Mūslaiku Benjamiņa

Mūslaiku Benjamiņa 5

Santu Anču (44) nevarēja nepamanīt jau tad, kad ideja par glancētu sieviešu žurnālu vēl tikai perinājās viņas galvā. Mugurā raiba kleita, kurai katra poga citāda, kuplas matu lokas, sabiedriski aktīva. «Īsts 80.gadu beigu hipsters,» saka kādreizējā kursabiedrene. 20 gados Anča ir kļuvusi par Latvijā lielāko žurnālu izdevēju. Viņai ir gan savs nams Rīgas centrā, gan sava muiža un valdnieces slava

Foto — Gatis Gierts, F64

Anita Brauna 26.oktobris 2011 15:57

Izdrukāt Nosūtīt

Dzirdot salīdzinājumu ar pirmskara Latvijas ietekmīgāko izdevēju Emīliju Benjamiņu, Santa Anča bez liekulības sarauc degunu. «Man nepatīk,» viņa saka. «Es nekādā ziņā neuzskatu, ka man būtu jāsalīdzinās ar Benjamiņu. Principā uzskatu, ka katram cilvēkam ir savs liktenis un katrs cilvēks ir īpašs.» Santa ir Santa.

Sveiciens!
Lai tālāk lasītu šo rakstu, Jums jābūt žurnāla Ir abonentam.
Abonentus laipni lūdzam ienākt.
Ja vēl neesat Ir abonents, aicinām izmantot ērto Ir abonēšanas iespēju.

Populārākie viedokļi

mezavilks Kopš 1963. gada jorojam esmu vairāku pasaules preses izdevumu un organizāciju pārstāvis Latvijā. Vispār Austrumeiropā. Privāti esmu bijis un akreditējies piecās olimpiskajās spēlēs un daudzos citos globālos sarīkojumos. Lai tas tā verētu notikt, man neticamā veidā laimējās ar skolotājiem žurnālistikā, sportā[kaut esmu kara invalīds] un daudzās citās jomās. žurnālsitikā mans galvenais skolotājs bija Nikolajs Mūzis, pēdejais JAUNĀKO ZIŅU informācijas dienesta vadītājs, kurš bez īpašas pieteikšans varēja apmeklēt valsts prezidentu un ministrus. Vēlāk esmu iepazinies ar visiem Benjamiņu mantiniekiem, pēcnācējiem. Tapēc Benmjamiņu dzimtas dzīve ir manā acu priekšā un šis IR apraksta varones salīdzināšana ar Benjamiņiem NAV nekāda pamata. Tikai dažreiz ieskatos IR apraksta varones izdevumos. Neviens no tiem nav piesistījis manu pastāvīgo interesi. Iespējams pārdroši, taču es tos klasificētu kā galma izdevumus. Viens gan , ka šis ir gadījums, ka ar lielu gribēšanu rodās arī varēšana un veiksme ir to pusē, kuri nemitīgi domā kā ko izdarīt, nemeklējot iemeslus kapēc tas nav iespējams. Ar tā parādīšanu IR redaktori veiksmīgigi tikuši galā.

ATBILDĒT 27.oktobris 2011 15:10

jaanisj Vai tad varenākā izdevēja Latvijā nav Vija Kilbloka?!

1 ATBILDE ATBILDĒT 28.oktobris 2011 18:32

Vita Lasīju interviju ar divējādām jūtām - ir patīkami lasīt par veiksmīgu latviešu uzņēmēju, bet - vai tiešām nekur Latvijā nav iespējams iztikt bez pielīšanas un lišķēšanas? Šīs pretīgās parādības iznīcina pielīdējos pašcieņu, kreativitāti, uzdrošināšanos un visiem kopā paškritisku radoša darba vidi. Kā gan bez tā var iztikt - izdevniecībā? Atruna par vientulībā pieņemtiem smagiem lēmumiem neiztur kritiku - domājams "saules muiža" ir ne to vien vērta.
Par pašiem izdevumiem gan neko īpašu nevaru izteikties, jo kādas pāris Ievas varbūt ir nācies palasīt, Latvijā sabiedriskās uzgaidāmajās telpās sēžot.

ATBILDĒT 1.novembris 2011 22:03

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →