IR

8.decembrī CSP Tautas skaitīšanas daļa savā paziņojumā apšaubīja manu emigrācijas apjoma novērtēšanas metodoloģiju, kura, pēc CSP domām, neatbilst „kvalitātes kritērijiem". 

Šajā sakarā gribu paskaidrot sekojošo.

1. Galvenais statistikas kvalitātes kritērijs ir datu atbilstība realitātei (t.i., kad iespējams, datiem jābūt pilnīgi precīziem; pretējā gadījumā jānodrošina pēc iespējas mazāka kļūda). Vai CSP tiešām uzskata, ka tās oficiālā migrācijas statistika, saskaņā ar kuru 2000.-2010.gados Latvija ir zaudējusi tikai 33 tūkstošus cilvēku, atbilst „kvalitātes kritērijiem" un dod pareizo priekšstatu par šo svarīgo sociālo procesu? Atgādināšu vēl, ka nesen Latvijas Bankas ekonomists O.Krasnopjorovs, izmantojot avotus, kas ir pilnīgi neatkarīgi no manis izmantotajiem, kā arī pilnīgi citu metodi, ir nonācis pie novērtējuma (178 tūkst.), kas ir ļoti tuvs manējam un ļoti tāls no CSP datiem.

2. Mana metodoloģija ir pietiekami detalizēti aprakstīta prezentācijas materiālā, kas ir jau labu laiku pieejams LU mājas lapā šeit (konkrēti, 10. un 11. slaidā); paskaidrojumi tika sniegti arī prezentācijas laikā (video fails pieejams šeit ; starp citu, toreiz, 12.septembrī, CSP Sociālās statistikas departamenta vadītājai M.Behmanei iebildumu pret manu metodoloģiju nebija; viņa gan teica, ka CSP drīkst izmantot tikai Iedzīvotāju reģistra datus). 

Mazāk detalizēts manas metodoloģijas apraksts ir pieejams (76. lpp.) arī publikācijā - M. Hazans. Latvijas emigrācijas mainīgā seja: 2000-2010. "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010./2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja" (red. Brigita Zepa un Evija Kļave). Rīga:  LU Akadēmiskais apgāds: 2011, 70.-91. lpp.

3. CSP savā paziņojumā manu metodoloģiju atstāsta neprecīzi. Tiek apgalvots, ka „šādu metodi, sagatavojot oficiālo iedzīvotāju migrācijas statistiku, neizmanto nevienā Eiropas Savienības (ES) valstī" un ka es atsaucos uz publiski pieejamiem reģistriem, „kurus it kā jebkurš interesents varot izmantot, bet netiek nosaukts neviena reģistra nosaukums, kurā būtu iegūstami dati identificējamu personu līmenī".

Faktiski gan prezentācijā, gan intervijās es atsaucos uz publiski pieejamiem datiem (lielākoties, Eurostat un ESAO (OECD) datiem, atsevišķos gadījumos arī konkrēto valstu statistikas pārvalžu datiem) par valstu iedzīvotāju sastāvu pēc pilsonības un/vai dzimšanas valsts, kā arī par Latvijas pilsoņu un Latvijā dzimušo starpvalstu migrācijas plūsmām. Esmu pārliecināts, ka CSP darbinieku kvalifikācija ir pietiekama, lai šos datus atrastu. Šie dati nāk no ārvalstu iedzīvotāju reģistriem (Lielbritānijas un Īrijas gadījumos - no citiem oficiālajiem avotiem). Tas dod man pamatu apgalvot, ka pētījumā minēts kā „dokumentēts" Latvijas valstspiederīgo skaits (141 līdz 169 tūkst.) ir atrodams ārvalstu reģistros. Šo reģistru dati ir „identificējamu personu līmenī", bet, saprotams, šādā veidā tie nav publiski pieejami (dīvaini, ka tas ir jāskaidro CSP darbiniekiem).

4. Atzīmēšu, ka attiecībā uz ES 15 valstīm un periodu līdz 2009.gadam mani dati no „minimālā" (141 tūkst.) neto emigrācijas novērtējuma sakrīt ar neatkarīgi iegūtiem Lielbritānijas zinātnieku rezultātiem no prezentācijas 3.slaidā citētā pētījuma, kas tika izpildīts pēc EK pasūtījuma. Viņi izmanto tādu pašu metodoloģiju.

5. Attiecībā uz Lielbritāniju un Īriju, kur tiešām nav valsts iedzīvotāju reģistra, oficiālie dati par iedzīvotāju sastāvu un imigrācijas plūsmām (it īpaši attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, kuru īpatsvars tur nav liels) ir mazāk precīzi nekā citu valstu dati, tieši tāpēc alternatīvajam novērtējumam (169 tūkst.) esmu izmantojis (publiski pieejamus!) datus par Lielbritānijā un Īrijā piešķirto sociālās apdrošināšanas numuru skaitu. Šie dati, protams, nāk no (publiski nepieejamiem) reģistriem, kur katra persona ir identificējama. Pretēji tam, ko apgalvo CSP, attiecībā uz šiem datiem netika izmantota ekstrapolācija, jo pētījuma izstrādāšanas laikā bija pieejami dati par visu 2010.gadu un daļēji arī par 2011.gadu.

