Ja es būtu izglītības ministrs, es ierosinātu nekavējoši investēt iedzīvotāju apmācībā skandināvu valodās. Tas nebūt nav tāpēc, ka man patīk zviedru valoda un kultūra vai es būtu jēgu pārpīpējis vizionārs ar Minhauzena cienīgiem sapņiem. Nē, iemesls ir ļoti pragmatisks. Tieši šo valodu zināšanas var izrādīties tik ļoti meklētā Latvijas Nokia.
Roberts Ķīlis pavisam nesen kādā konferencē prezentēja sekojošas nākotnes profesijas: personisko uzlabojumu un attīstības konsultants, veselības, ilgtspējības un resursu lietošanas speciālists organizācijās, enerģijas patēriņa analītiķis un konsultants, bioinformācijas speciālists, kvalitatīvas novecošanas konsultants, dzīves nogales plānotājs, vēja fermeris, ūdens tirgotājs un brokeris. Manuprāt, realitāte ir tomēr stipri, stipri piezemētāka un nepavisam neizklausās kā teksti no futuroloģijas grāmatām. Jau labu laiku Latvijā cits pēc cita turpina ienākt skandināvu uzņēmumi. Kāds šeit izvieto zvanu operatoru centru, cits ar latviešu darbiniekiem nodrošina klientu apkalpi. Šovasar Rīgā uz skandināvu klientu telefonzvaniem sāks atbildēt jaunie Samsung darbinieki. Mēs esam lētāki nekā zviedri vai dāņi, un mēs esam čaklāki un izveicīgāki. Turklāt šīs valodas mums padodas labāk nekā citiem - tā stāsta uzņēmēji.
Ir tikai viena problēma. Cilvēku ar pietiekami labām skandināvu valodas zināšanām jau drīz varētu sākt trūkt. Te nu tiešām valsts varētu sākt domāt stratēģiski un izvērtēt iespējamo ekonomisko ieguvumu! Un nav jau arī obligāti jāapstājas tikai un vienīgi pie skandināvu kompāniju "nearshoring" piedāvājumiem. Šīs valstis atrodas mums ģeogrāfiski ļoti tuvu, kas būtiski uzlabo darbaspēka kustības iespējas. Kāpēc gan vismaz uz laiku nepārcelties uz otru Baltijas jūras krastu, ja tur ir darbs un turklāt ir iespējams nopelnīt vairāk nekā Latvijā?
Kā liecina DnB Nord Latvijas barometra ietvaros veikta aptauja, 62% valsts iedzīvotāju atzīst emigrāciju par labāko risinājumu. Savukārt, piemēram, Zviedrijas Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka tuvāko divdesmit gadu laikā viņiem trūks 130 000 darbinieku sociālās aprūpes sfērā. Sākuma alga sociālās aprūpes asistentam Zviedrijā šobrīd ir ap 1200 latu mēnesī. Lūk, jums gan Nokia, gan arī tās pircējs! Atliek tikvien kā apgūt zviedru valodu. Pilnīgi iespējams, ka daļa cilvēku iegūtu nepieciešamās valodu zināšanas arī bez valsts palīdzības - ja vien viņi būtu informēti par šādiem statistikas datiem. Taču te noteikti paveras arī brīnišķīgas iespējas starpvalstu sadarbībai. Es nemaz nebrīnītos, ja mūsu ziemeļu kaimiņi izrādītos gatavi ieguldīt naudu valodas kursos, lai tikai viņiem būtu šie tik ļoti nepieciešamie darbinieki. Tikai šaubos gan, vai mūsu valdībā kāds vispār ir tik tālu aizdomājies, kur nu vēl uzrunājis šos ziemeļu kaimiņus. Un tas ir situācijā, kad no 163 000 bezdarbniekiem Latvijā tikai 40 000 saņem bezdarbnieka pabalstu. To šorīt Latvijas Radio stāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica. Pārējiem - 123 000 cilvēku - iztikas līdzekļu nav!
