IR

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) pauž satraukumu par notikumu attīstību Krievijā pēc 4.decembrī notikušajām Valsts Domes vēlēšanām, īpaši par spēka lietošanu pret demonstrantiem un opozīcijas pārstāvjiem, ministrijas viedokli Ir.lv pauda ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis. Latvija arī norāda, ka Krievijai ir jārēķinās ar demokrātiskā sabiedrībā pieņemtām normām.

Sīlis informēja, ka Latvija uzmanīgi seko notikumu attīstībai un pilnībā pievienojas Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones paziņojumam par Krievijas Valsts Domes vēlēšanām.

Ziņas par pārkāpumiem, kas pieļauti pagājušās nedēļas nogalē notikušo Krievijas parlamenta vēlēšanu laikā, ir pamats "nopietnām bažām", otrdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrina Eštone.

"Ziņas par procesuālajiem pārkāpumiem, piemēram, par nepietiekamo mediju neitralitāti, par nepietiekamo nošķīrumu starp [valdošo] partiju un valsti un par neatkarīgo novērotāju (..) vajāšanu," ir pamats "nopietnam satraukumam, teikts Eštones izplatītajā paziņojumā, vēsta LETA.

Viņa aicina Krievijas varasiestādes risināt problēmas, kuras konstatējuši Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kā arī vietējie novērotāji, lai nodrošinātu godīgu balsošanu pavasarī gaidāmo prezidenta vēlēšanu laikā.

Tam pievienojas arī Latvijas ĀM, aicinot Krievijas varas iestādes rēķināties ar demokrātiskā sabiedrībā pieņemtajām normām, kas nosaka tiesības katram paust savu viedokli un neapmierinātību, tostarp arī pulcējoties un publiski protestējot.

EDSO vadītā starptautisko novērotāju grupa atzinusi, ka Krievijas parlamenta vēlēšanu gaitā konstatēti bieži procedūras pārkāpumi, arī gadījumi, kad vēlēšanu urnās atradušies nelikumīgi ievietoti biļeteni. Vēlēšanās "nebija vienādu spēles noteikumu", teikts EDSO un Eiropas Padomes novērotāju grupas paziņojumā.

"Konkurence bija nosvērta par labu valdošajai partijai, vēlēšanu administrācija nebija neatkarīga, vairums mediju nebija objektīvi, un valsts varasiestādes nepiemēroti iejaucās dažādos līmeņos," norādīja novērotāji.

Kaut arī vēlēšanās piedalījās septiņas politiskās partijas, vairākas opozīcijas partijas netika reģistrētas, un tas "sašaurināja politisko konkurenci". "Šīs vēlēšanas bija kā spēle, kurā dažiem spēlētājiem ir ļauts izdarīt metienu, un tad laukums tiek sasvērts par labu vienam spēlētājam," sacīja EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja priekšsēdētāja Heidi Taljavini.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 6.decembrī Viļņā notiekošās EDSO ārlietu ministru sanāksmes laikā tikās arī ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, aicinot Krievijas pusi ratificēt prezidenta Valda Zatlera 2010.gada decembrī vizītes Maskavā parakstītos līgumus par izvairīšanos no dubultās nodokļu aplikšanas un par robežšķērsošanas kārtību pierobežas reģionu iedzīvotājiem.

Rinkēvičs un Lavrovs apmainījušies viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar naturalizācijas procesu Latvijā, un Maskavā notikušās Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas pirmo sēdi. Taču pēc ĀM izplatītā preses paziņojuma par šo tikšanos saprotams, ka par protestiem Maskavā un Sanktpēterburgā runāts nav.

Saskaņā ar oficiālajiem balsu skaitīšanas rezultātiem valdošā partija "Vienotā Krievija" no 450 deputātu vietām ieguvusi 238, kas gan ir ievērojami mazāk nekā 2007.gadā, kad tā izcīnīja 315 mandātus. Krievijas vienīgā neatkarīgā vēlēšanu novērotāju organizācija "Golos" apliecinājusi, ka tā ir iesniegusi 5300 sūdzību par vēlēšanu likumu pārkāpumiem.