IR

Malks „Ushakoff” „gara gara ziema” rītā 24

Mazliet dīvainas politiskas vīzijas pēcsvētku gaismā
U_akovs_sirre_ls_p_lens-media_large
Nils Ušakovs "Saskaņas" kongresā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Artūrs Vaiders 21.novembris 2011 07:01

Cilvēkam bieži nav labi tā, kā ir. Tāda laikam homo sapiens būtība. Ne jau tikai Herberts Velss, bet arī daudzi citi sapņojuši, kā ir būt neredzamam. To ir mēģinājuši uz filmas uzlikt Džeimss Veils, Karltons Prikets, tagad mēģina Deivids Goijers. Te ir vaļa arī pašu fantāzijai. Neizslēdzu, ka tagad, šādi ietinies, gribētu pastaigāt gan kaščejiskais Vaškevičs, gan švarcenēgeriskais Jaundžeikars. Un tad „aiziet" kaut kur uz Šeišelu salām, kur nav ne „De facto", ne „Bez tabu". Tur mūžīgo vasaru varētu baudīt arī redzams, bet šeit redzamam draud gara gara ziema.

Bet ir arī pretējas vēlmes - būt redzamākam par redzamu. Nu būt tik redzamam, kā savulaik Māris Verpakovskis vai joprojām ir Sandis Ozoliņš, šķiet, pagrūti. Tas ir katra politiķa sapnis. Taču pēc tā ir jātiecas. Vasarā, kad tautu, kas jau gatavojās siena pļaujai, aplaimoja un dažus arī nopļāva liktenīgais rīkojums, īpaši pacentās „Puzes taurētājs" ik pa reizei izejot tālrādes ēterā ar programmatiskām runām līdz pat 2100.gadam. Arī līdz tam viņš nesnauda. Pietika reizi nedēļā sarīkot preses konferenci, pietika tajā parunāt par pāris svarīgām tēmām, pie reizes spilgtiem epitetiem palamāt dažus nīstākos politiķus un varēja būt drošs, ka redzamība garantēta visai nedēļai. Avīzes, TV, radio, portāli izgaismoja katru domu graudu, katru epitetu, un Baibas Sipenieces aicinājums uz nesadarbošanos izgaisa kā alus no ledusskapja pohu rītā. Salīdzinot ar šo „Buldozera" agrākās aktivitātes izskatās kā vēršāda blakus Nīlai.

Savukārt pēdējo mēnešu laikā ar sevišķu neatlaidību izceļas Rīgas vadonis Nils Ušakovs. Vieniem likās, ka atguvis otro elpu, bet citus nepameta sajūta, ka viņš vēl atrodas pusmaratona komā. SC ļoti gribējās būt vadošajā koalīcijā. Varbūt SC arī ne tik, cik to ļoti gribēja viņu elektorāts. Un nez no kurienes mēram paspruka frāze „Latvijas okupācija". Tas gan ātri tika norīts un pat Skontlenjardam nebūtu viegli sadzīt personu, kas dzirdēja Nilu šos vārdus pasakām. Tomēr dažam jaunajam politiskajam spēkam tas tik un tā ļoti patika.

Valdība nesanāca, piekukuļoties Sondorei&Valdim vairs nebija jēgas un, kaut nesen vēl solījis „sēdēt mājās", „Playboy" celebrities vīrs pēkšņi pagriezās par 180 grādiem un aizgāja atbalstīt Butirkus vai Ļefortovu, vai ko tur vēl izbaudījušo Lindermanu. Uzlika parakstu un vēl pateica, ka pie visa vainīgi ir „naciķu" ministri, kas negribējuši dot naudu krievu taisnajai un cietajai lietai. Poļus, ukraiņus, čečenus te klāt neiepīsi, jo viņiem tak ir sava valoda!

Kaut arī ar šo soli SC ir aizairējis tālāk no laimīgā pozīcijas krasta, diez vai zaudējumu būs vairāk par ieguvumu. Stabilais SC elektorāts, kam patīk, ka paglauda pa spalvai, šādu sava vadoņa soli prata novērtēt un uzreiz devās uz iecirkņiem „nodot balsi par savu bloku".

Bet bija arī nelojālie, kas par to aicināja atdot Rīgas atslēgas citam, jo rokas pacelšana pret valodu līdzinoties zobena pacelšanai pret valsti un Satversmi. Uz ko Nils un pēc tam vēl arī ar viņu netapušās koalīcijas biedrs Sprūdžs norādīja, ka tad „Rīgas pagastvecis" bijis tikai ierindas pilsonis nevis amatpersona, kas no darba brīvajā brīdī var runāt un darīt, ko grib. Daļa no opozīcijas tā vis nedomāja, jo, vai tas Rīgas vai Purmsātu mērs - abi ir amatpersonas un abiem jāpilda ienākumu deklarācija un jāievēro Satversme. Arī attiecībā uz valodu.