Protams, kāds iebildīs, ka emigrācija nav risinājums. Ka darbaspēks mums ir vajadzīgs šeit pat uz vietas, nevis, teiksim, Norvēģijā. Piekrītu, tas būtu ideāls variants. Taču līdz ar dalību Eiropas Savienībā, atvērtām robežām un brīvu darbaspēka kustību mēs jau esam atteikušies no šāda varianta. Tagad mūsu izvēle ir - laist visu pašplūsmā (tad cilvēki brauks, kur nu kurš gribēs un varēs, pilnīgi nekontrolēti un neprognozējami) vai arī domāt un plānot stratēģiski (investēt izglītībā, vienoties ar attiecīgajām valstīm par sadarbību, plānot iespējamo ekonomisko ieguvumu). Esmu pārliecināts, ka cilvēki, strādājot šajās "tuvajās ārzemēs", pietiekami lielas naudas summas sūtīs uz Latviju radiem un draugiem. Tas būs nopietns atspaids mūsu ekonomikai. Esmu arī pārliecināts, ka tieši šajā tuvējā reģionā cilvēki spēs būt kopā ar Latviju, arī esot ārpus tās robežām. Mēs viņus nezaudēsim kā pilsoņus. Un man ir ļoti, ļoti lielas aizdomas, ka migrācija ziemeļu virzienā notiks arī pati par sevi, neatkarīgi no valdības iesaistīšanās vai neiesaistīšanās, ar vai bez valsts stratēģiska plāna. Jautājums mums visiem un pirmkārt politiķiem jau šobrīd ir - kāda būs šī procesa kvalitāte, cik liels būs ieguvums Latvijai kā valstij? Par to ir jādomā tagad, nevis pēc divdesmit gadiem, kad mūsu kaimiņiem nebūs nepieciešamā darbaspēka. Valodu var iemācīties, taču arī tam vajadzīgs kaut nedaudz laika.
Ievadi savu draugu e-pasta adreses, atdalot tās ar komatu, un mēs nosūtīsim šī raksta kopiju.
Populārākie viedokļi
Vita Strādāju ražojošā uzņēmumā Zviedrijā jau kādus 7 gadus un apbrīnoju zviedru strādniekus. Viņi it kā nesteidzīgi ar savām kafijas pauzēm un atslābināto manieri pagūst padarīt tik daudz, ka latviešu čaklās irbītes manuprāt netiktu līdzi. Vispār nesen lasīju kādu pētījumu, ka visefektīvāk strādā tieši tie darbinieki, kas garāmejot piestāj pie kolēģa un pārmij kādu vārdu, kafijas pauzēs atraujas no datoriem un ir sociāli savā kolektīvā. Mans novērojums - tieši šis nesteidzīgais un apdomīgais darba stils ļauj izvairīties no stresa un paviršības kļūdām. Nedomā mana uzņēmuma inženieri steidzināt ātrāk pabeigt programmēšanu vai ko tamlīdzīgu. Produktam ir vajadzīgs kārtīgs pārbaudes laiks, tad arī klients saņems kvalitatīvu rezultātu. Mani kolēģi no dažādām nodaļām satiekas pauzes laikā pie kafijas automata un un nereti izdiskutē kādu tehnisku problēmu un atrod tai risinājumu. Par valodu - man kā Zviedrijas iedzīvotājai nu jau 12. gadu ir ļoti lielas problēmas saprast citus imigrantus - tie drausmīgie akcenti lauž un kropļo zviedru valodu līdz nepazīšanai. Mana zviedru valodas prasme ir tajā līmenī, kad zviedri man mēdz vaicāt, kura zviedru apgabala dialektā es runāju. Bet mani joprojām ieved panikā klienti, kuri zvana no Malmes vai Lundas (no Skones), jo arī citu apgabalu zviedriem ir grūtības viņus saprast. Un nedomājiet, ka Zviedrijā dzīvojošs dānis vai norvēģis īpaši centīsies piemeroties tavam sapratnes līmenim - tāpat vālēs savā valodā, jo ir pieraduši, ka ar zviedriem gan jau kaut kā sapratīsies. Mana kolēģe reiz mēģināja zvanīt UPS klientu centram, kurš izrādījās izvietots kaut kur Āzijā. Viņa tā arī nedabūja palīdzību, jo viņa nespēja atkodēt darbinieka angļu valodas akcentu.
lluckybird Latvijai tuvāka Krievijas mentalitāte un kuļtura, to var redzēt katru dienu uz ielas... Diemžēl. Jau Vīķe Freiberga teica, ka ir arī citas demokrātijas, ne tikai ziemeļnieku. Skumji, bet fakts paliek fakts, krievi var gavilēt.
Strādāju ražojošā uzņēmumā Zviedrijā jau kādus 7 gadus un apbrīnoju zviedru strādniekus. Viņi it kā nesteidzīgi ar savām kafijas pauzēm un atslābināto manieri pagūst padarīt tik daudz, ka latviešu čaklās irbītes manuprāt netiktu līdzi. Vispār nesen lasīju kādu pētījumu, ka visefektīvāk strādā tieši tie darbinieki, kas garāmejot piestāj pie kolēģa un pārmij kādu vārdu, kafijas pauzēs atraujas no datoriem un ir sociāli savā kolektīvā. 
