foto: Gatis Gierts/f64
Tradicionāla pavasara ēdiena recepte no ideoloģiski piesātinātām sastāvdaļām
Vispirms paņemam gājiena pieteikumu un kārtīgi izmīcām to starp Rīgas domi un tiesu. Jo garāka mētāšana starp instancēm, jo labāk nobriest notikums. Nekādā gadījumā nedrīkst gājienu vienkārši ņemt un atļaut - pasākums uzreiz zaudēs trešdaļu garšas. Rūpīgi izsveram apdraudējuma un vārda brīvības attiecības kopējā produkta svarā. Novērtējam katras partijas principiālo stāju. Politiskās mīcīšanas procesā obligāti atgādinām, cik skumji, ka 16.marts kļuvis tik politizēts.
Pievienojam garantētu mediju uzmanību. Ar medijiem nekādu problēmu nav, viņi jau iepriekš perfekti zina, kur 16.martā ir jābūt un kā par to jāziņo. Principā stāsti viņiem jau ir gatavi, labie un sliktie varoņi jau iepriekš zināmi, teksts vien jāpielāgo katra gada īpatnībām. Lai gan tie ir prognozējami līdz nelabumam, bez medijiem nekādi nevar iztikt. Politiķiem un politzīmuļiem tas taču tikpat kā priekšvēlēšanu debates - atnāc un tiec pie savas minūtes televīzijā. Pašiem medijiem arī labi - ja redzi kalendārā 16.martu, vari nesaspringt, domājot par to, kas auditorijai aktuāls - visi taču alkt uzzināt, kā tieši šogad pagājis 16.marts. Ekonomika, ārpolitika un pat pensiju samazināšanas draudi uz vienu dienu atkāpjas šī supernotikuma priekšā.
