IR

Topošajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas jeb Gaismas pils celtnē izmantotās enerģijas taupīšanas tehnoloģijas ir labākās, kādas vien šobrīd pastāv, raidījumā „Vides fakti" skaidro Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis. Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes profesore Andra Blumberga, izvērtējot bibliotēkas ēkas enerģijas taupīšanas risinājumus, uzskata, ka tos nevar uzskatīt par inovatīviem - tie ir jau 20, 30, 40 gadus veci.

„Sen ir radusies šīs bibliotēkas arhitektoniskā vīzija, taču, ja runājam par energoefektivitātes risinājumiem, tie ir radīti 2006. un 2007. gadā, un tie ir labākie tehniskie paņēmieni, kas šobrīd pastāv," norāda Builis. Kā ēkas enerģijas taupīšanas risinājumu piemērus var minēt fasādē izmantotos stikla paneļus ar īpašu atstarojošu pārklājumu un rekuperācijas sistēmas, kas svaiga aukstā gaisa sasildīšanu Gaismas pilī nodrošinās ar jau sasilušā gaisa palīdzību.

Profesore daudzās mehāniskās iekārtas sauc par „enerģiju rijošām", pasaulē sabiedriskām zonām izmantojot lētākas un videi draudzīgākas alternatīvas. „Piemēram, var lietot nevis klasisko gaisa kondicionēšanu ar milzīgiem aukstumagregātiem un sarežģītām sistēmām, bet gan pasīvo dzesēšanu, kurā tiek izmantota būvkonstrukciju masivitātes un dabiskās ventilācijas kombinācija," norāda Blumberga. Viņasprāt, tādai ēkai kā Latvijas Nacionālās bibliotēka būtu jābūt paraugam inovatīvu risinājumu lomā, taču izmantotās elektroenerģijas taupīšanas tehnoloģijas raksturojamas kā „žanra klasika" - būvnormatīvi ievēroti, taču nekādu inovatīvu taupības risinājumu neesot.

Gaismas pils dienvidu nogāzē nolemts uzstādīt saules baterijas apmēram 1200 m² platībā, kas būs Latvijā līdz šim lielākais saules paneļu kopums vienuviet. Šādi tiek cerēts saražot ap 5 % no bibliotēkas enerģijas patēriņa. Savukārt Andra Blumberga gan norāda, ka citur pasaulē, piemēram, Londonā un Barselonā, jaunuzceltām sabiedriskajām ēkām pašām jāsaražo 30 % no patērējamās enerģijas, un tas ir novedis pie tā, ka šo ēku īpašnieki domā par veidiem, kā samazināt enerģijas patēriņu. „Baidos, ka bibliotēkas gadījumā šīs divas lietas ir atrautas viena no otras," spriež Blumberga.

Pēc aptuveniem aprēķiniem, vadoties pēc šībrīža cenām, vairāk nekā 40 000 kvadrātmetru lielās būves apsildīšana vien varētu izmaksāt ap 110 000 latu gadā, neskaitot izmaksas par elektrību. Projektētāji sola tuvākajā laikā veikt ēkas energoauditu un veikt precīzus energobilances aprēķinus.