Zemestrīce Japānā - kopsavilkums • IR.lv

Zemestrīce Japānā – kopsavilkums

21
Izpostītā Natori pilsēta Mijagi prefektūrā uz ziemeļiem no Tokijas. Avots: EPA/LETA
Daira Sosnare

2414 cilvēkiem cunami trauksme nelīdzēja

Japānas spēcīgākā zemestrīce sākās 11.martā, piektdienas pēcpusdienā – pulksten 14.46 pēc vietējā laika. Tās epicentrs atradās 373 kilometrus (km) uz ziemeļaustrumiem no Tokijas 24 km dziļumā. Tomēr pirmie pazemes grūdieni šajā rajonā notika jau 9.martā, kad zemestrīce sākās 430 km uz ziemeļaustrumiem no Tokijas desmit km dziļumā.

Tiesa, 9.martā tā bija tikai 7,2 balles stipra un ar nelielu cunami, kas cilvēku upurus neprasīja. Arī 10.martā dažāda stipruma pazemes grūdieni turpinājās. “Mums pašlaik nav jāuztraucas par cunami, taču jābūt uzmanīgiem pēc vakardienas zemestrīces,” paziņoja kāda vietējā amatpersona. 20% no pasaules spēcīgajām zemestrīcēm notiek Japānā – tektoniski aktīvā teritorijā, kurā ir cunami brīdināšanas sistēma.

Pirmās ziņas, kas Latviju sasniedza agrā piektdienas rītā, vēstīja par 7,9 balles stipriem grūdieniem un līdz sešu metru augstu cunami trauksmi. Par cunami brīdināja arī Krieviju un Marianas salas, zemākas pakāpes brīdinājumus izteica Guamai, Taivānai, Filipīnām, Māršala salām, Indonēzijai, Papua-Jaungvinejai, Nauru, Mikronēzijai un Havaju salām. Vēlāk ziņas tika precizētas – ASV Ģeoloģiskais dienests savus datus koriģēja uz 8,8 ballēm, bet mazliet vēlāk – uz 8,9 ballēm

Jau piektdien bija skaidrs – zemestrīce ir spēcīgākā Japānā pēdējos 140 gados. Tomēr videoieraksti ar drebošām sienām un krītošiem priekšmetiem drīz vien nobāl cunami kadru priekšā. Ziņas vēsta, ka Japānas Klusā okeāna piekrasti skāris cunami, kas izmetis piekrastē kuģus un aizskalojis mazākus priekšmetus, piemēram, automašīnas. Viļņi dažviet sasnieguši 10 metru augstumu. Ārzemju raidsabiedrību kadros redzams gruvešu vilnis, kas pārklāj lauksaimniecības zemes, ostu un lidostu teritorijas, sagrauj mājas, skalo visu tālāk iekšzemē.

Kadros reti redzami cilvēki. Nodomāju, ja jau bijuši cunami trauksmes signāli, varbūt iztiksim ar pārdesmit upuriem. Taču nē – piezīmju blociņā aug cipari – 6, 12, 19, 23, 40… ziņo, ka būs vēl. Pilnībā zem ūdens kāda pilsēta ar 17 tūkstošiem. Bažas, ka 10 tūkstošiem nebūs izdevies izglābties…

Latvijas ārlietu ministrijai neesot ziņu arī par turp aizbraukušajiem Latvijas valstspiederīgajiem. Visus apzināt izdosies tikai pirmdien, upuru rindās nebūs neviena. Latvijas augstākās amatpersonas izsaka līdzjūtību Japānas kolēģiem. Bet Japānā ir nakts, izdzīvojušo meklēšana turpinās gluži tāpat, kā pēcgrūdieni.