6. Turot prātā, ka aizbraucēji statistikas datos ir vienmēr sliktāk atspoguļoti nekā iebraucēji, datus par Latvijas emigrantu skaitu, kas ir atgriezušies uz Latviju no EEZ (ES - 27, Norvēģija un Šveice) valstīm intensīvās atpakaļmigrācijas laikā (2004.-2008.gadā), esmu koriģējis (augšup) izmantojot aizbraukušo/atgriezušos proporcijas novērtējumu no Latvijas darbaspēka apsekojuma datiem, kā arī atgriezušos emigrantu skaita novērtējumu no vairākiem Latvijas iedzīvotāju apsekojumiem (t.sk. no apsekojuma, kas tika veikts „Pārskatam par tautas attīstību"). 

Abas metodes deva līdzīgu rezultātu: 40% no šajā laika posmā aizbraucējiem ir atgriezušies, t.i., neto aizplūde ir 60% no aizbraukušo skaita.

Bez šīs korekcijas (t.i., izmantojot partnervalstu oficiālos datus par Latvijas pilsoņu izbraukšanu no šīm valstīm) emigrācijas novērtējums būtu vēl augstāks. Ar to es gribu uzsvērt, ka mans mērķis nebija sniegt maksimāli iespējamo emigrācijas novērtējumu, bet gan piesardzīgi reālistisku.

7. CSP apgalvo, ka „patlaban diskusijā par emigrācijas apmēriem tiek aizmirsts svarīgs faktors - mirstība". Netiek gan - savā intervijā "Lietišķajai Dienai" 4.oktobrī biju atzīmējis, ka, „sākot ar 2000.gadu, mēs zaudējam ap 120 tūkstošus cilvēku dabiskā pieauguma trūkuma dēļ un vismaz 200 tūkstošus - emigrācijas rezultātā" (skat. arī prezentācijas 13.slaidu, kas tika pievienots novembra sākumā gatavojot interviju priekš "Financial Times").

8. CSP norāda, ka mana „pētījuma lietotāji, iespējams, tiek maldināti arī par situāciju ... Igaunijā un Lietuvā, jo iegūtie dati par nedokumentēto emigrantu skaitu netiek izmantoti šo valstu iedzīvotāju skaita koriģēšanai". Šai sakarā atzīmēšu, ka pētījuma materiālos par situāciju Igaunijā un Lietuvā nekā nav, bet intervijās esmu minējis, ka Lietuvā un Polijā (nevis Igaunijā; dažos izdevumos tiešām tika citēta Igaunija) statistikas pārvaldes atšķirībā no CSP veic un publicē šo valstu reģistros neatspoguļotas emigrācijas novērtējumus. Citiem vārdiem sakot, redzot, ka „pēc instrukcijas" iegūtie rezultāti nav reālistiski, cenšas kaut ko darīt lietas labā. Šie novērtējumi ir publiski pieejami, tātad interesenti var paši koriģēt arī iedzīvotāju skaitu, bet tas jau ir sekundāri.

9. Es tiešām uzskatu, ka ar iedzīvotāju statistiku saistītās CSP struktūrvienības jau labu laiku savas funkcijas nepilda kvalitatīvi. Negribu apgalvot, ka šādā veidā darbojās visi CSP darbinieki vai vispārināt uz citām valsts iestādēm, jo man ir zināmi arī pretējie piemēri. Nosaucot kādu, kuru pazīstu, varu netieši aizskart citus, ar kuriem nebiju sadarbojies. Tomēr vienu piemēru nevaru nepieminēt.

CSP Darba samaksas statistikas daļas vadītājs Ervīns Rekke bija ārkārtīgi inovatīvs, kompetents un atsaucīgs. Sadarboties ar viņu bija prieks. Krīzes laikā viņš ātri ieveda praksē kvalitatīvi jaunus informācijas produktus, kas deva iespēju valsts institūcijām un starptautiskajām organizācijām operatīvi iegūt no citiem avotiem nepieejamo informāciju. Rekkes kungs nestrādāja pēc principa - „kas nav ierakstīts instrukcijā, tas nav jādara". Ja iedzīvotāju statistikas daļa strādātu tādā veidā, mans pētījums varbūt nebūtu vajadzīgs. Diemžēl Ervīns Rekke negaidīti aizgāja mūžībā 2010.gadā būdams vēl pietiekoši jauns. Man ļoti gribētos, lai CSP kādreiz būtu nosaukta viņa vārdā. Un strādātu viņa stilā.