IR

Torņakalnā, kur jūlijā un augustā notika arheoloģiskie izrakumi, līdz 2014.gada septembrim jābūt pabeigtai Latvijas Universitātes (LU) jaunā Dabaszinātņu centra pirmajai kārtai.

LU izstrādājusi projektu, kas paredz Pārdaugavā izveidot modernu studiju infrastruktūru ar pieciem korpusiem un visu nepieciešamo aktīvai studentu dzīvei. Ar kompleksa pirmās kārtas - LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra - prezentāciju ceturtdien iepazīstināja LU vadība.

LU Akadēmiskais centrs atradīsies Torņakalnā pie Jelgavas ielas, kur tagad ir tukšs un nesakopts lauks. Šis zemes gabals LU rīcībā nonāca sadarbībā ar Rīgas domi un valdību, informē I.Muižnieks.

LU rektors Mārcis Auziņš teica, ka „šis ir unikāls projekts un unikāla situācija", jo līdz šim Latvijai nav bijusi iespēja īstenot tik lielu projektu. Patlaban no 26 ēkām, kas ir LU pārziņā, tikai divas ir projektētas un veidotas tieši universitātes vajadzībām, bet pārējās ir pielāgotas studiju vajadzībām. Torņakalna rajonā līdz 2023.gadam LU plāno izveidot modernu infrastruktūru ar teju 10 būvēm un kopējo platību 120 000 kvadrātmetru. Pirmo kārtu, Dabaszinātņu centru, iecerēts pabeigt līdz 2014.gada 30.septembrim.

Jaunajā Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā tiks apvienotas četras fakultātes - Ķīmijas, Bioloģijas, Medicīnas un Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, kā arī Ķīmiskās fizikas un Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas zinātniskie institūti. Te būs zinātniskā bibliotēka - lasītava, administrācijas un saimniecības telpas, rekreācijas zonas. Jaunajam centram projektu izstrādās arhitektu apvienība „6.stils". Arhitekte Vita Polkovņikova teica, ka Akadēmiskais centrs iekļausies Rīgas domes plānotajā jaunā Rīgas centra - Pārdaugavas centra attīstībā.

Pēc pārcelšanās būs jārod risinājumi, ko darīt ar atbrīvoto LU nekustamo īpašumu. LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks teica, ka universitātes vēlme būtu izmantot kaimiņvalstu praksi - iegūtie līdzekļi no ēkām, kas tiks pielāgotas citām vajadzībām vai pārdotas, jāiegulda augstākās izglītības un zinātnes attīstībā. Tomēr šis ir arī politisks lēmums, par kuru jau runāts ar valdību, jo nepieciešami grozījumi likumdošanā. 

Augstākās izglītības infrastruktūras attīstības projekta kopējās izmaksas ir 22 736 757 latu, no kuriem 85 procentus nodrošina Eiropas Reģionālās attīstības fonds (19 326 244 lati), 1,6 miljoni latu ir no valsts budžeta un 1,7 miljoni latu ir pašas augstskolas līdzekļi.

Jau ziņots, ka pirms būvdarbu sākšanas šovasar Torņakalnā notika arheoloģiskie izrakumi. Te tika atrasti vairāki tūkstoši mālu lausku, aptuveni 450 senlietas un divu celtņu paliekas no XVII gadsimta otrās puses. Izrakumi tika veikti divos laukumus, kuru kopējā platība ir 820 kvadrātmetri.