Trešo daļu enerģijas Japānā iegūst no atomelektrostacijām, un zemestrīcē šīs stacijas citur nekur nevar likties, kā palikt vecajā vietā. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra informē, ka četrās Japānas atomelektrostacijās (AES), kas atrodas vistuvāk zemestrīces epicentram, veiksmīgi apturēta kodolreaktoru darbība. Šīs rindas dzirdot un lasot, daudzi atvieglojumā nopūšas. Neviens taču negrib vēl vienu Černobiļu.

Kaut arī visās AES ir ārkārtas stāvoklis, valdības pārstāvis Jukio Edano pārliecinoši apgalvo: “Radiācijas noplūžu nav un nebūs,” aicinot tuvākās apkārtnes iedzīvotājus saglabāt mieru. Arī Onagavas AES apkārtnē dzīvojošos, jo jau drīz pēc zemestrīces top zināms – tās turbīnu ēkā izcēlies ugunsgrēks, kaut arī nekas neliecina par radiācijas noplūdi. Radiācija nedaudz noplūst sestdien, taču drīz vien piesārņojuma līmenis ir normas robežās.

“Fukušima 1” jeb Fukušimas AES situācija ir citāda – radušās problēmas divos reaktoros: pirmajā un trešajā. Pēc laiciņa Japānas premjers Naoto Kans tomēr izsludina ārkārtas stāvokli, lai varasiestādes varētu ieviest ārkārtas pasākumus. Viens no tiem – Fukušimas AES tuvumā dzīvojošajiem pamest tuvāko apkārtni. Evakuēties vispirms aicina 10 kilometru radiusā dzīvojošos, bet vēlāk – sestdien pēc sprādziena vienā no reaktoriem – jau tos, kas dzīvo 20 kilometru apkārtnē. Pagaidām neviens nezina, vai dzesēšana ar jūras ūdeni vainagosies panākumiem.

Japānā iestājusies nakts, bet lielpilsētas spožums un posts neļauj daudziem pilsētniekiem atgriezties mājās. Metro un vilcienu satiksme ir apturēta, mobilo telefonu tīkli – pārslogoti. Pa skaļruņiem galvaspilsētas Tokijas ielās aicina palikt savu darbavietu tuvumā un nemēģināt mērot ceļu mājup – daudzi lielceļi ārpus pilsētas centra ir izpostīti, bet viesnīcas ātri vien tikušas rezervētas. BBC vietnē Japānas zemestrīcei atvēlētā rubrikā ziņas no iedzīvotājiem. Vienā no tiem teikts apmēram tā: “Nevaru aizmigt, jo pēcgrūdieni ir pārāk spēcīgi. Zeme dreb visu nakti, ir jau seši no rīta.”

Svētdien Japānas valdība paziņo – no pirmdienas valstī bus elektrības padeves pārtraukumi, jo slēgto AES dēļ ievērojami samazinājies saražotās elektroenerģijas daudzums. Rajons ap Tokiju sadalīts piecās zonās, katrā trīs stundas dienā atslēdz elektrību. Tiek prognozēts, ka taupības pasākumi notiks līdz aprīļa vidum. Kā nekā, elektrību ražot pārtraukuši 11 no 50 valsts kodolreaktoriem.

Jau svētdien Japānas armijai ierodas papildspēki – glābšanas komandas no ASV un Apvienotās Karalistes. Solīta palīdzība no Austrālijas, Singapūras, Dienvidkorejas, Ķīnas, Vācijas, Meksikas un citām. Arī Latvija domā par palīdzības sniegšanu. Tiesa, transporta izdevumi materiālu sūtījumu nogādāšanai var izrādīties pārāk lieli, tāpēc tiek domāts par iespējamu finansiālu atbalstu.

Fukušimas reaktora dzesēšana ar jūras ūdeni (jo, acīmredzot, cita pie rokas nebija) tomēr nevarēja atturēt no eksplozijas. Pavisam tās līdz otrdienai bijušas četras: sestdien, pirmdien un divas otrdien. Mediji drudžaini ķer ziņas, ka varētu būt notikusi radiācijas noplūde. Otrdien Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra vēsta, ka līdz ar ūdeņraža eksploziju ceturtā reaktora izlietotās degvielas krātuvē atmosfērā izplūst radioaktīvi izmeši. 

Britu tehnoloģiju ziņu portāls “The Register” “pašķaida” bažpilnās ziņas ar apgalvojumu, ka reaktoros notikušais bijis kontrolēts un nemaz tik stihiski nav noticis. Par labu AES drošībai runā arī tas, ka stacija izturējusi piecreiz spēcīgākus grūdienus nekā tos, ar kādiem saskarties tā projektēta.

Tomēr galvenie upuri ir Japānas iedzīvotāji. Televīzijas pārraida gan pārsteidzošus izglābšanās stāstus, gan sirdi plosošas ainas ar ļaudīm kādreizējo māju vietā, meklējot tuviniekus vai sev piederošas mantas. Glābšanas un meklēšanas darbus turpina 100 tūkstoši karavīru. Oficiāli apstiprināto upuru skaits otrdien pārsniedz 2414 cilvēkus. 3118 personas skaitās bez vēsts pazudušas, bet ievainoti 1885 cilvēki.

Miljoniem cilvēku palikuši bez pārtikas, dzeramā ūdens un elektroapgādes. Elektrības nav 2,6 miljoniem mājsaimniecību, degvielas – 3,2 miljoniem iedzīvotāju, bet bez dzeramā ūdens ir 1,4 miljoni Japānā dzīvojošo. 

Jau tagad prognozēts, ka Japānai šī mātes dabas stihija izmaksās vairāk nekā viesuļvētras Katrīnas sekas izmaksāja ASV 2005.gadā.

 

Komentāri (21)

dro 15.03.2011. 12.33

Par kādiem grēkiem Japānai tāda traģēdija? Varonīga, gudra, čakla tauta!

+6
-4
Atbildēt

1

    Lāsma Bunere > dro 15.03.2011. 15.38

    Valstīm un tautām neviens ne par kādiem grēkiem nekādus pārbaudījumus neuzliek. Jo īpaši tautām, jo tajās vienmēr vieni ir strādīgi, daži ir liekuļi, vēl citi ir gudri, vēl vairāk ir čaklo, daži ir noziedznieki, citi neprot pareizi rakstīt, dažiem piemīt spēja vadīt pārējos, vienmēr ir daži sliņķi utt.
    Vienkārši nevajag mistificēt parastus notikumus

    +7
    0
    Atbildēt

    0

juhans 15.03.2011. 12.02

Vislielāko skepsi izsauc secinājums, kas izriet no apgalvojuma “…par labu AES drošībai runā arī tas, ka stacija izturējusi piecreiz spēcīgākus grūdienus nekā tos, ar kādiem saskarties tā projektēta…”, jo to var saprast tā (kā citādi lai to saprot?), ka kodolspēkastacija projektēta piecreiz MAZĀKAI slodzei nekā tā, kuru tai reāli var nākties izturēt. Parasti gan rīkojas otrādi – konstrukcijas projektē lielākai slodzei nekā reāli iespējamā un to attiecību sauc par drošības koeficientu, kas vienmēr ir lielāks par 1. Tas, ka šajā gadījumā būve ir izturējusi piecreiz lielāku slodzi (tās drošības koeficients ir 1/5=0,2), ir sagadīšanās, laimes gadījums, brīnums katoļu baznīcas izpratnē (notikums, kurš norisējis pretēji fizikas likumiem). Tāpēc tam negribās ticēt. Kaut kas tur “neklapē”.

+2
-1
Atbildēt

1

    anita_meistere > juhans 15.03.2011. 18.00

    laikam nesko līdzi. pati zemestrīce kā tada visā valstī prasija 3 upurus un paris sagruvušas majās. uz atomstaciju tas neatstāja nekādu ietekmi…tik to, ka stacija sādos gadījumos automātiskā režīmā apstājas. problēmas radīja cunami vilnis, un moments, kurā tas trāpija pa staciju.

