Studentu protesta gājienā vairāki simti dalībnieku
Viedokļi
Iespējams, ka var prasīt arī šīm augstskolām samazināt kādus izdevumus (piem. administratīvos), bet jāsaka, ka mācību kvalitāte šajās iestādēs pārpēj daudzas LU un RTU programmas! Varbūt vajag noņemt dažas budžeta vietas, bet ne tik masveidīgi! Lietderīgi būtu tās visas apvienot zem viena nosaukuma un samazināt administrāciju. Mūziķi, režisori un mākslinieki tomēr daudz vairāk nes Latvijas vārdu nekā mūsu simtiem izglītotie inženieri vai IT speciālisti, kuru konkurētspēja pasaules mērogā ir apšaubāma.
ir 2 režisori, kas Latvijas vārdu ir nesuši pasaulē: tas tirliņš, kas nemaksāja par ēdienu Londonas ēstuvē un Šnore. Ko dod vārda nešana pasaulē, ja pus-tauta zem nabadzības sliekšņa? Inženieri nes Latvijai naudu, palīdz apgūt Eiropas līdzekļus, eksportē zināšanas piedaloties starptautiskos projektos. Mākslinieki tērē... retu reizi kāds pamanās nopelnīt pats ar savu mākslu, bet lielākoties tā ir nebeidzama čīkstēšana, ka naudiņas nav. Māksla ir lukss, kuru lv nevar atļauties. Un par to mūsu speciālistu konkurētspēju labāk būtu paklusējis, citādi skaņa no tevis kā no tukšas mucas... fakts, ka "spēj" salīdzināt 3 dažādu augstskolu mācību programmu kvalitāti jau vien izraisa smīnu
@marksisTev mākslas definīcija ir tik šaura, cik šaurs prātiņš! Mūzikas konservatorija mums ir viena no labākajām pasaulē. Mākslas akadēmijas absolventi arī spēj ļoti labi spīdēt pasaules mērogā! Nu, jā, Kultūras akadēmija vājākais posms, bet arī tur ir labas programmas, kurām vienkārši ir nepieciešami papildus līdzekļi vieslektoru algošanai. Vai mēs nepazīstam Hermani, Gobu, animācijas filmu režisorus?
Tos spožos inženierus mēs redzam, braucot pār Dienvidu tiltu - izšūpo ne pa jokam! IT spečuki taisa caurumus VID datubāzēs. Izcils ieguldījums! Katrā programmā 200-300 stipendijas katru gadu.
Ar Marksi nav ko runāt - boļševiku metode, kāpēc vajag ko skaistu, ja labāk sadalīt uz 10 neandertāliešiem, rezultāts Krievijā mūsdienās nav tālu jāmeklē ! Par KA vājo posmu gan negribētu piekrist, tur ir daudz labas un pat dažas unikālas programmas. Valodas tur māca neskaitāmi labāk nekā LU filologos.
nepārproti, es nenolieku mūsu māksliniekus vai izglītības iestādes, man ir tikai viens jautājums - kāds no viņiem labums valstij? Kāds man, kā nodokļu maksātājam, labums, ka konservatorijas studenti spīd pasaulē?
iepazīsties, lūdzu ar Maslova vajadzību piramīdu. Es nesaku, ka kultūru nevajag, es saku, ka kultūra ir piramīdas trešais - ceturtais stāvs, bet mums PIRMAJAM naudiņas līdz galam nepietiek... paskaties uz LU fizmatiem, viņu pēdējais kūdras uzbērums uz Daugavas nes reālu pievienoto vērtību - dod valdībai hintu, kur ietaupīt, var redzēt, ka cilvēkiem vismaz idejas ir, domā, kā aizlāpīt caurumus... vai cienījamiem kultūras spīdekļiem kaut viens priekšlikums ir bijis, kur naudu izraut?
iepazīsties, lūdzu ar Maslova vajadzību piramīdu. Es nesaku, ka kultūru nevajag, es saku, ka kultūra ir piramīdas trešais - ceturtais stāvs, bet mums PIRMAJAM naudiņas līdz galam nepietiek... paskaties uz LU fizmatiem, viņu pēdējais kūdras uzbērums uz Daugavas nes reālu pievienoto vērtību - dod valdībai hintu, kur ietaupīt, var redzēt, ka cilvēkiem vismaz idejas ir, domā, kā aizlāpīt caurumus... vai cienījamiem kultūras spīdekļiem kaut viens priekšlikums ir bijis, kur naudu izraut?
Labums no kultūras ir tāds, ka apkārtējā pasaules sabiedrība Tavu tautu, tai skaitā arī Tevi neuzskata par neizglītotu neandertāliešu baru, kam vienīgā dzīves nepieciešamība un piepildījums ir maslova piramīdas apakšējā daļa - paēst, pačurāt un izgulēties.
Nevajag aizmirst, ka valsts vizītkarte ir tieši tās kultūras bagātība un valsts attieksme pret šo kultūru - tātad attieksme pašiem pret sevi. Lasot komentārus ne tikai šeit, bet arī citos portālos, ir pilnīgi skaidrs, ka latvieši ir tauta, kas nekad sevi nav ne cienījusi, ne mīlējusi, kur nu vēl lepojusies ar saviem panākumiem, tādēļ jau nav ko brīnities, ka mums ir tieši tāda valstiska situācija - tieši kultūra tās visplašākajā nozīmē ir tas, kas mums pietrūkst jebkurās sfērā, jo īpaši politikā.
Nevajag aizmirst, ka valsts vizītkarte ir tieši tās kultūras bagātība un valsts attieksme pret šo kultūru - tātad attieksme pašiem pret sevi. Lasot komentārus ne tikai šeit, bet arī citos portālos, ir pilnīgi skaidrs, ka latvieši ir tauta, kas nekad sevi nav ne cienījusi, ne mīlējusi, kur nu vēl lepojusies ar saviem panākumiem, tādēļ jau nav ko brīnities, ka mums ir tieši tāda valstiska situācija - tieši kultūra tās visplašākajā nozīmē ir tas, kas mums pietrūkst jebkurās sfērā, jo īpaši politikā.
@marksisIzkāp, lūdzu, ārpus būra! Visās normālās valstīs nav svarīgs novirziens, bet gan kāda līmeņa programmu esi beidzis. Piem. finanšu institūcijas ar atplestām rokām ņem matemātiķus, inženierus, filosofus no top skolām, jo apliecinājums, ka esi pabeidzis grūtu programmu, nodrošina, ka veiksmīgi spēsi apgūt jebko.
Iesaku izlasīt Platona "Valsts" - un sapratīsi, ka arī māksliniekus, matemātiķus, filosofus, dzejniekus u.c. Tavuprāt nevajadzīgus kadrus jo īpaši Latvijā ir jāaudzina. Latvijas elite ir gaužām kulturāli nabadzīga, jo to veido komunisti ar labu tehnisko izglītību, bet bez jebkādas kultūras un ētikas izpratnes. Un tagad mēs kliedzam, ka kultūra mums nav vajadzīga!
No vienas puses, var tos studentus saprast.
No otras puses - kāpēc studenti sāk izrādīt politisko aktivitāti tikai tad, kad tiek skartas viņu intereses, un arī, izskatās, pēc augstskolu mācību spēku iniciatīvas?
Kāpēc studenti - juristi neiziet ielās pēc Kūtra paziņojuma un neignorē viņa lekcijas?
Kaut gan, arī var saprast, tad tiemn Latvijā karjera nespīd.
Bet, es arī piekrītu, ka jāsāk mazināt augstskolu administratīvos izdevumus, ja tos samazinātu par % 20, iespējams, nebūtu jāmazina budžeta vietas,
No otras puses - kāpēc studenti sāk izrādīt politisko aktivitāti tikai tad, kad tiek skartas viņu intereses, un arī, izskatās, pēc augstskolu mācību spēku iniciatīvas?
Kāpēc studenti - juristi neiziet ielās pēc Kūtra paziņojuma un neignorē viņa lekcijas?
Kaut gan, arī var saprast, tad tiemn Latvijā karjera nespīd.
Bet, es arī piekrītu, ka jāsāk mazināt augstskolu administratīvos izdevumus, ja tos samazinātu par % 20, iespējams, nebūtu jāmazina budžeta vietas,
Cienījamie tautieši, bet vai tiešām mums ir tik liela vajadzība, pēc visāda veida radošo profesiju pārstāvjiem? Radošās profesijas ir nepieciešamas pie labas ekonomiskās un sociālās situācijas, ko par Latviju šobrīd nevarētu teikt, es neatbalstu, ka samazina un atņem tik radikāli, bet tādas lietas ir jādara. Runājot par IT un Inženieriem, vairums viņu nav starptautiski konkurētspējīgi manuprāt pārsvarā tikai izglītības sistemas un programmu dēļ.
Tā, kā pats savulaik biju apsvēris domu studēt horeogrāfiju, un ir daudz paziņu, radu un draugu, kas saistīti ar radošajām sfērām, tad ir protams ļoti žēl bet reāli domājot, tās nav pelnošās(ar izņēmumiem, ne profesiju ziņā bet indivīdu) profesijas Latvijā.
