Malējais -> dzeris
tak kādēļ žurnālisti bēg masveidā prom uz pretējo fronti - pabļikreļeišenu, kas būtībā ir žurnālistikas ideālu (brīvā gara un neatkarības...it kā). Viss vienkārši - alga cilvēcīga un neviens galvu nežakarē par īpašnieku politiskās līnijas neievērošanu. Un smagākais jau tas, ka nav jau vairs šī ētiskā zaudējuma - pāriet uz pr, jo žurnālistikā viņi ir tikpat atkarīgi, cik PRščiki no uzņēmuma vadītāja interesēm. Tikai prestižāks un mierīgāks darbs. Tad nu žurnālistikā paliek tādi tipiņi kā Baiba Strautmane, kas nav slikta žurnāliste, bet sajūta, ka jau māte ar pienu indi barojusi. Tādu cilvēku taču neviens par PRistu nekad mūžā neņems. Ātri vien visus pasūtīs nafig, jo tāds pieradis visiem braukt bez iemesla augumā un nekad par to neatbildēt.
Savulai sanāca parunāt ar kādas ministrijas pīāristi pie tējas. Stāstīja sašutusi, ka tajā dienā viņu bija Lemberga avīzeles žurnāliste uzmetusi, kas viņas kursabiedrene. Avīzē esot parādījies pilnīgi kas cits kā viņa intervijā stāstījusi. Turklāt totāli cits, kas maina visa jēgu. Pārsteidzošākais bija tas, ka tā nebūt nebija Lembergam naidīgā ministrija. Tas mani ļoti pārsteidza. Tā bija viena no viņa paša.
Šī zvanījusi sašutumā, kas par lietām. Nu vismaz kursabiedrenei tikdaudz goda bijis, lai godīgi pateiktu, ka viņai neesot bijis izvēles - redaktore atsviedusi atpakaļ rakstu un konkrēti pateikusi, kam tur jābūt.
I Viss....un tur esot tā...ja neklausīsi, ar kāju pa pakaļu. Kā jau pie Lemberga.
Un par IR brigādi rodas iespaids, ka viņi nav spējuši savu uzņēmumu noturēt uz savām kājām. Un tad atnākuši "atbailstītāji". Hipotētiski, protams, jo uz IR vāka par to izlasīt nesanāks.
Ja tā padomā.....vai vispār tik ārkārtīgi noteicošā jomā kā mēdiji, vispār var būt kāds neatkarīgs vietējais darbonis, kuram ir kaut kāds vārda svars?
tas būtu neticami fantastisks veiksmes stāsts, īpaši jau mūsu netikumu zemē.
aha, skatos Tu tikko vēl pierakstīji klāt par to "piedāvā to, ko vēlas dzirdēt".
jā, bet tad ir jābūt kādam citam, kurš uz to norāda. norāda faktu, ka kāds mēdijs sāk vilkt dzltenās preses virzienā. bet redzi kā ar to ir. ja es, piemēram, uz to norādu, tad mani pieskaita kaut kādos aģentos, kuram maksā. cilvēki grūtos laikos patiešām nevēlas patiesību, tie vēlas drošību.
un tad ir jautājums par to, cik ir nobriedusi mūsu sabiedrība kopumā. jo paskatamies, ko dara gādīga māte ar savu bērnu brīdī, kad viņiem abiem draud pat nāves briesmas. tā viņu mierina, taisa ciet acis un visādi mēģina noizolēt no patiesības. jo bērns to vēl nespēj pārstrādāt un patiesība viņam var nodarīt vairāk ļauna kā laba.
bet mēs jau tā kā gribētu domāt, ka esam pieauguši. tomēr kāda ir mūsu reakcija bieži uz patiesību. gluži kā mazs bērns, tā daudzi uzreiz iekrīt palīgā kliegšanā "mammiņ, mammiņ (valdība) palīgā!". kad saprot, ka gādīgās beznosacījuma mammas nebūs, tad vienkārši bēg....uz Īriju. bēgšana arī ir normāla bērna reakcija, jo bērns jau nespēj fiziski par sevīm iestāties.
un tad nu visa ši rezultātā izveidojas apburtais loks - tauta nespēj tikt galā ar patiesību un tādēļ atsakās to uzklausīt, proti, tādam izdevumam nav perspektīvas. Kas atliek? Barot bērnu ar pļuriņām, kamēr zobi nav izauguši.
Tā nu sēžam mazgadīga dārzeņa attīstības līmenī.
Pasīvā atkarība (nejaukt ar ķīmiskām atkarībām), kas mūsu tautā ir vienkārši megaizplatīta, ir vislabākais pierādījums augstāk aprakstītajam.
sorr, ļoti ātri rakstīju un neko nepārlasu...droši, ka kļūdas.