IR

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) pieļauj, ka parlaments par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu, varētu arī nebalsot, jo starp juristiem joprojām notiekot diskusijas, vai Saeimas deputāti, kas zvērestā apņēmušies stiprināt valsts valodu, vispār var diskutēt un balsot par šādu likumprojektu.

Āboltiņa Ir.lv pieļāva - iespējams, ka Saeima par šo likumprojektu nemaz nebalso, parlaments to nodotu skatīšanai komisijā, kas visdrīzāk to noraidītu, un tad par likumprojektu būtu jāorganizē referendums. Tāpat Saeimas spīkere uzsvēra, ka saskaņā ar likumu referendums jāorganizē ne ātrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā divus pēc tam, kad Saeima pieņēmusi attiecīgo lēmumu un, pēc viņas teiktā, līdz ar to referendumam jānotiek tomēr gada sākumā.

"Daži konstitucionālo tiesību eksperti izsakās kritiski par to, vai vispār par šo jautājumu drīkstēja parakstus vākt, bet katrā ziņā tagad paraksti ir savākti un ir jāievēro likumīgā procedūra. Bet juristu diskusijas, vai var vākt parakstus par šiem pirmajiem Satversmes pantiem, katrā ziņā turpināsies," sacīja Āboltiņa. Viņa norādīja, ka "ir interesanta situācija attiecībā uz deputātiem - no vienas puses, viņi ir devuši zvērestu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valodu, savukārt šajā likumprojektā viss ir pilnīgi pretēji. Tāpēc Saeimā būs diskusijas, kā to lietu virzīt tālāk."

Saeimas priekšsēdētāja teica, ka Latvijas politiķiem patlaban būtu pienākums skaidrot "latviešu sabiedrības daļai, ka latviešu valoda nav apdraudēta un ka Satversmē ietvertais regulējums - cik daudz cilvēkiem jāatnāk uz referendumu un jānobalso par to - šobrīd nepieļauj grozījumu veikšanu. No otras puses, tikpat svarīgi ir plašākai sabiedrībai, ikvienam skaidrot, ka tas, ka mēs dzīvojam mierā un nekonfliktējam etniski, ir svarīgi tam, ko ikviens Latvijā vēlas, runājot par valsts attīstību un izaugsmi - lai palielinātos mūsu ģimeņu sociālā labklājība".

Jau vēstīts, ka parakstu vākšanā par krievu valodu kā otro valsts valodu savākts nepieciešamais balsu skaits, lai Valsts prezidentam Satversmes grozījumi būtu jāiesniedz izskatīšanai Saeimā. Ja Saeima piedāvātos grozījumus noraida, tad par šo jautājumu notiks referendums.