Palabojiet, ja kļūdos.
Tā, kā pats savulaik biju apsvēris domu studēt horeogrāfiju, un ir daudz paziņu, radu un draugu, kas saistīti ar radošajām sfērām, tad ir protams ļoti žēl bet reāli domājot, tās nav pelnošās(ar izņēmumiem, ne profesiju ziņā bet indivīdu) profesijas Latvijā.
Palabojiet, ja kļūdos.
Kur ir teikts, ka IT speciālisti nav spējīgi starptautiski konkurēt? Tāpēc, ka mums nav sava Skype? Tāpēc, ka daudzi projekti aiziet pie lētajiem indiešiem? Drīzāk mums pietrūkst IT speciālistu, lai uz LV nāktu apjomīgi projekti.Tajā pašā laikā ir zināmi vairāki speciālisti, kad ir aizbraukuši prom no LV strādāt savā IT specialitātē, nevis lasīt sēnes vai zemenes. Slikta konkurētspēja ?
Man šķiet, ka valstij ir finansiāli jāatbalsta to nozaru studenti, pēc kuriem ir reāls tirgus pieprasījums. Pārējiem jāstudē par saviem līdzekļiem. Ja cilvēks ir ļoti talantīgs, viņš manuprāt spēj piesaistīt kaut kādu fondu līdzekļus, bet visādu viduvējību mākslā mums jau tāpat pietiek un vēl pāri paliek.
...bet, lai tā bilde kļūtu pavisam skaidra...būtu lietderīgi arī uzzināt, cik tad liels budžets ir mākslas augstskolām, lai no tā varētu "nogriezt" 1 miljonu...
...visus satracinājis minētais cipars, tikai... tas neatspoguļo vien budžeta vietu samazinājumu, bet arī pašu augstskolu tēriņus, kas ietver arī pasniedzēju darba samaksu, projektus, tehniskos izdevumus...tā aina ir nedaudz plašāka, bet šobrīd tiek izmantotas sakāpinātas emocijas...
...visus satracinājis minētais cipars, tikai... tas neatspoguļo vien budžeta vietu samazinājumu, bet arī pašu augstskolu tēriņus, kas ietver arī pasniedzēju darba samaksu, projektus, tehniskos izdevumus...tā aina ir nedaudz plašāka, bet šobrīd tiek izmantotas sakāpinātas emocijas...
Jābūt reālistiem. Taču tajā pašā laikā arī valsts pārvaldē (iestādēs un aģentūrās) ir pietiekami daudz reformējamu un pārskatāmu vietu, procesu. Tomēr līdz šim laikam tas nav izdarīts/nav vēlētājiem parādīts. Tāpēc atbalstu studentu centienus. Un arī tāpēc, ka taupīšanas pasākumi lielākoties notiek uz iedzīvotāju rēķina, sevišķi to, kas joprojām kaut ko pelna privātajā sektorā.
."..daudz vairāk nes Latvijas vārdu..", tāds ir viens no pieņēmumiem, kuru bez argumentācijas, jo tāpat taču labi izklausās, brūķē katrs , kuram nav slinkums.
Vai tā ir?
Jā, ja māksliniekos iegulda gana daudz naudas, sanāk arī kas smuks un pamanāms. Ja iegulda. Tikai 99 gadījumos no 100 to smuko un pamanāmo, par naudiņām, kuras pārsniegtu ieguldījumu, neviens nepērk.
Inženierus, tehnologus, un tiem pielīdzināmos ļautiņus par konkurētspējīgiem sauc tikai tad, ja viņi pamanās pelnīt.
Katrs var gudri pakratīt galvu, skatoties uz pāris pindzeles triepieniem, un saukt to par mākslu.
Ļoti nedaudzi spēj novērtēt inženieru paveikto.
Bet tā, vai citādi, mākslu apmaksā eksaktie, un ne otrādi.
Mākslas studentiem darba būtu atliku likām - videospēļu jomā, reklāmā, dizainā, grafikā, utt. Problēma jau tā, ka Latvijā, kā komentāros augstāk jau atzīmēts, ļoti trūkst speciālistu, kas tiešām saprastu, kādi formāti un standarti ir populāri, un prastu radīt pieprasītus produktus šajā formātā. Visi labākie speciālisti, piemēram, reklāmā un dizainā, arī tie ar LMA grādu, ir pašmācības produkti. Studenti, ko ražo LMA, ir gadiem jāapmāca, lai tie saprastu, kas un kā darbojas reālajā darba vidē. Tā ir problēma, ko tiešām būtu nepieciešams risināt.
