IR

Eiropas Parlamenta deputāti karstās debatēs par krīzi eirozonā trešdien norādīja, ka nav pazīmju par tās mazināšanos, un pieprasīja vienotu Eiropas rīcību tās risināšanā.

Ekonomiskās pārvaldības normatīvo aktu bāzes pieņemšana būtu liels solis risinājuma virzienā, ziņo Latvijas pārstāvniecība Eiroparlamentā. Vienlaikus EP deputāti brīdinājuši - iedzīvotāji nebūšot tie, uz kuru pleciem gulsies visas krīzes radītās izmaksas.

Grieķijas bankrots vai izstāšanās no eirozonas radītu dramatiskas sekas ne tikai pašai Grieķijai, bet arī Eiropai un pārējai pasaulei, trešdien brīdināja Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Oli Rēns.

"Maksātnespēja vai Grieķijas izstāšanās no eirozonas radītu dramatiskas sociālas, ekonomiskas un politiskas sekas ne tikai Grieķijai, bet arī eirozonas dalībvalstīm, pārējām ES valstīm, kā arī globālajiem partneriem," uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) sacīja komisārs, raksta LETA.

Tāpēc Rēns mudināja eirozonas valstis bez liekas kavēšanās apstiprināt otro Grieķijas palīdzības programmu, par ko vienošanās tika panākta 21.jūlijā.

"Es nespēju pietiekami uzsvērt nepieciešamību nekavējoties ieviest pieņemtos lēmumus," norādīja komisārs.

Finanšu tirgos patlaban vērojama strauja lejupslīde saistībā ar bažām par Grieķijas maksātnespēju vai pat izstāšanos no eirozonas.

Vācijas ekonomikas ministrs Filips Reslers šonedēļ izraisīja asas diskusijas, paziņojot, ka Eiropa vairs nevar izslēgt Grieķijas "akurāta defolta" iespēju.

Taču vēlāk kanclere Angela Merkele, cenšoties kliedēt finanšu tirgu bažas par iespējamo Grieķijas bankrotu, paziņoja, ka eirozonas 17 valstīm ir jāturas kopā un ka ir jāizvairās no nekontrolētas maksātnespējas.