KM pārstāvis: ēkā izmantoti labākie energoefektivitātes risinājumi
Topošajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas jeb Gaismas pils celtnē izmantotās enerģijas taupīšanas tehnoloģijas ir labākās, kādas vien šobrīd pastāv, raidījumā „Vides fakti" skaidro Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis. Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes profesore Andra Blumberga, izvērtējot bibliotēkas ēkas enerģijas taupīšanas risinājumus, uzskata, ka tos nevar uzskatīt par inovatīviem – tie ir jau 20, 30, 40 gadus veci.
„Sen ir radusies šīs bibliotēkas arhitektoniskā vīzija, taču, ja runājam par energoefektivitātes risinājumiem, tie ir radīti 2006. un 2007. gadā, un tie ir labākie tehniskie paņēmieni, kas šobrīd pastāv," norāda Builis. Kā ēkas enerģijas taupīšanas risinājumu piemērus var minēt fasādē izmantotos stikla paneļus ar īpašu atstarojošu pārklājumu un rekuperācijas sistēmas, kas svaiga aukstā gaisa sasildīšanu Gaismas pilī nodrošinās ar jau sasilušā gaisa palīdzību.
Profesore daudzās mehāniskās iekārtas sauc par „enerģiju rijošām", pasaulē sabiedriskām zonām izmantojot lētākas un videi draudzīgākas alternatīvas. „Piemēram, var lietot nevis klasisko gaisa kondicionēšanu ar milzīgiem aukstumagregātiem un sarežģītām sistēmām, bet gan pasīvo dzesēšanu, kurā tiek izmantota būvkonstrukciju masivitātes un dabiskās ventilācijas kombinācija," norāda Blumberga. Viņasprāt, tādai ēkai kā Latvijas Nacionālās bibliotēka būtu jābūt paraugam inovatīvu risinājumu lomā, taču izmantotās elektroenerģijas taupīšanas tehnoloģijas raksturojamas kā „žanra klasika" – būvnormatīvi ievēroti, taču nekādu inovatīvu taupības risinājumu neesot.
Gaismas pils dienvidu nogāzē nolemts uzstādīt saules baterijas apmēram 1200 m² platībā, kas būs Latvijā līdz šim lielākais saules paneļu kopums vienuviet. Šādi tiek cerēts saražot ap 5 % no bibliotēkas enerģijas patēriņa. Savukārt Andra Blumberga gan norāda, ka citur pasaulē, piemēram, Londonā un Barselonā, jaunuzceltām sabiedriskajām ēkām pašām jāsaražo 30 % no patērējamās enerģijas, un tas ir novedis pie tā, ka šo ēku īpašnieki domā par veidiem, kā samazināt enerģijas patēriņu. „Baidos, ka bibliotēkas gadījumā šīs divas lietas ir atrautas viena no otras," spriež Blumberga.
Pēc aptuveniem aprēķiniem, vadoties pēc šībrīža cenām, vairāk nekā 40 000 kvadrātmetru lielās būves apsildīšana vien varētu izmaksāt ap 110 000 latu gadā, neskaitot izmaksas par elektrību. Projektētāji sola tuvākajā laikā veikt ēkas energoauditu un veikt precīzus energobilances aprēķinus.
Komentāri (40)
Ieva 24.02.2011. 12.03
Šīs ēkas galvenā funkcija ir būt kultūras piemineklim, bibliotēkas funkcijas tai ir tikai sekundāras. Rīga gribēja savu Sidnejas operu, Rīga to dabūs. Racionālisms te nav bijis un nebūs. Par simboliem neprasa, cik tie maksā.
0
janisvinodis 24.02.2011. 17.31
Dienvidu tilts un Mauzolejs – visprecīzāk raksturo pēdējo demitgadi Latvijas politekonomikā.
4
anita_meistere > janisvinodis 24.02.2011. 20.20
un rīgas centrā esošas pussabrukušās bibliotēkas ēkas ļoti spilgi demonstrē mūsdienu sabiedrības aprobežotību un tumsonību. nozēlojami, ka cilvēki met vienā katlā gan izpildījumu, gan pašu ideju.
0
anita_meistere > janisvinodis 25.02.2011. 12.56
racionāli? konkrēti var argumentēt..ar cipariem un pierādijumiem! gribētos konkrēti pa pozīcijām.
es neesmu būvinženieris vai ekonomists…vēl jo vairāk, man nav pieejama projekta tāme un rasējumi. parējiem laikam ir tāda informācija un skili, tāpēc var “argumentēti” pastiprināt savu viedokli.
darba specifikas dēl nācās saskarties ar vairāku ES valstu bibliotēku (e-daļu tai skaitā)/grāmatu glabātavu konceptiem un realizējumiem.
es ar pilnu atbildību varu apliecināt, ka LV uz aprējo fona izskatās vienkārši nožēlojami. tādu ēku (pēc principa, nevis tieši stikla kalnu) jau sen bija jauzbūvē… tur pat ekonomisku pamatojumu tam visam var samērā vienkārši atrast.
0
a_oleinika > janisvinodis 25.02.2011. 12.37
@freifunkLV
Man gan šķiet, ka tieši Jūs jaucat kopā ideju un izpildījumu. Neviens jau nesaka, ka nav vajadzīga Nacionālā bibliotēka kā tāda vai ka nav vajadzīgs pienācīgi glabāt grāmatas.
Tomēr pretenzijas pret konkrēto “stikla kluci” ir racionālas. Un ar argumentu “jūs neizprotat nacionālās bibliotēkas jēgu” nepietiek, lai tos atspēkotu.
0
piziks > janisvinodis 24.02.2011. 22.27
Bauri paliek bauri. :)
Latvieši kā nācija XX gadsimtā ir guvuši neatgriezenisku ģenētisko traumu: fiziski stiprākos izslaktēja 2 pasaulskaros, čaklākos garīgi sakropļoja Gulagos utml., izglītotākie aizbrauca paši un pāri palika pabiras. Ja tos visus skaitļos sarēķina kopsummā, neviena varbūtības teorija nelīdzēs, lai pamatoti ticētu, ka nācijas ģenētiskais fonds nav cietis.
0
ilze_zagare 24.02.2011. 12.19
Info ir pārāk īss, lai spriestu objektīvi. No ēkas lielāko daļu aizņem stikls, ir skaidrs, ka tas jau nav energoefektīvi. Tātad projektam būtu jābūt pavisam citā veidolā. skaidrs arī tas, ka bibliotēka netika projektēta ar pareizu novietojumu pret debespusēm. No sākuma bija skice un pēc tam atrada vietu, kur “iespraust”. Ēka izteiksmīga, bet morāli novecojusi un pašmērķīga, lai gan pabeidzot radīsies iespaids par ēkas sava laika liecību.
Varbūt bunkurs, bez logiem, ir energo taupīgāks?
7
0
-1
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+6
-6
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+11
-8
Atbildēt
+13
-2
Atbildēt
@astra_ozo > ilze_zagare 25.02.2011. 11.38
to OT
projektu viņš ziedoja, bet tehnisko projektu izstrādāja viņa firma un tas izmaksāja, ja nemaldos, 10 mln. $$$. Normāli.
Ēka monstrs, kas neatbilst nabadzīgās Latvijas iespējām.
0
Mārčonkuls > ilze_zagare 24.02.2011. 21.34
Pilnīgi piekrītu,- tas ir tikai kārtējais un, liekas, šoreiz visdārgākais Rīgas kultūras piemineklis, un meklēt tajā racionālu jēgu vai energo vai kādu citu efektivitāti ir tāpat kā pūlēties saprast tiesībsarga jēgu – Stučkas piemineklim taču neviens nemeklē kādu efektivitāti. Vienīgais, ko varētu vēlēties, ir – plāksni ar labiešu vārdiem. Lai gan, kuru tas interesēs, pats sameklēs, tikai papildus izdevumi.
Pie šodienas pūļa tumsonības gan šitāds līdzekļu izlietojums nav tas pareizākais. Daži, protams, ļoti labi nopelnīja, bet tie jau par izglītības trūkumu nevar sūdzēties. Ciniķi bijuši visos laikos.
0
Ieva > ilze_zagare 24.02.2011. 13.33
Bunkurs mežā ar kontrolētu mitruma un temperatūras režīmu bibliogrāfisko vienību glabāšanai + resns interneta platjoslas pieslēguma kabelis, būtu tad, ja par bibliotēku būtu domāts no funkcionāla viedokļa.
Tāpēc stikla kalns pilsētas centrā nav jāuztver kā bibliotēka, bet gan kā Rīgas kultūras piemineklis. Un visi secinājumi jāizdara no šī viedokļa.
0
raimonds_bossltd > ilze_zagare 24.02.2011. 23.31
to Optiskais Tēmeklis
Es gan biju domājis, ka bija vairāk: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/173364 No vismaz 30 miljoniem, kas tika pārmaksāti, dedzīgākiem projekta aizstāvjiem pa miljonam jau nu vajadzēja sanākt, jeb arī Rāvis ir pēdējais cūka.
0
piziks > ilze_zagare 24.02.2011. 22.22
Pats Birkerts, ja atmiņa neviļ, projektu uzdāvināja/ziedoja.
0
mxblack > ilze_zagare 24.02.2011. 12.33
Krievu armijas bunkuros arī ziemā temperatūra turējās plusos, jo tie bija ar dubultām sienām, nodrošināti pret kumulatīvajiem lādiņiem. Varbūt tādu vajadzēja celt arī Gaismas Pili? Gan jau iedzīvotāji samaksās arī par šo ēku visus tēriņus. Vēl vairak sakonsolidēs savus privātos budžetus, sev un bērniem izurbs jostās jaunus caurumus un tā pils arī spīdēs košā spožumā, tāpat kā spīd mūsu kuplās ierēdņu saimes mājokļi.
0
raimonds_bossltd > ilze_zagare 24.02.2011. 17.00
to Ķīps
Kā justos Birkerts, ja zinātu, ka vismaz desmit nelietīgu politiķu uz bibliotēkas ir nopelnījuši vairāk kā viņš?
0