Apkures parādi trīskāršojušies 10
Privātpersonu apkures parādu summa kopš sezonas sākuma ir trīskāršojusies un pārsniegusi 60 miljonus latu, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dati. Līdzās apkures parādiem mājsaimniecībām krājas arī parādi par komunālajiem pakalpojumiem un ēku apsaimniekošanu, piektdien raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA).
Informāciju LPS apkopojusi, balstoties uz 73 pašvaldību sniegtajām atbildēm par parādu pieaugumu kopš pagājušās apkures sezonas beigām, vēsta aģentūra LETA. Pārējās pašvaldības uzskatījušas par labāku savus parādus neafišēt.
"Šo apkures sezonu pašvaldības droši vien izvilks, martā pārejot uz vēsāku apsildes režīmu," paredz LPS konsultants tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš. "Pa vasaru droši vien tiks nosegta puse apkures sezonas parādu, bet otras puses dēļ var nesākties nākamā apkures sezona."
Kā raksta NRA, valsts iestādes cenšas atrast paņēmienus, ar kuriem piespiest iedzīvotājus norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. Ja diskusijas novedīs līdz rezultātam, to varēs izmantot arī nekustamā īpašuma un zemes nodokļa parādu iekasēšanai. Runas grozoties arī par parādnieku masveida izlikšanu no mājokļiem. Ir.lv jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrija rosināja neatgūstamo parādu kompensācijas mehānismu iestrādāt komunālo pakalpojumu tarifos.
"Mēs cenšamies ielēkt pēdējā vagonā vilcienam, kas aizgāja jau tad, kad uzpūtās nekustamo īpašumu cenu burbulis," situāciju NRA raksturo Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs, kurš vada Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas mājokļu jautājumu apakškomisiju, kurā nodibināta īpaša darba grupa mājokļu parādu problēmas izpētei un risināšanai. Pagaidām vienīgais grupas darba rezultāts, pēc Dolgopolova teiktā, esot "aizraujošas debates".
Savukārt valdība nolēmusi sūtīt uz Saeimu priekšlikumu grozīt Civilprocesa likumu un piešķirt namu apsaimniekotājiem tiesības iekasēt desmito daļu no summas, ko iegūtu, pārdodot parādu dēļ atņemtus mājokļus. Vēl būtiskāks likuma grozījums būtu namu apsaimniekotājiem dotas tiesības atņemt un pārdot arī tādus mājokļus, kuri ir apgrūtināti ar hipotekāro kredītu. Patlaban šādu dzīvokļu īpašnieku parādu atgūšanā priekšroka būtu bankai. Savukārt tiesu izpildītāji apšauba, ka dzīvokļa un tajā esošo mantu izsole varētu pilnībā segt nopietnu parādnieku maksājumus.
Populārākie viedokļi
Pārprasts humānisms, atbalsts tiem , kas nespēj atrast darbu (nav darba, no kā tad es maksāšu?) ir tikai un vainīgi uz godīgo maksātāju pleciem. Tas, ka parādnieks nemaksā, nenozīmē, ka neviens par to nemaksā. Komunālie pakalpojumi no gaisa nerodas.
Par savu dzīvi jāmaksā ir pašam. Pašam ir jāspēj nopelnīt iztikai un dzīvošanai. Un, ja kādas to nespēj izdarīt, ir jāatrod forma, kā to varēt. Jāpārceļas uz mazpilsētu, laukiem, jākooperējas ar radiem, tur, kur īre maza. Valsti var vainot, bet, ja valsts jebkādā veidā norakstīs parādus, tad tas var notikt tikai un vienīgi uz to kaimiņu rēķina, kas maksā nodokļus un veic komunālos maksājumus. Kampars jau pat šo sistēmu grib oficializēt.
Tā kā pirms ievelciet elpu, lai aizstāvētu nemaksātājus, apzinieties, ka viņu parāds būs jāsamaksā jums.
Jā, valsts situācija pie tā ir novedusi,bet Latvijai nav naftas vai cita naudas krāniņa, no kura šos parādus samaksāt. To var izdarīt tikai tās iedzīvotāji.
Tāpēc jautājums ir vienkāršs: vai nu Tev ir jāatmaksā kaimiņa rēķins, vai jācer, ka viņu ātrāk izliks no dzīvokļa. Jo citādi visai mājai, arī Tev, atslēgs siltumu.
Par cik, šobrīd par parādu nemaksāšanu nekas nedraud -
SILTUMA ATSLĒGŠANA TAVAI MĀJAI IR TIKAI LAIKA JAUTĀJUMS- NEŠAUBIES, PAR TO, KA TU GODIGI MAKSĀ RĒĶINUS, TU TIKSI SODĪTS


