IR

Irina Borogana kopā ar kolēģi Andreju Soldatovu uzrakstījuši grāmatu "Jaunā muižniecība. FDD vēstures stāsti", kuras pirmais izdevums dienas gaismu ieraudzīja ASV, jo Krievijā neatradās izdevniecība, kas uzdrošinātos grāmatu publicēt.

- Padomju Savienības pastāvēšanas laikā mūs, parastos cilvēkus, VDK kontrolēja vienmēr un visur. Kāds šajā jomā ir stāvoklis tagadējā Krievijā?

- Ir kvalitatīva atšķirība. Padomju Savienība bija totalitāra valsts, kur VDK patiešām kontrolēja visus un visur. Krievijas Federāciju, ja daudz, varam apzīmēt kā autoritāru valsti. Pašlaik Krievijas pilsoņu lielākā daļa netiek nekādi kontrolēta. Tagadējam režīmam nav tik augstu prasību, kādas bija kādreizējam. Ja cilvēks ne ar ko neizceļas politikā vai biznesā, viņš Federālajam Drošības dienestam (FDD) neliekas interesants. Turklāt, salīdzinot ar VDK, FDD ir daudz ierobežotāki visu veidu resursi. Taču, ja cilvēks ir politiski aktīvs, viņš nonāk specdienesta redzeslokā. Izsekošana notiek uz likumīga pamata, un to veic viens no FDD departamentiem - Konstitucionālās iekārtas aizsardzības departaments.

- Nesen Krievijā stājās spēkā likumdošanas grozījumi, kas bezmaz vai pielīdzina greizu skatienu ekstrēmismam. Vai tas ir izjūtams?

- Diemžēl pēdējā laikā tā dēvētā ekstrēmisma apkarošanas kampaņa - tā dēvētā tāpēc, ka tā nav cīņa pret reālo ekstrēmismu, teiksim, nacismu. Taču šī kampaņa lielākoties vērsta pret citādi domājošiem cilvēkiem, kuriem ir savi politiskie uzskati, kas nav varas iestāžu akceptēti. Tagad gan ar politiskajiem aktīvistiem strādā arī Iekšlietu ministrija (IeM). Krimināllietas tiek ierosinātas par neuzmanīgi pateiktiem vārdiem, ierakstiem internetā. FDD ir sava vieta un loma šajā kampaņā, ne tā vislielākā vienkārši tāpēc, kas darbinieku skaits nav liels.

- Krievijā ir paliels visādu speciālo dienestu skaits. Vai tie savstarpēji konkurē?

- Agrāk, prezidenta Borisa Jeļcina laikā, pastāvēja sīva konkurence un pat "kari". Mums, žurnālistiem, tā patiesībā bija izdevīga situācija informācijas iegūšanai. Jā, notika cīņa par prezidenta atbalsta iegūšanu. Daļa no iepriekš patstāvību ieguvušajiem speciālajiem dienestiem ir atkal iekļauta FDD sastāvā. Taču savstarpējās cīņas elementi ir palikuši, piemēram, par tiesībām pārraudzīt kādu noteiktu jomu. Tomēr nevar teikt, ka notiek smaga cīņa par resursiem. FDD saņem, cik tam vajag. Galu galā Putins ir ienācis politikā no FDD, un tas pats sakāms par daudziem cilvēkiem Krievijas varas augstākajos ešelonos. Taču mēs nezinām, cik daudz naudas nonāk speciālo dienestu rīcībā - šīs valsts budžeta sadaļas ir slepenas.

- Nesen uzvirmoja diezgan liels skandāls, kad nāca zināms, ka Piemaskavā augstas prokuratūras amatpersonas piesegušas nelegālu azartspēļu biznesu. Vai līdzīgi nemēdz grēkot arī speciālo dienestu darbinieki?

- Reāli gadījumu, kad lietas ierosina saskaņā ar likuma prasībām, ir ļoti maz. Kā piemēru varu minēt gadījumu Ņižņijnovgorodā. Šā apgabala FDD pārvaldes priekšnieku apsūdzēja saistībā ar narkotiku tirdzniecību. Taču šādi gadījumi parasti tiek pieklusināti. Ir bijušas skaļas prāvas pret milicijas darbiniekiem - es te runāju par augstus amatus ieņemošiem ģenerāļiem -, bet nav bijis saistībā ar FDD vadību. Reģionos šis un tas atgadās. Taču FDD ģenerāļu vajāšanas neuzsāk. Tiesībsargājošajā iestādē ir visai augsts noziedzības līmenis. Mēs esam pētījuši, kāds tas ir FDD. Viņus mēdz aizturēt diezgan bieži. Mēs piekļuvām šai informācijai. Taču nav iespējams saņemt informāciju no kara tiesām, kas šos cilvēkus tiesājušas. Šīs lietas esot valsts noslēpums. Mēs netaujājām pēc uzvārdiem, taču, atkārtošu, mums atteica pat statistikas datus. To jomu uzskaitījums, uz kurām tiek attiecināts apzīmējums "valsts noslēpums" tiek visu laiku paplašināts. Kā vienu no jaunākajiem valsts noslēpumiem varu minēt IeM struktūru.

- Tātad no sabiedrības puses kontrole nav iespējama?

- Pilnīgi.

- Varbūt kontroli veic Drošības padome?

- Tā tas ir NATO valstīs. Daudzi sazin kāpēc domā, ka tā ir arī pie mums. Pie mums Drošības padome ir kaut kādu koncepciju izstrādātāja, var dot padomus prezidentam. Viņiem nav pilnvaru speciālo dienestu darba ietekmēšanai. Pirms pāris gadiem man bija saruna ar Domes Valsts drošības komisijas priekšsēdētāju. Es pajautāju, vai Domes deputāti var ietekmēt speciālo dienestu darbu, un viņš atbildēja, ka nē, tas neesot iespējams. Daudziem deputātiem pat nav pielaides valsts noslēpumiem, un tie taču ir cilvēki, par kuriem balsojuši vēlētāji. Kā jau teicu, civilā kontrole pār speciālajiem dienestiem nepastāv.

- Un prezidents?

- Prezidents var atcelt no amata speciālā dienesta vadītāju un iecelt jaunu, taču diezin vai var kontrolēt, jo nekādas atskaišu un pārskatu sistēmas nepastāv. Nav iespējams pateikt, ko FDD dara, teiksim, Tālajos Austrumos. Krievija ir pārāk liela zeme.

- Kāda būtu izeja?

- Izeja varētu būt - mēģināt izveidot civilo kontroli. Taču tā ir tālāka perspektīva. Pašlaik tas nav iespējams.