IR

Sports ir vienā no tām sabiedrisko aktivitāšu sfērām, kurā bez labvēļu, mecenātu, sponsoru, sauciet kā gribat, atbalsta grūti cerēt uz augstiem sasniegumiem. Gan Latvijas, gan Eiropas, gan pasaules mērogā. 

Jaunlaiku Latvijā ar sporta sponsorēšanu gājis kā pa amerikāņu kalniņu. No jaundzimušā biznesmeņa norādes uz kabineta stūri, kurā guļ vairāki maisi ar rubļiem (repšikiem) un frāzes - Paņem vienu!, līdz paša biznesmeņa izmisuma pilnam skatienam „lielās depresijas laikā" - Pats esmu auzās!. Bija savas shēmas ziedotājiem, kā izmantot nodokļu atlaides, bija savi ceļi sporta aktīvistiem. Bija arī valdības mēģinājumi to sakārtot. Ja Repšes laikā procesā būtu ne tikai sirds (liela vēlme mainīt sistēmu), bet galva (gudra taktika un stratēģija, kā to paveikt), tad tagad varbūt arī nebūtu pamata šīm pārdomām. Skrēja kā vējš, atdūrās kā miets, arī tāpēc ir tā, kā ir. Pat Rīkojums Nr.2 neko daudz nav mainījis.

Nupat ne tikai Latvijas sporta sabiedrību saviļņoja ziņa, ka „Latvijas Valsts meži" Latvijas Olimpiskajai komitejai noziedojusi 2,4 miljonus latu. Milzīga summa no valsts uzņēmuma puses. Toties mērķis cēls - lai mūsu sportisti varētu sekmīgāk sagatavoties olimpiskajām spēlēm. Nākamais ir olimpiskais gads, kad visi ceļi vedīs uz Londonu. Tiktāl ir lieliski.

Pārdomas vienā izmisumu, citā - sašutumu - rosinoši ir nākamie fakti, kā šī nauda tiks (jau tikusi) sadalīta. 500 000 latu - Latvijas Basketbola savienībai, 450 000 latu - basketbola klubam "VEF", 450 000 latu - BK "Ventspils". Kāpēc tieši šiem klubiem, atbilde nav tālu jāmeklē. Tikai jāapskatās uzvārdi kluba vadības ailēs vai jāsameklē tai pietuvinātās personas. Tātad kopā basketbols dabūs 1,4 miljonus no 2,4. Der piebilst, ka gan vīriešu, gan sieviešu izlasei jau zudušas pēdējās cerības aizbraukt uz Londonu. Runā, ka šī nauda basketbolistiem palīdzēšot īstenot mērķi kvalificēties 2016.gada spēlēm. Līdzīgas vīzijas jau ir piedzīvotas, tomēr tikai dāmas kvalificējās 2008.gada spēlēm Pekinā. Bet, ak tavu dīvainību - sieviešu basketbolam no šīs summas tiks labi ja 1/50! 

Šķetinām tālāk - 350 000 tiek futbolam. Arī šajā spēlē viss jau ir paspēlēts - arī Londona. Tas, ka Latvijas Futbola federācijas (LFF) budžets pat ar FIFA un UEFA dāsnām piešpricēm ir uz sabrukuma robežas, vēl nedrīkst būt pamats šādam lēmumam. Tā varēja lemt „Nordea", kas bija ilggadējs LFF atbalstītājs.

Tad vēl sava artava tiks ziemas sporta veidiem - hokejam, bobslejam, skeletonam, kamaniņām, biatlonam... Tiesa, tam pašam skeletonam, kur pa visu pasauli spīd Martins Dukurs, iedalīti tikai 10 000, bet LBF (arī skeletonam) kopā tikai 90 000 un arī tikai pēc viceprezidenta un savas lietas fanātiķa Zinta Ekmaņa šantāžas (bijuši paredzētii 40 000). Martina tēvs un treneris Dainis Dukurs atzina, ka 2012.gadā būtu gatavi pat nest upuri par labu vasaras olimpiešiem, taču ne par labu basketbolam un šādai sadalei. Tātad vēl kādi 200 000 nost.

Kas paliek vasaras veidiem, kam patiešām jāgatavojas startiem Londonā? Nu vismaz skaidrs, ka masveidīgākais un viens no demokrātiskākajiem sporta veidiem, kas turklāt ir daudzu jo daudzu citu sporta veidu pamatā, vieglatlētika dabūs apaļu nulli. Turklāt tieši vieglatlēti veidos vismaz trešdaļu no Latvijas delegācijas Londonas spēlēs. Bet ko tur daudz var gribēt, ja visam pārējam palicis tikpat, cik vienam basketbola klubam - privātai struktūrai. Vēl jau jāņem vērā, ka abos Latvijas basketbola flagmaņos puse komandas ir dažādu ādas krāsu leģionāri, un mūsu jaunie talanti, Armanda Krauliņa vārdiem runājot, nereti ir tikai „dvieļu turētāju" lomās. Bet „bērnu sporta attīstības" projekti, kam, lūk, tikšot daļa šīs naudas, uzpeldēja tikai pēc saceltās kņadas. Kā mēdz teikt, papīrs pacieš visu un uz tā var uzburt visdažādākās sapņu pilis.

Izrādās, ka patlaban nav atrodams neviens, kas būtu galvenais lēmējs tieši par šādu līdzekļu sadali. Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) rausta plecus, „Latvijas valsts meži" groza galvu, bet sportu pārraugošā Izglītības un zinātnes ministrija par šo pat neesot lietas kursā. It kā bijusi „ekspertu aptauja", tikai ekspertu vārdi nav zināmi. Optimists šajā gadījumā teiktu: „Sistēmā ir robi", bet pesimists: „Sistēmas kā tādas vispār nav". Tāpēc tieši no šejienes jāsāk „rakt grāvi".

Labi, ka garām gāja kādreiz pazīstams literārs tēls Kindzulis un teica... Kurš dzirdēja, ko viņš īsti pateica? Un vai viņš bija optimists?

Līdz gadumijai vēl ir laiks un, lai 2012.sāktos uz optimistiskas nots, var paspēt kļūdu izlabot.

Autors ir profesionāls sporta žurnālists