IR

Aptaujājot tos Latvijas pilsoņus, kas piedalījās 11.Saeimas vēlēšanās un kuri vēlēšanu zīmē pauda negatīvu attieksmi pret kādiem deputātu kandidātiem, 43,8% atzinuši, ka ievilkuši svītriņu jeb mīnusu lodziņā (rombiņā) iepretim deputāta kandidāta vārdam vai uzvārdam, liecina SKDS veiktā aptauja. Mīnus netiek uzskatīta kā negatīvas attieksmes paušana, likums nosaka, ka tikai, svītrojot kandidāta vārdu vai uzvārdu, tiek ieskaitīts negatīvais novērtējums.

Kā liecina SKDS oktobrī veiktā aptauja, 56,2% no tiem, kas vēlēšanu zīmē pauda negatīvu attieksmi pret kādiem deputātu kandidātiem, to izdarījuši pareizi - svītrojuši kandidātu vārdu vai uzvārdu, bet 43,8% atzinuši, ka likuši mīnusus lodziņos iepretim kandidātu vārdiem. Aptaujā arī redzams, ka vīrieši salīdzinoši labāk pārzinājuši šīs nianses - 61,1% negatīvo attieksmi pauduši, nosvītrojot kandidāta vārdus, nevis liekot mīnusus. Starp tiem, kas negatīvo attieksmi pauduši, liekot mīnusus, visvairāk bijuši cilvēki ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie un cilvēki ar vidēji augstiem ienākumiem.

Ir.lv lūdza viedokli Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājam Arnim Cimdaram par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Cimdars sacīja, ka nav tos redzējis un piesardzīgi komentēja procentuāli lielo cilvēku skaitu, kuru negatīvais novērtējums deputātu kandidātiem faktiski nav ņemts vērā, jo viņi likuši mīnusus. CVK vadītājs uzsvēra, ka nav zināms, cik daudz cilvēku piedalījās SKDS aptaujā un cik liela daļa no tiem bijuši tie, kas vēlēšanās pauduši negatīvu attieksmi pret deputātu kandidātiem.

Cimdars pašam arī šķiet, ka mīnusu skaits vēlēšanu sarakstos nevarētu būt bijis tik liels. Viņš arī uzskata, ka esošā kārtība, kad mīnusi netiek uzskatīti par kandidāta negatīvu novērtējumu, nav jāmaina, vien būtu jāturpina izglītot vēlētāji. Ja būtu kas jāmaina, tad, pēc Cimdara domām, pozitīvā novērtējumā būtu jāieskaita arī kāsīšus jeb ķekšus, kas ielikti lodziņos pie deputātu kandidātu vārdiem. Šobrīd pozitīvā novērtējumā tiek ieskaitīti vien plusi, taču "tie dažiem var asociēties ar krustiem un beigām", uzskata CVK vadītājs.

Skaidrojot, kādēļ mīnusi netiek ieskaitīti vēlētāju negatīvajā novērtējumā, Cimdars atsaucas uz likumu, taču tam esot 'vēsturiskas saknes". CVK vadītājs atminas, ka jau 90.gados mīnusus nolemts neieskaitīt, jo tos esot viegli viltot - proti, ievilkt, apstrādājot vēlēšanu zīmes. "Piemēram, naga galu iemērcot tintē, mīnusus salikt pie kandidātu vārdiem var pat bez pildspalvas, it īpaši sievietes, " skaidroja Cimdars.

CVK vadītājs noliedza, ka Saeimā ievēlēto cilvēku saraksts būtu ievērojami savādāks, ja visi tie, kas lika mīnusus, būtu svītrojuši deputātu kandidātus. Tāpat Cimdars noraidīja kritiku par nepietiekami sabiedrības informēšanu šajā jautājumā, norādot, ka CVK klipos ir skaidri norādīts, kā jāveic balsošana.