Tad vēl sekoja Gaismas pils salīdzināšana ar „Maximu", kas laikam jau bija kā medus piliens lietuviešiem uz „Snoras bankas" rētām. To Nils gan diez vai gribēja. Un ko tad lai saka par Saktas puķu tirdziņa arhitektūru? Par šo būvi RD kantoris ierāviskajai „Skonto būvei" samaksāja 700 000 latu! Parēķinot uz vienu kvadrātcentimetru, sanāktu vēl dārgāk par Zelta tiltu! Tādu naudu pat Nīmeijeram nevajadzētu maksāt par šādu celtni. Bet Rīga var atļauties. Tāpat kā tualeti par 150 000 latu. Un vienā naktī izvest sniega daudzumu, kas ekvivalents 70 vagoniem.

Varbūt pirmssvētku laika iespaidā tika reģistrēts stipro dzērienu brends „Ushakov" (varbūt „Ushakoff") reģistrāciju. Uz ko domes opozīcija atbildēja, rezervējot skrējēju vidū iecienītā enerģētiskā dzēriena marku „Ushak off".

Pēc svētkiem esot sagatavota SC ofensīva plašā frontē. Sākot ar domes lēmumu par Uzvaras statujas atjaunošanu ne tikai vēsturiskajā izskatā, bet arī tās vēsturiskajā vietā - pretim Prezidenta pilij. Lai iezemieši jūt, kas ir īstais cars! Bet Jēkaba laukumā uz postamenta būšot Iļja Muromietis un Rīga turpmāk svinēšot ne Lāčplēša, bet Muromieša dienu. J.Vītola Mūzikas akadēmiju rosināšot nosaukt M.Musorgska vārdā - tā būs nošauti divi zaķi. Nebūs tik latviski akcenti un arī uzskatāmi tiks norādīta vieta latviešu mūzikai. Vēl vairāk - visai kultūrai.

Jau tagad ikvienu no SC elektorāta priecē, ka vienai no garākajām Rīgas ielām ir Maskavas vārds. Līdz pilnai laimei jāpieķeras klāt arī vēl vienai garai ielai - Brīvības iela tikšot pārdēvēta par Peškova ielu (jaunākajai paaudzei varbūt der atgādināt, ka tāds ir literāta Gorkija „meitas" uzvārds). Arī tā tiks nošauti divi zaķi - nebūs vairs „brīvības" un tieši te varēs veidot pasaulē garāko gājēju ielu. Tērbatas kaut kā nepatīk, no Kr.Barona būtu jāpārceļ tramvajs, bet še viss pa kājai! Vai - viss pie kājas, ka tik savējie skūpsta roku!

Autors ir sporta žurnālists

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(10)

Populārākie viedokļi

Plus_opinionrinķī apkārt Bilde, kuru autors zīmē par tēmu, kāda izskatīsies pārkrievotā Latvija, kura vairs nebūs 18. novembra republika, rakstā uztaisīta pārliecinoši. Tikai motivācijai, kādēļ tas šobrīd tiek darīts - es nedaudz pamainītu akcentus.
Lasot rakstu, rodas sajūta, ka Ušakovis uc SC vadoņi savu " politiku" veido personisku ambīciju vārdā. Es domāju, ka " saskaņieši" uzbrukumu Latvijas neatkarībai ir uzsākuši pēc pavēles.
 +27  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  21.novembris 2011 08:21
idaho Vakar, svecīšu vakarā sastapu daudz vecākās paaudzes cilvēku. Redz, viņiem tas "valodas klips" atgādina 1940. gadu. Visā nopietnībā dzirdēju bažas un atmiņas: Tādi viņi ienāca.
Tas viens.
Kas attiecas uz referendumu, ko PATS Nils uzskata par neiespējamu, domāju, ka šis plāns ir kāda sīka, smalka, vajadzīga detaļa... Jo faktiski doma paredz, ka krievu valodu atkal mācīsies latvieši, jo latviešu valodu tiem, kas neprot, nevajadzēs. Man tas izskatās pēc nopietnas, tālredzīgas politikas, kas ... tiek realizēta gadus 20.
[Piemēram, es atceros, ka dienesta laikā Pievolgā pirms 23 gadiem mūsu dienesta biedri kopā ar latviešiem dziedāja "Bailes par ziņģi", un vēl tagad atceras vārdus, dziedāja "Disnejlendu" ++ Latviski.
Un mēs varam atgriezties pie jautājuma: ir mūsu valstī kaut vienā jomā sakarīga politika vai nav.... Mēs neesam ASV vai Vācija... Kur var būt ķīniešu, taizemiešu vai krievu kvartāli.... TAD kas? Kas traucē iemācīties?]
Diemžēļ šī kampaņa man atgādina nopietnu, rūpīgi plānotu un auditoriju noskaidrojošu plānu, kura rezultātus varam tikai minēt.... Jo - draugi, radi un paziņas taču turpina emigrēt.... Ko tas nozīmē, nav jājautā!
 +15  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  21.novembris 2011 09:51
Plus_opinionEbenemezers lai arii sporta žurnaalists , bet traapiijums deviitniekaa !
 +14  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  21.novembris 2011 07:37

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

Citi viedokļi

Valoda_raitisplauks-second_compact
Nākamais raksts

Par valodu (102)

Valsts dzimšanas dienā varētu mums visiem novēlēt, lai Latvijā valsts valodas statuss būtu skaidrai valodai. Un lai tas nešķiet utopisks novēlējums arī politiķiem, kuriem, pārfrāzējot savulaik populāru politiķi, varētu rasties jautājums - kā var nemelot?

DELFI