IR

Svētdien Kazahijā notika pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas, kurās ārkārtīgi pārliecinoši uzvarēja līdzšinējais prezidents Nursultans Nazarbajevs. Vēlētāju aktivitāte, kaut arī likumdošana nereglamentē balsotāju minimālo skaitu, bija reti augsta, turpat 90% (pirms pieciem gadiem notikušajās vēlēšanās piedalījās 77% balsstiesīgo). Arī uzvara bija pārliecinošāka nekā iepriekšējā reizē - tad Nazarbajevu atbalstīja 91% vēlētāju, šoreiz 95%. Jāteic gan, ka vispārliecinošāko uzvaru Nazarbajevs guva 1991.gadā, pirmo reizi kļūstot par prezidentu, 98,7% vēlētāju atbalsts palicis "nepārspļauts".

Tika gādāts par "demokrātisku vēlēšanu" atribūtiku: bez Nazarbajeva uz prezidenta amatu kandidēja vēl trīs pretendenti. Dabiski, pilnīgi bezcerīgi, viņu balsu guvums svārstījās no 1% līdz nepilniem 2%. Viens no kandidātiem pat atzinās, ka gan pats, gan viņa ģimenes locekļi balsojuši par Nazarbajevu. Patiesības labad jāpiebilst, ka pašlaik Kazahijā nav Nazarbajevam pēc konkurētspējas līdzvērtīga politiķa - tas ir gadiem ilgušās politiskās opozīcijas konsekventas apkarošanas rezultāts. Opozīcija Kazahijā pastāv tik nemanāmi, ka tās aicinājumam boikotēt vēlēšanas atradās niecīgs sekotāju skaits.

Tika gādāts par "demokrātisku vēlēšanu" atribūtiku: bez Nazarbajeva uz prezidenta amatu kandidēja vēl trīs pretendenti. 

Kā jau vēlēšanās nākas, klāt bija arī starptautiskie novērotāji. Neatkarīgo valstu savienības (NVS) novērotāji atzina, ka vēlēšanas bijušas "brīvas un demokrātiskas", bet atsevišķie nenozīmīgie procedūras pārkāpumi "nav ietekmējuši balsošanas gaitu". Atšķirīgu viedokli pauduši EDSO (Kazahija nesen pārstāja būt šīs organizācijas prezidējošā valsts) novērotāji. Viņi konstatējuši virkni nopietnu pārkāpumu, piebilstot, ka līdzīga aina bijusi arī iepriekšējās vēlēšanās: atbilstoši prasībām neapzīmogotas vēlēšanu urnas, grupveida balsošana, nepilnīgi vēlētāju saraksti, utjpr.. Fiksēti pārdesmit gadījumu, kad novērotājiem faktiski liegts būt klāt balsu skaitīšanas laikā. Patiesībā, ja šo pārkāpumu nebūtu, vēlēšanu iznākums nemainītos, varbūt vienīgi nebūtu tik graujošs.

Kārtējās prezidenta vēlēšanas bija paredzētas tikai nākamajā gadā, un iespējamība, ka Nazarbejevam atlikušajā laika sprīdī varētu uzrasties nopietns konkurents, ir ļoti tuva nullei. Un tomēr pēdējos mēnešos, mazāk Kazahijas sabiedrībai, vairāk pārējai pasaulei, tika nospēlēta ludziņa "Kazahijā valda neviltota demokrātija". Pagājušā gada nogale šajā valstī pagāja referenduma zīmē. Proti, parlaments rosināja sarīkot referendumu par Nazarbajeva apstiprināšanu valsts augstākajā amatā līdz 2020.gadam, t.i. faktiski uz mūžu, jo viņš ir sasniedzis 70 gadu vecumu. Vai ir pamats uzskatīt, ka prezidenta vēlēšanu iznākums ir līdzvērtīgs pozitīvam referenduma iznākumam? Gan jā, gan nē. Referenduma ideja parlamentā tika iniciēta divas reizes, to atkārtoti noraidot teorētiski būtu jārīko jaunas parlamenta vēlēšanas. Patlaban vēl grūti spriest, ciktāl viss šis jandāliņš bija ar Nazarbajeva ziņu, un vai process tomēr vismaz daļēji neaizgāja pašplūsmā. Referenduma rīkošana reāli nozīmētu grozījumus valsts konstitūcijā, un jēdzienam "mūža prezidents" neizbēgami nāk līdzi satrapijas pieskaņa. Nazarbajevs, no vienas puses, negribēja starptautiski tikt pielīdzināts, teiksim, Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko, taču nevēlējās, atlaižot parlamentu, tracināt savas valsts politisko "eliti". Viņš neuzdrīkstējās "nospļauties par to, ko citi domās", tāpēc prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas Nazarbajevam bija labākā izeja. Vilks paēdis un kaza vesela.

Nazarbajevam šīs, domājams, ir pēdējās vēlēšanas, pēc pieciem gadiem viņš diezin vai balotēsies vēlreiz - kaut vai tāpēc, ka gadu nasta būs par smagu. Bez visa cita Nazarbajevam ir arī Nācijas līdera tituls, un tā paēnā viņš varēs baudīt noteiktu politisko ietekmi arī neieņemot prezidenta amatu.

Politiskā mūža lielākā daļa (Nazarbajevs kopš 1987.gada bija Kazahijas Kompartijas CK pirmais sekretārs, kopš 1991.gada - prezidents) pagāja nostiprinot savu "vietu zem saules", politiskai nebūtībai nācās lemt pat paša miesīgo meitu Darigu, kas savas partijas priekšgalā pat mēģināja mēroties spēkiem ar tēva partiju.

Nedemokrātisku režīmu ilggadējiem līderiem neizbēgami nākas saskarties ar politiskā mantinieka problēmu. Protams, pašlaik vēl ir par agru uzskatīt Nazarbajevu par "klibo pīli", taču turpmākajos gados viena no Nazarbajeva galvenajām problēmā būs tāda mantinieka atrašana, kas baudītu viņa uzticēšanos.