par Saeimas atlaišanas ierosināšanu neatceļ ar likumu uzlikto prasību noteiktā termiņā Saeimai pārvēlēt Valsts prezidentu. Līdz šim vēlēšanu laiks bija noteikts 2.jūnijā, Saeimas kārtējās sēdes laikā. Saņemt Saeimas juridiskā biroja vadības komentāru par šo situāciju pašlaik nav izdevies.

Pirms lēmuma pieņemšanas Valsts prezidents sestdien tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (JL, Vienotība), premjeru Valdi Dombrovski (JL, Vienotība)  un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Nekāda informācija pēc tikšanās netika sniegta. Kā Ir.lv informēja Valsts prezidenta preses dienestā, tikšanās ar katru amatpersonu notika atsevišķi.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē noraidīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras lūgumu atļaut kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietā. 

Kratīšanas lūgumu atbalstīja tikai 35 deputāti - 29 klātesošie "Vienotības" deputāti, kā arī 6 klātesošie apvienības "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti. Pret bija 7 deputāti no PLL un ZZS - Imants Jānis Bekešs, Andris Bērziņš (Rīga), Māris Kučinskis, Edgars Zalāns, Iveta Grigule, Vitauts Staņa, bet atturējās 37 deputāti - visa "Saskaņas centra" frakcija, vēl citi ZZS un PLL deputāti. Balsojumā nepiedalījās četri parlamentārieši, kas bija reģistrējušies sēdei - Dana Reizniece Ozola (ZZS), Laimis Šāvējs (ZZS), Ainārs Šlesers (PLL) un Didzis Zemmers (ZZS).