IR

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izvērsusies diskusija par Latvijas iedzīvotāju skaita datu ticamību un emigrācijas datiem kā vienu no iedzīvotāju skaita izmaiņu faktoriem. Šajās diskusijās nereti Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) tiek pārmests, ka tā neveic t.s. reālās emigrācijas aprēķinus un tiek piedāvāts CSP izmantot metodoloģiski nepamatotas metodes oficiālajā statistikā.

Nenoliedzami lielu ekonomisko pārmaiņu periodos notiek iedzīvotāju pārvietošanās - no dažām valstīm iedzīvotāji aizbrauc un citās valstīs iedzīvotāju skaits ievērojami palielinās. Abos gadījumos ne vienmēr valstīs esošās administratīvās sistēmas nodrošina atbilstošu migrācijas uzskaiti.

Iedzīvotāju skaita pārbaude un precizēšana gan valstī kopumā, gan katrā administratīvajā teritorijā ir viens no šā gada sākumā veiktās tautas skaitīšanas uzdevumiem. Tās rezultāti ļaus arī iegūt precīzu informāciju par no Latvijas emigrējušo personu skaitu. Laika periodā starp tautas skaitīšanām, iedzīvotāju skaita aprēķiniem tika izmantots Iedzīvotāju reģistrā reģistrētais pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kurš tiek koriģēts ar dzimstības, mirstības un dokumentētās migrācijas datiem.

Patlaban diskusijā par emigrācijas apmēriem tiek aizmirsts svarīgs faktors - mirstība. 

Mirstība laikposmā kopš iepriekšējās skaitīšanas ir bijusi lielāka salīdzinājumā ar jaundzimušo skaitu. Šā iemesla dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2000. - 2010.gadā samazinājies par 119 tūkstošiem cilvēku.

Vienlaikus jānorāda, ka profesora Mihaila Hazana piedāvātā metodoloģija var tikt izmantota zinātniskos pētījumos, bet šādu metodi, sagatavojot oficiālo iedzīvotāju migrācijas statistiku, neizmanto nevienā Eiropas Savienības (ES) valstī, jo tā nenodrošina datu objektivitāti. Profesora veiktajā pētījumā tiek izmantoti dati par piešķirto sociālās apdrošināšanas numuru skaitu, sešu mēnešu uzturēšanas laika kritēriju personas pieskaitīšanai emigrantiem u.c. Šo datu avotu specifika rada augstu risku kļūdainu datu ieguvei un netiek akceptēta to atbilstība kvalitātes kritērijiem.

Attiecībā uz valstīm - Lielbritāniju un Īriju, uz kurām izceļo lielākā daļa ekonomisko migrantu no Latvijas, profesors norāda, ka šo valstu oficiālie statistikas dati nav pieejami, tādēļ izmantota ekstrapolācija un dati par sociālās apdrošināšanas numura piešķiršanu. Papildus šiem datiem pētnieks M.Hazans savos pētījumos un komentāros par tajos izmantoto datu avotiem min arī publiski pieejamos reģistrus, kurus it kā jebkurš interesents varot izmantot, bet netiek nosaukts neviena reģistra nosaukums, kurā būtu iegūstami dati identificējamu personu līmenī. 

Informācijai - Lielbritānijā un Īrijā nav valsts iedzīvotāju reģistra. 

Lielbritānijā dati par iebraukušajiem citu valstu iedzīvotājiem tiek iegūti kā statistiskās izlases apsekojumu dati, intervējot cilvēkus robežšķērsošanas vietās (ostās, lidostās, u.c.). Šie dati ar matemātiskām metodēm tiek vispārināti un tālāk tiek izmantoti imigrācijas aprēķiniem.

CSP norāda, ka M.Hazana veiktā pētījuma lietotāji, iespējams, tiek maldināti arī par situāciju mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, jo iegūtie dati par nedokumentēto emigrantu skaitu netiek izmantoti šo valstu iedzīvotāju skaita koriģēšanai.

Lai iegūtu precīzākus datus par nedokumentētās emigrācijas apmēriem, būtu nepieciešams veikt metodoloģiski pamatotu pētījumu, kam nepieciešami arī resursi. Vienlaikus pat, ja šādi resursi tiktu rasti, problēmu pilnībā atrisināt nevarētu, jo iztrūktu svarīgs posms - teritoriālā iedzīvotāju statistika.

CSP uzskata, ka, ņemot vērā iedzīvotāju statistikas lietotāju vēlmes un teritoriālā dalījuma nozīmīgumu, problēmas risinājums būtu jāmeklē pilnvērtīgā un efektīvā dokumentētās emigrācijas nodrošināšanā. Lai gan no ekspertu puses tiek atzīts, ka emigrācijas datus labāk var uztvert saņēmējvalsts, iepriekšminētie argumenti par izmantotajām pieejām citās valstīs liecina, ka Latvijas gadījumā šī metode nenodrošina kvalitatīvus datus.

Statistikas datu ticamības paaugstināšanai nozīmīga loma varētu būt individuālo datu apmaiņai starp ES dalībvalstu statistikas iestādēm. Problēmas izpēte ir sākta, taču, ņemot vērā dalībvalstu likumdošanā ietvertās ļoti augstās prasības fizisko personu individuālo datu aizsardzībai, pēc ekspertu vērtējuma šāda datu apmaiņa ir praktiski neiespējama tuvākajā desmitgadē.

Oficiālās iedzīvotāju migrācijas statistikas datu kvalitāte kļūs augstāka, ja emigrējušie iedzīvotāji informēs PMLP Iedzīvotāju reģistru par savu jauno dzīvesvietu ārzemēs. No valsts puses to varētu sekmēt izmaiņas likumdošanā, kas paredzētu stimulus iedzīvotājiem un arī pašvaldībām sniegt šo informāciju minētajam reģistram.

Autors ir Centrālās Statistikas pārvaldes Tautas skaitīšanas daļas darbinieks