IR

Kalnmeiers: nav bažu par pierādījumiem „oligarhu lietā” 14

Problēmas esot starptautiskajā sadarbībā
Kalnmeiers_raitisplauks-media_large
Ēriks Kalnmeiers. Foto: Raitis Plauks, F64
30.oktobris 2011 21:18

Nav bažu par pierādījumu apjomu un kvalitāti tā sauktajā oligarhu lietā, to Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam „De facto" apliecināja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš arī uzsver, ka nav nekādas nozīmes faktam, ka atsevišķas lietā iesaistītās personas noklausīto sarunu saturu mēģina padarīt par sava veida farsu.

„Ir jāizpilda pierādīšanas standarts. Ja izmeklēšanas gaitā tiks savākti pierādījumi, kas apstiprinās šo sarunu patiesumu, tamdēļ arī tika veikta virkne kratīšanu, kuru rezultātā tika iegūti gan dažādi līgumi, gan dažādi dokumenti, un tas ir pierādīšanas jautājums. Un pats par sevi, ka persona noliedz vai apstiprina kādus sarunu, tad tā ir viņu iekšējā izpausme," saka Kalnmeiers.

Prokuratūra patlaban problēmu saskata starptautiskajā sadarbībā, turklāt tas ir aktuāli ne tikai šajā lietā, bet arī virknē citu. Ne vienmēr tas notiek gluži veiksmīgi pat Eiropas Savienības ietvaros. Un ne vienmēr šo informāciju par ofšoru zonās izvietotajiem uzņēmumiem Latvija saņem pietiekami operatīvi un pietiekamā apjomā.

Kalnmeiers „De facto" atzīst, ka Latvija nav gluži pirmajā vietā to valstu vidū, kas tiek respektētas šajā sadarbības ziņā. Viņš norāda, ka ir grūti saņemt informāciju no Šveices, kas nav ES dalībvalsts, turklāt Šveice tradicionāli negrib dalīties ar savu banku informāciju. Nākamā valsts, no kuras ir grūti saņemt informāciju, ir Lielbritānija.

Ģenerālprokurors, runājot par lietas izmeklēšanu, norāda, ka nevienu brīdi nav bijis pamata uzskatīt, ka izmeklēšana tiek novilcināta vai tiek veikta nekvalitatīvi. Kriminālprocess ir uzsākts maijā, vēl nav pagājis pat pus gads, izmeklēšanas termiņi ir normāli.

Tomēr Kalnmeiers piebilst, ka KNAB šobrīd ir ļoti daudz sarežģītu, liela apjoma lietu, bet resursi ir ierobežoti. Viņš intervijā „De facto" paskaidro: „Šeit to nevar attaisnot tikai ar resursiem, ir arī organizatoriskā vaina - neviens neliedz piesaistīt papildu spēkus, pieņemt darbiniekus, un lai man neapgalvo, ka Latvijā nevar atrast cilvēku, kurš būtu cienīgs izmeklēt krimināllietas KNAB."

Amatpersonu uztrauc iespējamo sarunu noplūšana masu medijos, tomēr Ģenerālprokuratūrā, atšķirībā no KNAB nekāda dienesta pārbaude netiks veikta.

„Man, lai veiktu šo pārbaudi, nav vajadzīga papildus resursu piesaiste, bet es neuzskatu, ka uz šo brīdi tāda pārbaude būtu jāveic, jo, kā liecina masu medijos publiskotās informācijas analīze, ne tikai saistībā ar šo gadījumu, bet arī citiem, saistībā ar šo pašu tā saukto oligarhu lietu, ziņas ir sniegtas tieši no KNAB darbinieku puses. Ja viņus šis konkrētais mans paziņojums interesē, es varu pateikt arī viņiem, par kādiem konkrētiem gadījumiem ir runa," saka Kalnmeiers. Ģenerālprokuratūrā sarunas bijušas pieejamas vienam cilvēkam.

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Populārākie viedokļi

dzeris49 Par to nevilkšanu garumā - nezinu, kā prokuratūra, bet, iespaids, ka tiesas gan velk dažas lietas garumā, kā novilka TP pirmsvēlēšanu tēriņu griestu lietu, kura, kā politiski svarīga, bija jāskata ārpus rindas, un, ne tikai to vien, šī ir kliedzošākais piemērs.
 +5  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  31.oktobris 2011 06:38
Jānis Naivais Kalnmeijers. Vai viņš ir no citas planētas? Te nekad neviena tiesa nevienu blēdi netiesās. Rīgā ir daudzi teātri, pat savs cirks, tajā skaitā arī visas tiesas, arī tiesas visā valstī kuras izklaidē publiku sargājot no sodiem blēžus, zagļus, narkodīlerus, sutenerus un visus citus sabiedrības atkritumus. Visi tie šleseri un šķēles šeit var justies visdrošāk kā jebkur Pasaulē, jo arī viņi ir tikai lielā teātra aktieri, bet ne sodāmi nelieši. Sodāmi ir tie vienkāršie cilvēki,kuri šiem varenajiem ir nodarījuši jebkādus zaudējumus. Tad tiesas vairs nav teātri.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  31.oktobris 2011 09:49
idaho Manuprāt šai situācijā derētu mainīt shēmu - proti - sodu pret darbu. Cietumā derētu likt slepkavas un izvarotājus. Shēmotāji varētu grābt lapas, izcirst aizaugušas pļavas, attīrīt Mārupīti utt. Kāpēc, piemēram, būtu uzturams kāds tēls, kam tāpat pietiek - tikai dēļ smalkas atriebības? Mums valstī tā trūkst darba roku...
Nez kālab šķiet, ka baigi vēlas to Skandināvu modeli, BET.... Islandē, Dānijā vai Zviedrijā, cik zinu, neviens neuzspļauj uz likumu, zinādams, ka tas strādā viņa labā. Pie mums ir pilnīgi pretēji - valsts jau 20 gadus rāda savu attieksmi pret likumu un savējiem... Labi, Lembergs un Šlesers ir savējie, taču... Likums nevar un nedrīkst skriet pa priekšu sabiedrības izpratnei. Galu galā likums kā sods vai budžeta papildināšanas iespēja nebūt nevairo sabiedrības lojalitāti. Manis minētajās valstīs cilvēki zina, ko var un ko nevar. Pie mums nedz zina, nedz vēlas. Un - kā rakstīja Linards Laicens - cietumi te nelīdzēs. Tepat "Ir" nesen minēja domu par policejisku valsti... Tas ir mērķis?
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  31.oktobris 2011 10:16

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

DELFI