Ledus sakustējies • IR.lv

Ledus sakustējies

7
Skolās ir jāienāk «cita kaluma cilvēkiem», taču vienlaikus tajās jau ir daudz skolotāju, kuri varētu strādāt citādi un agrāk tā jau ir strādājuši, taču nav atbalstīti.
Anita Brauna

Latvijas sabiedrība ir ilgi saukusi pēc pārmaiņām izglītības sistēmā. Nākamajā gadā dabūsim, ko gribējām – Roberts Ķīlis, kurš vienmēr ir provocējis ar saviem netradicionālajiem uzskatiem par izglītību, tagad kā ministrs ir gatavs reformām. Arī panākt, ka vecāki paši izlemj, kurai skolai atdot savu nodokļu naudu 

Zatlera Reformu partijas izvirzītā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa reformu piedāvājums aptver visus izglītības līmeņus, sākot no bērnudārziem un beidzot ar arodskolām un augstskolām. Šajā rakstā koncentrējamies uz vispārizglītojošajām skolām, kurās pārmaiņas varētu ienākt visātrāk – Ķīļa plānos ir 2012.gadā izvēlēties skolas, kuras pilotprojektā izmēģinās dzīvi pa jaunam. 

Lai labāk saprastu, kurp reformas vedīs, nepieciešama neliela atkāpe, kur esam pašlaik. Lai arī no sabiedrības diskusiju toņa var rasties priekšstats, ka pašreizējā situācija ir katastrofāla, tā gluži nav. Atšķirībā no labklājības līmeņa tabulām, kur Latvija tradicionāli atrodas ES valstu lejasgalā, izglītības mērījumos aina ir patīkamāka. Piemēram, OECD pētījumos (Programme for International Student Assessment jeb PISA pētījumi) Latvijas skolēnu dabaszinātņu un lasīšanas prasmes ir novērtētas vidējā ES līmenī, matemātikā – mazliet zem vidējā. Citā – McKinsey – pētījumā Latvija ir ierindota starp valstīm, kuras pēdējos 20 gados ir viskardinālāk uzlabojušas izglītības kvalitāti un kura ir pacēlusies no viduvējas izglītības sistēmas uz labu. 

Latvijas mērķis ir nokļūt pie valstīm ar ļoti labu izglītības kvalitāti. Kā norāda organizācijas Iespējamā misija vadītāja Zane Oliņa, lai pakāptos līdz labam izglītības līmenim, bija nepieciešams viens reformu kopums (izglītības standarts, centralizēti eksāmeni), bet, lai paceltos līdz ļoti labam, – pavisam cits. «Lai nonāktu pakāpē, kur bērniem tiek mācīta kritiskā domāšana, komunikācijas un sadarbības prasmes un [veidojas] patstāvīgs cilvēks, kas var pasauli apgāzt, ir vajadzīga pavisam cita klase un cits skolotājs. Tur vajadzīgas autonomas skolas, kas mācību procesu veidotu citādu nekā pašlaik, un ļoti augsta ranga profesionāļi, kas ir patstāvīgi savā domāšanā un spēj labi sadarboties skolas iekšienē,» raksturo Oliņa. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu