foto: winterwindsurf.com
Uz Ķīšezera pulcējas sērferi no Somijas, Holandes, Francijas, Krievijas un visas Baltijas
Aizvadītajā nedēļas nogalē ar mūsu Jāņa Preisa un soma Fjodora Gurvita uzvarām uz Ķīšezera ledus noslēdzās Eiropas kausa (WWEC) sezona ziemas vindsērfingā. Spītējot marta saulei, ledus bija gana drošs un krēslā mirdzēja kā greizs spogulis - ideāls dalībniekiem, kas kopskaitā bija vairāk nekā 30, sabraukuši no dažādām kontinenta valstīm. Viņu vidū bija arī septiņi Latvijas sportisti. Šoreiz vairāk par „medaļas otro pusi".
Latvija - vindsērfinga lielvalsts?
Vindsērfings ir tā dēvētais atpūtas sporta veids. Ideoloģiski gluži līdzīgi kā japāņu rakstnieka Haruki Murakami parunā - „vasarā dzer alu, bet ziemā - viskiju", proti, gada saulainajā pusē vindsērfinga piekritēji zēģelē ūdens viļņos, savukārt līdz ar salu viņi kāpj uz ledus, lai nodotos ziemas vindsērfinga kaislei. „Latvijā ar vindsērfingu nodarbojas kādi 300 entuziasti, bet ziemā - aptuveni 40," stāsta Latvijas vindsērfinga asociācijas preses sekretāre Dace Kurpniece. Ziemā pie burām jākabina klāt nopietnāks dēlis - ar trīs vai četrām dzelzs sliecēm, kas ļauj slīdēt pa ledu. Te nāk prātā teiciens par vēžiem un kulīti: „Ar ziemas vindsērfingu aizraujas tie paši, kas vasarā." Sacensībās gan piedalās kāda ceturtā daļa no aktīvistiem. Tradicionālās vietas - Rīga, Liepāja un Pāvilosta. Jāuzsver, „vēja pilsētā" 2010.gadā pirmoreiz notika pat pasaules čempionāts, tiesa vasaras vindsērfingā.