Kulturas paarstaavjiem - visa veida savieniibaam, fondiem utt vajadzeetu veikt savu "strukturaalo reformu" un uztaisiit inventuuru liidzshinejai naudas teereshanas praksei. Liekas Ieva Melngalve jau ierosinaaja diskusiju par sho teemu rakstnieku kongresaa, vai kaadaa citaa, lidziiga saieta - vairs neatceros, bet, protams, viss tas apklusa bez taalakas rezonanses :))
Tautieši, piedodiet, bet, manā skatījumā Jūs esat tik pat stulbi un tuvredzīgi kā pirms 4 gadiem, kad tērējāt lielās algas. Tagad Jums šķiet, ka naudas nav un nekad nebūs.
Ekonomika kaut kad atveseļosies, bet tikmēr mēs nevaram iznīdēt veselu paaudzi ar māksliniekiem.
Atbilde tiem, kas nesaprot kādēļ viņi vajadzīgi - lai sabiedrība nesastāvētu tikai no garlaicīgiem ķēmiem. Kā Jums šķiet, kādēļ Rīga ir tieši tik skaista pilsēta kāda tā ir? Kādēļ Rīgā ir tik daudz interesantu izstāžu un galeriju?
Un jā, es arī domāju, ka viņi tiešā veidā nerada lielu pienesumu IKP, taču to dara netiešā, ne mazāk vērtīgā.
Ekonomika kaut kad atveseļosies, bet tikmēr mēs nevaram iznīdēt veselu paaudzi ar māksliniekiem.
Atbilde tiem, kas nesaprot kādēļ viņi vajadzīgi - lai sabiedrība nesastāvētu tikai no garlaicīgiem ķēmiem. Kā Jums šķiet, kādēļ Rīga ir tieši tik skaista pilsēta kāda tā ir? Kādēļ Rīgā ir tik daudz interesantu izstāžu un galeriju?
Un jā, es arī domāju, ka viņi tiešā veidā nerada lielu pienesumu IKP, taču to dara netiešā, ne mazāk vērtīgā.
satriecoša šaurpierība ne tikai notikušajā, bet arī tautas viedoklī. Latvijas mākslas augstskolas ir ļoti augstas kvalitātes, un, samazinot budžetu tur, vienkārši tiek iznīdēta viena retajām vērtībām, kas Latvijas izglītības sistēmā vispār ir.
kāpēc LU un RTU programmas var dublēties vienā laidā, kāpēc tur studenti par budžeta līdzekļiem var studēt ar nožēlojamiem vidusskolas rezultātiem, bet mākslas augstskolas, redz, ir nevajadzīgākas.
kāpēc šo summu nevar nogriezt tādām programmām, kas tajā gadījumā nebūtu tik sāpīgs un nopietns zaudējums kā mākslas skolām, kurām jau tāpat ir draņķīgi ar finansējumu, un tās vēl piedevām ir vienīgās valstī.
novēlu jums padomāt par to, vai jūs vairāk izjutīsiet mākslas skolu neeksistenci vai to, ka mums ir par pāris inženieriem mazāk. ja domājam par to, kāda desa ledusskapī, tad, protams, māksla mums nevienā galā nav vajadzīga.
veseli ēduši
kāpēc LU un RTU programmas var dublēties vienā laidā, kāpēc tur studenti par budžeta līdzekļiem var studēt ar nožēlojamiem vidusskolas rezultātiem, bet mākslas augstskolas, redz, ir nevajadzīgākas.
kāpēc šo summu nevar nogriezt tādām programmām, kas tajā gadījumā nebūtu tik sāpīgs un nopietns zaudējums kā mākslas skolām, kurām jau tāpat ir draņķīgi ar finansējumu, un tās vēl piedevām ir vienīgās valstī.
novēlu jums padomāt par to, vai jūs vairāk izjutīsiet mākslas skolu neeksistenci vai to, ka mums ir par pāris inženieriem mazāk. ja domājam par to, kāda desa ledusskapī, tad, protams, māksla mums nevienā galā nav vajadzīga.
veseli ēduši
Neticamā šaurpierība vienkārši satriec, viss tas, kas izskan komentāros. Un būtībā ir tik neticami riebīgi - gan par to, ka katra sabiedrības daļa domā par sevi (tagad jau pat studenti pret studentiem), gan par to, ka "talantīgajā" latviešu sabiedrībā izskan šādi viedokļi par mākslu un tas studentiem.