    0
    0
    Atbildēt

    0

lailabidzane 15.03.2011. 11.24

.
Autore ir veikusi labu mēģinājumu apkopot informāciju par tēmu.
Tikai tas ambiciozais “kopsavilkums”.
Ir visai maza varbūtība kļūdīties, sakot, ka NEVIENS no rakstā minētajiem skaitļiem jau pēc pāris dienām vairs nebūs tāds, kāds tas izskatās šodien. Tas pirmkārt.
Un otrkārt. Par kopsavilkumu, pat tikai uz doto brīdi, nevar saukt plašsaziņas līdzekļos “nokāstus” cipariņus.
Kopsavilkums paredz zināmu kopsakarību fiksēšanu, avotu uzticamības verifikāciju, datu atlases un apstrādes metodikas ievērošanu.

+6
-8
Atbildēt

4

    piziks > lailabidzane 15.03.2011. 17.44

    Visiem un visām taču nemāca, kā informāciju vāc un pārbauda patiesi solīdās enciklopēdijās vai ASV Nacionālajā Ģeorgrāfijas biedrībā, tās izdevumos. (Nebūtu solīdi aizmirst, ka info drošībai ir arī sava pašizmaksa, jo nedrošāka info lētākai publikai, jo pašizmaksa zemāka.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Maija > lailabidzane 15.03.2011. 18.34

    pievienojos! man arī šis raksta nosaukums likās pārlieku pretenciozs. Kopsavilkumu šai katastrofai varēs taisīt pēc gada, varbūt pat vairākiem un ne jau kāds Latvijas “žurnaļuga vulgaris”, bet gan nopietnu ekspertu vai pētnieku kolektīvi.
    šito var nosaukt par ziņu aģentūru sniegtās informācijas hronoloģisku konspektu ar emocionālo autora piesitienu

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    lailabidzane > lailabidzane 15.03.2011. 20.34

    .
    Ziņu avotu, mēdiju un ziņas patērējošās publikas mijiedarbība vienmēr ir bijis interesants process.
    Arī šajā portālā koši izzīmējas vairākas klasiskas kombinācijas.
    Piemēram, “”Pravdas” korespondenta” un “atkārtā žokļa” varoņduets. Ziņu sniedzējs sajūtas neapstrīdams tikai tāpēc, ka ir “štata” darbonis, bet patērētājs vēsturiski, vai iedzimta slinkuma dēļ, ne vēlas, ne spēj pausto ziņu vērtēt. Viņš to ierij kā pliku āķi. Vieglāk ir pieņemt, ka ziņotājs ir nesasniedzami augstākā līmenī, uz kuru tiekties tāpat ir bezjēdzīgi. Patiesībā jau šis pārspīlētās distances sindroms darbojas ne tikai kombinācijā žurnālists – lasītājs. Tieši tas pats vērojams arī politiķis – vēlētājs, ierēdnis – pilsonis mijiedarbībā. Lasītājs, vēlētājs, pilsonis akceptē žurnālista, politiķa, ierēdņa pozīcijas nesasniedzamos augstumus. Un daudz retāk ir gatavs piepūlēties, lai komunicētu ar viņiem “horizontāli” – no līdzvērtīgām pozīcijām. Un tie, no “augstajiem līmeņiem” šo situāciju nekautrējoties ekspluatē.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    buchamona > lailabidzane 15.03.2011. 11.59

    Gruuts Tev uzdevums – visam un par visu buut opoziicijaa :)) Manupraat “kopsavilkums” iznaacis labs. Katraa zinjaa es labaak lasu shaadu, nosveertu info un dienu veelaak, nevis “shausmu fragmentus”, kuri naak shobriid pa visaam spraugaam araa peec principa – kursh pirmais. Protams, ka cipari mainiisies, laikam ejot, un tos savilks kopaa naakoshajaa shaada tipa informatiivajaa lapaa. Paldies autorei :)

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu