IR

Ceturtdien Saeima noturēja divas sēdes - parasto un ārkārtas. Vispirms bija ārkārtas. Tajā lēma, vai sākt Saeimā apspriest Satversmes grozījumus, kas paredz otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Viss notika variantā, kas sabiedrībai jau iepriekš bija labi zināms. Saskaņas centra (SC) deputāti demonstratīvi pameta zāli, palicēji nobalsoja pret. Arī Kārļa Krēsliņa "atturas" (aizmirsa brilles, sajauca pogas) ir negatīvais balsojums. Referendums jautājumā par otro valsts valodu, visticamāk, tiks sarīkots 18.februārī, un tā iznākums - ja nenotiks nekādi brīnumi - tāpat ir iepriekš paredzams. Turpināsim dzīvot ar vienu valsts valodu.

Kutelīgā situācijā nonākusi apvienība SC, un vispirmām kārtām jau to Saeimā pārstāvošie deputāti. Tie, kas teikuši zvēresta (vai svinīgā solījuma) vārdus. Taču arī citiem SC biedriem ir, par ko padomāt.

Ceturtdien SC Saeimas frakcija laida klajā paziņojumu, kurā atgādina, ka Saskaņas centrs vienmēr iestājies par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu". Tā tas patiešām ir. Tikai vai uz ilgu laiku?

Sprukas, kurās apvienība nonākusi, labi ilustrē tās līdera Nila Ušakova rīcība pēdējos pāris mēnešos. Viņš publiski atzinis, ka licis parakstu referenduma atbalstam. Loģika prasa, lai viņš piedalītos referendumā un balsotu par to nostādni, par kuru pats parakstījies. Kā tad būs ar "vienmēr ir iestājies"? 

SC acīm redzami nav skaidrs, kā izdarīt, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva. 

Par apvienības ārkārtas kongresa sasaukšanu nekas gan nav dzirdēts. Taču bez kongresa un iespējamās šķelšanās pretrunu mezglu diezin vai būs iespējams atraisīt.

187 tūkstoši jeb aptuveni 12% Latvijas pilsoņu atbalstījuši otro valsts valodu, un tas ir vērā liekams skaits. Ja cilvēks mītnes zemē vēlas augstāku statusu savai dzimtajai valodai - tas nav nekas pretdabisks. Domājams, ne mazums piekritēju atrastos, piemēram, ieteikumam pazemināt pensijas vecumu, teiksim, vīriešiem līdz 52 gadiem, sievietēm - līdz 50. Cita lieta, ka vēlmes realizācijas iespējamība un tās sekas būtu ar skaidru galvu jāizvērtē politiķiem, kas šos cilvēkus pārstāv vēlētajās institūcijās. SC, kā izrādījās, nav bijis tam gatavs. Iznācis kā tam krievu folkloras puiškanam, ka nolēma nosaldēt ausis, "lai ieriebtu mammai".

Labi zināms, ka nelaime nenāk viena un nenāk brēkdama. Knapi uzvaroši beigusies "Dzimtās valodas" rosinātā otrās valsts valodas kampaņa, klāt jau cita sabiedriskā organizācija - "Par vienādām tiesībām". Tā tandēmā ar Tatjanas Ždanokas PCTVL sākusi notariāli apstiprinātu parakstu vākšanu citam referendumam. Par automātisku pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Eiropas Parlamenta deputāte Ždanoka publiskajā telpā skaidri aprāda: "Tikai ar Eiroparlamenta palīdzību vien nav iespējams atrisināt masveida nepilsonības problēmu. Patiešām, starptautiskās organizācijas un Eiropas deputāti var izdarīt morālu spiedienu, taču tikai tad, ja ir izpildīts galvenais priekšnoteikums - aktīva cīņa par nepilsoņu tiesībām mājās, t.i., Latvijā un Igaunijā. Saprotiet, nemēdz būt otrās frontes, ja necīnās pirmā!"

Lindermani arī Āfrikā ir lindermani, tāpat zināms tas vienīgais, kas spēs iztaisnot uz barikādē saucējas Ždanokas politisko kupri. Taču uz SC tomēr negribētos skatīties kā uz Kremļa darbarīku.