Neviens no rējēju bara nav painteresējies, cik gan daudz ir to "apgriežamo" vietu. Mākslas akadēmijā katrā nodaļā ir caurmērā 5-10 budžeta vietas, gribētāju - desmit reižu vairāk, parasti ap piecdesmit. Neprātīgi nežēlīga atlase, milzīga konkurence, kamēr LU mācīties par valsts naudu var pilnīgi visi, kam vien nav nenormāli liels slinkums ko vispār darīt. Man ir neizsakāms kauns par šādiem lēmumiem, par šādu sabiedrības viedokli.
Neviens no rējēju bara nav painteresējies, cik gan daudz ir to "apgriežamo" vietu. Mākslas akadēmijā katrā nodaļā ir caurmērā 5-10 budžeta vietas, gribētāju - desmit reižu vairāk, parasti ap piecdesmit. Neprātīgi nežēlīga atlase, milzīga konkurence, kamēr LU mācīties par valsts naudu var pilnīgi visi, kam vien nav nenormāli liels slinkums ko vispār darīt. Man ir neizsakāms kauns par šādiem lēmumiem, par šādu sabiedrības viedokli.
...gājienā piedalījās arī politiķi – Saeimas deputāti Imants Parādnieks un Jānis Dombrava (abi VL–TB/LNNK). Gājienā bijis redzams Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, kā arī nacionālistisku mītiņu dalībnieki "pērkoņkrustietis" Igors Šiškins un Uldis Freimanis, kurš rokās turēja nūjas ar galā piestiprinātām miroņgalvām._______________________________
Lieliska kompānija! Vai neatgādina: Priekšgalā iet vīriņš kleins, tas jau mūsu Kirhenšteins!?:)))
Šī filma ir rūpīgi jānoskatās, lai visu saprastu, jo tur ir atbildes uz nākotnes notikumiem:
‘Zeitgeist:Moving Forward’ ir režisora Pītera Džozefa pilnmetrāžas dokumentālā filma, kas uzskatāmi parādīs nepieciešamību virzībai prom no pasaules sabiedrībā valdošās monetārās sociālekonomiskās paradigmas. Filmas tēma paceļas pāri kulturālā relatīvisma un tradicionālo ideoloģiju jautājumiem, pievēršoties empīrisku cilvēka un sabiedrības izdzīvošanas priekšnosacījumu kopumam, lai, liekot lietā zināšanas par nemainīgajiem dabas likumiem, virzītos uz jaunu, ilgtspējīgu sociālo paradigmu, sauktu par ‘Resursu balstītu ekonomiku’ (RBE – Resource Based Economy).......
/>(meklē internetā EN vai RU tulkojumu)
‘Zeitgeist:Moving Forward’ ir režisora Pītera Džozefa pilnmetrāžas dokumentālā filma, kas uzskatāmi parādīs nepieciešamību virzībai prom no pasaules sabiedrībā valdošās monetārās sociālekonomiskās paradigmas. Filmas tēma paceļas pāri kulturālā relatīvisma un tradicionālo ideoloģiju jautājumiem, pievēršoties empīrisku cilvēka un sabiedrības izdzīvošanas priekšnosacījumu kopumam, lai, liekot lietā zināšanas par nemainīgajiem dabas likumiem, virzītos uz jaunu, ilgtspējīgu sociālo paradigmu, sauktu par ‘Resursu balstītu ekonomiku’ (RBE – Resource Based Economy).......
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai
4.Latvijas imigrantu integrācija – nelabvēlīgākā Eiropā 18
Pētījums: ieceļotājiem ierobežota politiskā līdzdalība, bērnus neuzņem skolā
Iepriekšējais raksts
6.Kūtris: no pārmetumiem Muižniecei nav labuma sabiedrībai 108
Ar ziņām par iespējamo protokola viltošanu esot nomelnota Satversmes tiesa un Saeima
Nākamais rakstsVēl par šo tēmu
-
Maģistri pēc 20 gadu gaidīšanas 5
Piecu gadu studiju pielīdzināšanu maģistra grādam iepriekš bremzējis augstskolu...
-
Parazitologs rektors 0
Augstāko izglītību reformē ne jau tikai postpadomju telpā, pārmaiņas notiek visā pasaulē....
-
Netaisnīgās budžeta vietas 37
Lai arī tas vēl nav valdības darba kārtībā, jau tagad gan studentu protestos, gan rektoru...
-
Vispārēja angliskošana vs. pasaules skatījums 32
Par dažiem aizspriedumiem Latvijas augstākajā izglītībā
-
Skolotāju algas šogad nemainīgas 6
Ministrs gribētu, lai valsts augstskolām būtu atļauts veidot mācības krievu valodā