IR

tgruntmanis Manuprat sis reformas un diskusijas par tam ir loti nepieciesamas.
Lai gan piekritu rakstitajam ka zinasanas pedejos 20 gados ir uzlabojusas, mes butiski atpaliekam no Igaunijas un mums butu jabut skaidram kapec.
Ja runa par vaucera skolam, tas dod jauniesiem ar gudram galvam, un nabadzigakiem vecakiem ieklut "prestiza" skolas.
Seit kopija no mana raksta zurnala IR.

Uztrauc tas, ka Latvijā ir ļoti maz to skolnieku, kas sasniedz zināšanu 5. un 6. līmeni (testā zināšanas augošā secībā tiek vērtētas no 1.-6. līmenim) lasīšanā, matemātikā. Latvijā ir mazāk nekā 5% devītklasnieku lasa 5.-6. līmenī un kopējais punktu skaits lasīšanā ir 484. Salīdzinoši Lietuvā tie ir 3% un 468 punkt, Čehijā 5% un 478, Igaunijā 8% un 501, Zviedrijā 10% un 497, Somijā 13% un 536, Šanhajā (Ķīna) 20% un 556.

Matemātikā situācija ir līdzīga - Latvijā kopējais punktu skaits ir 482 un 5% skolēnu zināšanas ir 5.-6. līmenī, Čehijā 493 un12%, Zviedrijā 494 un 12%, Igaunijā 512 un 12%, Somijā 580 un 25%. Lietuvā ir zemāks punktu skaits - 477, bet vairāk to, kas atrodas 5.-6. kategorijā, salīdzinot ar Latviju. Šanhajā rezultāts ir 600 un 50%.

Pēc tā paša principa apkopojot rezultātus zinātnes priekšmetos, paveras šāda aina - Latvijā 4% un 494, Lietuvā 6% un 491, Zviedrijā 8% un 496, Igaunijā 12% un 528, Somijā 20% un 528, Šanhajā 22% un 575. Apkopojot datus, lasīšanā Latvija ieņem 30. vietu (Igaunija - 13.), matemātikā 36.vietu (Igaunija 17.), zinātņu priekšmetos 31.vietu (Igaunija 9.)

Ļoti satraucoši, ka bērniem, kas mācījušies lauku skolās, saņem vidēji par 20 punktiem mazāk jebkurā priekšmetā, vēl lielāka starpība ir starp pārtikušu un trūcīgu vecāku bērniem - atšķirība ir 30 punkti. Tas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc visām augstskolām jāstimulē (jāatlaiž mācību maksa) studentu uzņemšana no trūcīgajām ģimenēm, kā tas ir visur pasaulē. Vairāk par to šajā rakstā.

Ir skaidrs, ka skolnieki, kuru zināšanas ir 5.-6. līmenī, būs labi sagatavoti studenti un spētu nākotnē sniegt sabiedrībai būtisku intelektuālu pienesumu jebkurā laukā. Lai gan varētu likties, ka 20-30 punktu starpība PISA testā nav nekas liels, ASV ekonomisti ir aprēķinājuši, ja izdotos vidējo PISA testa punktu skaitu palielināt no vidēji 500 uz 520 nākošo 20 gadu laikā, tad IKP visā pasaulē pieaugtu par 60 triljoniem latu, vai pārrēķinot to uz Latvijas iedzīvotāju skaitu - par 1.5 miljardiem latu gadā. To apstiprina Ludger Wossemann no Minhenes universitātes: "Labākais ekonomikas attīstības noteicējs tālākā nākotnē ir skolnieku internacionālo testu rezultāti matemātikā un citās zinātnēs." Tas skaidrs, ka tas nenotiks vienā un pat ne piecos gados, tomēr šajā virzienā būtu aktīvi jāstrādā.

Secinājumi no šīs sadaļas ir vairāki. Pirmkārt, Igaunija un Ķīna apsteidz daudzas valstis, kuru izdevumu izglītībai un vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir daudz augstāki (Ķīnā vidējais ienākums ir četras reizes mazāks kā Latvijā) un pierāda - nozarei piešķirtajai naudai ir liela nozīme, taču tā pati par sevi neuzlabos mūsu zināšanas. Otrkārt, lai gan ir svarīgi samazināt to jauniešu grupu, kas atrodas 1.-2. līmenī, augstākās izglītības attīstībai ir svarīgi, lai strauji pieaugtu vidusskolnieku skaits, kuru zināšanas ir tieši 5. un 6. līmenī, pretējā gadījumā mums būs neiespējami konkurēt ES un pasaules ekonomiskajā telpā.
Diskutesim, domasim un ieviesisim labako.
Ugis Gruntmanis