IR

15. decembrī plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā (Raiņa bulvārī 19, Rīgā) notiks grāmatu svētki, kuros Latvijas Universitātes pētnieki prezentēs divas jaunas grāmatas: (Divas) puses: latviešu kara stāsti un Karojošā piemiņa. 16. marts un 9. maijs, kā arī nesen klajā nākušo (Ne)izstāstītā vēsture. Skola. Mājas. Atmiņa un jau gada sākumā izdoto Pēdējais karš: atmiņa un traumas komunikācija.

Vēsturnieks Dr. hist. Kaspars Zellis grāmatu "(Divas) puses: latviešu kara stāsti" vērtē šādi: "Šī ir neparasta grāmata par Otro pasaules karu. Tas nav ierastais stāsts par politiķiem un ģenerāļiem, kas izraisīja vai plānoja šo karu, tas nav arī stāsts par varonīgajām kaujām vai gremdēšanās vēsturiskajā traumatismā. Grāmata ir par karu, ko savās frontes dienasgrāmatās aprakstījuši vienkāršie karavīri, kuri karu redzēja nevis noliekušies pār kartēm tālā frontes aizmugurē, bet kauju pirmajās līnijās. Šie cilvēki savus pārdzīvojumus un redzējumus rakstīja nevis pēc kara, kad bija zināmi uzvarētāji un virkne citu faktu, bet laikā, kad skaidrs bija tikai tas, ka ir karš, kurā šo cilvēku eksistenciālie pamati un dzīves vērtības tika demontētas un apdraudētas. Un lai arī dienasgrāmatas tapušas pretējās ierakumu pusēs, tomēr tās vieno ilgas pēc normalitātes. Ideoloģisku pretnostādījumu un klišeju neesamība šajos darbos tikai vēlreiz apliecina, ka lielākai daļai latviešu karavīru šis karš bija svešs. Tas bija karš, kurā pret savu gribu, totalitāro lielvalstu ģeopolitisko ambīciju apmierināšanai, tika ierauti arī Latvijas pilsoņi." Vēstures doktors piebilst, ka "šāda grāmata par Otro pasaules karu bija nepieciešama jau sen."

Savukārt Latvijas Universitātes profesore Vita Zelče - viena no grāmatas Karojošā piemiņa. 16. marts un 9. maijs zinātniskajiem redaktoriem - norāda, ka šajā grāmatā ir apkopota bagātīga informācija par to, kāpēc 16. marts un 9. maijs ir atceres dienas, kā tās ieguvušas šo statusu un tikušas atzīmētas 20. gadsimtā un 21. gadsimta pirmajā desmitgadē. 

Būtiska vieta atvēlēta arī PSRS/Krievijas varas vēstures un atmiņas politikai. Grāmatā publicētie pētījumi, kas analīzē 16. marta un 8./9. maija reprezentācijas Latvijas presē, sniedz ieskatu arī Latvijas mediju darbā. Karojošā piemiņa ir vērtīgs materiāls ikvienam, kas vēlas saprast, kāpēc un kādā veidā vienā valstī funkcionē divas pretrunīgas kolektīvās atmiņas, kāda ir varas, viedokļu līderu, nevalstisko organizāciju un mediju loma tās veidošanā un uzturēšanā.

Abas grāmatas izdotas, pateicoties Fridriha Eberta fonda (Friedrich Ebert Stiftung - FES) finansējumam, bet pētījumi veikti valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte projekta Latvijas sociālā atmiņa un identitāte finansējuma ietvaros.