Par 5 miljoniem plāno samazināt pasažieru pārvadājumu kompensācijas 7
Valsts budžeta konsolidācija paredz nākamgad par pieciem miljoniem latu samazināt kompensācijas pasažieru pārvadājumiem un par desmit miljoniem latu finansējumu ceļu uzturēšanai, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.
Patlaban notiekot aktīvas sarunas ar Latvijas Pašvaldības savienību, lai, samazinot kompensācijas pasažieru pārvadātājiem par pieciem miljoniem latu, vismazāk ciestu iedzīvotāji un pašvaldības, kuras šis samazinājums skartu akūtāk. No kompensāciju samazinājuma 1,8 miljoni latu būtu uz pašvaldību pleciem, skaidroja Ronis.
SM valsts sekretārs Anrijs Matīss norādīja, ka, ietaupot līdzekļus, esot jādomā par maršrutu plūsmu sakārtošanu, autoostu modeļa pilnveidošanu, maršrutu slēgšanu, kas dublē vilcienu satiksmi, kā arī nelegālo pārvadātāju apkarošanu. Plānots Saeimai vēlreiz likt lemt par attiecīgu likumprojektu, kas ierobežotu nelegālos pārvadātājus, lai gan parlaments jau vairākas reizes attiecīgo normu piemērošanu ir noraidījis, ziņo "Nozare.lv".
21.novembrī plānots panākt galīgo vienošanos, kā organizēt Satiksmes ministrijai paredzēto nozaru budžeta konsolidāciju, atstājot minimālu ietekmi uz cilvēkiem.
Matīss uzsvēra, ka sociālam tīklam jeb pasažieriem - invalīdiem, bērniem, veterāniem un citiem - paredzētie līdzekļi nav samazināti.
Ronis arī norādīja - ja būs barga ziema, valdība skatīsies, kā ceļu uzturēšanai piešķirt papildlīdzekļus.
Populārākie viedokļi
Tas ir pat interesanti. Līdzekļus samazinam, bet ceļu uzturētājus par avāriju tiesā sūdzam...
Valstij ir trīs galvenās nozares, kas nosaka valsta attīstību - Enerģētika, Transports un Sakari.
Jebkurš samazinājums, maksu pieaugums šajās nozarēs tikai bremzē valsts attīstību.
Šīs nozares ir stratēģiskas, jo būtiski ietekmē pārejās. Energoresursu izmaksu kāpums ietekmē ražošanas izmaksas, un tāpat ir ar transportu- transporta izmaksas, ieskaitot gan degvielu, gan remontus, nosaka pakalpojumu un preču pieejamību un to cenu un tādējādi nosaka attīstību.
Vācijā 200 km ir tas pats, kas 30 Latvija. Vai nu aizšausi pa autobāni, vai kratīsies pa Latvijas nesakoptiem ceļiem, riskējot nolauzt riteni.
Tāpēc ar līdzekļu samazinājumu ceļu uzturēšanai izrokam paši sev bedri.
Savukārt par atlaidēm pasažieriem- tām būtu jābūt. Bet formai būtu jābūt citai. Tām vajadzētu būt naudas kompensācijām attiecīgai kategorijai. T.i kompensācija invalīdam, piemēram, ne pasažieru pārvadātajam. Citādi sistēma ir necaurspīdīga, un nav garantijas, ka nauda nonāk pie tiem, kam tā paredzēta.
Un sabiedrisko transportu jau neizmanto tie bagātākie, pie kam ne jau sava prieka pēc, galvenokārt, lai nokļūtu darbā, pie ārsta, utt., sadārdzinoties autobusa biļetēm dažam labam neatmaksāsies strādāt rajona centrā, kas ir 50 - 60 km attālumā, tas knapi nosegs izdevumus biļetei.


